Lai arī jaunā valdība nākamo gadu sāks ar tehnisko budžetu, Veselības ministrijas svarīgākā prioritāte, pēc jaunās veselības ministres Līgas Meņģelsones teiktā, ir mediķu algu palielinājums. Nākamajā gadā ārstniecības personu algu pieaugumam nepieciešami 55 miljoni eiro.
Mediķu arodbiedrība gan ir skeptiska, un, ņemot vērā, ka pašlaik nevar runāt par papildu finansējumu veselības nozarei nākamajā gadā, “šādi paziņojumi uzskatāmi par spekulācijām”.
Būtisks nosacījums mediķu algu palielinājumam ir veselības nozares finansējums. Kā izriet no valdības deklarācijas, publiskā sektora finansējums veselības aprūpei tiks palielināts, “virzoties uz to, lai veselības nozares budžets veidotu vismaz 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem”. Deklarācijā nav minēts, cik ilgā laikā šāds rezultāts jāsasniedz - gada laikā vai visas valdības turpmākās darbības laikā, līdz ar to valdības veidotāji sevi pasargājuši no kritikas par iespējamu mērķu nesasniegšanu. Turklāt izmantotais darbības vārds “virzīties” ir ļoti piemērots, lai nevarētu saprast - kādā ātrumā kustība notiek.
Jaunā veselības ministre Līga Meņģelsone (“Apvienotais saraksts”), kura iepriekš veselības nozarē nav strādājusi, intervijā Latvijas Radio sacīja, ka, viņasprāt, veselības nozares finansējumam būtu jāsasniedz 15 procenti no kopējiem budžeta izdevumiem. “Tad mēs, liekot roku uz sirds, varētu teikt, ka esam izdarījuši visu, lai veselības aprūpe labi darbotos,” sacīja veselības ministre. Pašlaik šis rādītājs ir 11,6 procenti.
“Rinda uz veselības aprūpes pakalpojumu kustas tad, ja pretim ir mediķis, kas var pacientu pieņemt, tāpēc mūsu prioritāte numur viens ir mediķu atalgojums,” atzina Līga Meņģelsone. Pēc viņas teiktā, Veselības ministrijā ir “sakalkulēti” 55 miljoni eiro, kas būtu nepieciešami nākamajā gadā mediķu algu palielinājumam. Precīzu palielinājuma apmēru ministre gan nenosauca. Mediķiem, strādājot pilnu slodzi, ir jāsaņem cienīgs atalgojums, izriet no ministres teiktā, vienlaikus ir jāsaglabā tā sauktā atalgojuma trepe, kur ārstniecības personu atalgojums ir procentuāli atkarīgs viens no otra, piemēram, māsa saņem 60 procentus no ārsta algas un tamlīdzīgi. “Rūpīgi un prātīgi jāstrādā, bet ir skaidrs, ka bez šī jautājuma nebūs iespējams samazināt rindas uz veselības pakalpojumiem,” teica Līga Meņģelsone.
Veselības ministrijā “Neatkarīgā” noskaidroja, ka atbilstoši plānam 55 miljonu eiro novirzīšana algām 2023. gadā ļautu ārstiem atalgojumu palielināt par deviņiem procentiem, ārstniecības un pacientu aprūpes personālam (māsas; ārstu palīgi un citi) par deviņiem procentiem un aprūpes atbalsta personālam (māsu palīgi) - par aptuveni 3,3 procentiem. Teiksim tā: piena upes ķīseļa krastos mediķiem nebūs, īpaši, ņemot vērā inflācijas rādītājus.
Valdības deklarācijā teikts, ka tā pilnveidos mediķu un veselības nozarē strādājošo atalgojuma sistēmu, kā arī rūpēsies par atalgojuma palielināšanu nozarē strādājošajiem.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris “Neatkarīgajai” sacīja, ka nākamā gada atalgojuma pieaugums ar mediķu arodbiedrību pagaidām apspriests nav, turklāt kādu konkrētu miljonu eiro minēšana, pirms ir pieņemts budžets, ir tikai spekulācijas. “Ja mēs strādājam ar vienu divpadsmito daļu valsts budžeta, tad janvārī, protams, mediķi nevar saņemt lielākas algas, tāpat kā februārī, jo algu pieaugumam tur pagaidām nav vietas,” komentē Valdis Keris. Viņš norāda, ka saistībā ar mediķu algām pašlaik ir spēkā divi dokumenti - gan noteikumi par ārstniecības personu atalgojumu, gan saistībā ar jauno modeli, kurā, pēc V. Kera teiktā, konkrēti algu apmēri vispār tika izņemti…
“Mēs gaidām atklātu sarunu un viedokļu apmaiņu ar jauno ministru un vēlamies konkrēti saprast, ar ko veselības nozarē strādājošie var rēķināties,” uzsver V. Keris.
