Onkoķirurgi, kuri gatavi kolektīvi pamest darbu slimnīcā, jauna nodaļas vadītāja, kuru faktiski atlaiž no darba pēc viena video sociālajos tīklos, valde, kas acīmredzot nesaprotas vismaz ar daļu savu darbinieku, slimnīcas padome, kas saņem dāsnu atalgojumu, bet nevar atrisināt konfliktsituāciju – šīs un virkne citu problēmu par Rīgas Austrumu slimnīcas darbu “uzpeldējušas” pēdējo nedēļu laikā un nonākušas sabiedrības uzmanības lokā.
Atrasties krustugunīs starp mediķiem un medicīnas administratoriem ir arī pirmais jaunās veselības ministres Līgas Meņģelsones amata pārbaudījums. Viņa devusi uzdevumu slimnīcas padomei šo lietu nokārtot, taču arvien aktuālāks ir cits jautājums - par slimnīcas padomes darba kompetenci un lietderību. Ņemot vērā nebūt ne mazo atalgojumu, ko valstij izmaksā slimnīcu padomes, Veselības ministrijas obligāts uzdevums būtu ne tikai slimnīcu valžu, bet arī padomju darba izvērtēšana, kas līdz šim notikusi pasīvi.
“Neatkarīgā” jau rakstīja par situāciju Latvijas Onkoloģijas centrā, kas ir viens no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāriem. Savukārt Rīgas Austrumu slimnīca ir vislielākā Latvijas slimnīca. Iebilstot pret attieksmi pret onkologiem - ķirurgiem no Galvas un kakla ķirurģijas nodaļas, kuri lūdza nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu mediķiem un atbilstošus materiāltehniskos apstākļus operāciju veikšanai, gatavību uzrakstīt kolektīvo atlūgumu pauda virkne Latvijas Onkoloģijas centra ķirurgu.
Veselības ministre, kuras pirmā vizīte pēc stāšanās amatā bija tieši uz Rīgas Austrumu slimnīcu, nonāca konflikta epicentrā. Ministre uzreiz uzdeva Rīgas Austrumu slimnīcas padomei mēneša laikā atrisināt situāciju, kas izveidojusies slimnīcas valdei un Latvijas Onkoloģijas centra ārstiem. Padomei uzdots īstenot pasākumu plānu, kas līdzsvarotu saskarsmi un savstarpējās attiecības, kā arī nodrošinātu ārstniecības pakalpojumu nepārtrauktību onkoloģijas pacientiem, par paveikto reizi nedēļā informējot ministri. Padomes ir institūcijas, kas valsts kapitālsabiedrībās uzrauga valžu darbu, bet, piemēram, Rīgas Austrumu slimnīcas padomē strādā Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, kuram nu jārisina problēmsituācijas un faktiski jāpierāda, uz ko ir spējīga slimnīcas padome, par kuras lietderību šaubās ne viens vien medicīnas jomas eksperts. Veselības ministre Līga Meņģelsone norādīja, ka galvenais cietējs, neatrisinot sarežģīto situāciju starp slimnīcas valdi un Onkoloģijas centra ārstiem, būs pacients, tāpēc ir jāveltī visas pūles un pieejamie resursi, lai šo situāciju iespēju robežās atrisinātu. Tiesa, ministre arī norādīja uzreiz uz vēl vienu cēloni konfliktsituācijām, proti, ilgstoši nepietiekamo nozares finansējumu, kā dēļ gan uzņēmuma valde, gan mediķi esot “ķīlnieki".
Interesanti, ka tieši šādu pašu iemeslu (faktiski vārds vārdā) konfliktsituācijai min Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis, kurš amatā aizvada pēdējās nedēļas. “Slimnīcas valde un vadība šobrīd ir tikai ķīlnieki nepietiekamajam nozares finansējumam un daudzu medicīnas speciālistu akūtam iztrūkumam. Esam vienoti jautājumā par jaunā atalgojuma modeļa ieviešanu, kam akūti nepieciešams finansējums un kas paredz saprotamas un sakārtotas atalgojuma sistēmas ieviešanu,” saka I. Paeglītis. “Tāpat esam vienoti jautājumā par tarifu pārskatīšanas nepieciešamību slimnīcas pakalpojumiem, kas šobrīd ne tikai neatbilst mūsdienu finanšu realitātei, bet varam teikt, ka ir pagājušā gadsimta arhaisms.” Slimnīcas vadītājs arī sacīja, ka atkārtoti tiks pārrunāti “Ernst&Young” veiktā audita secinājumi un tiks lemts par darba grupām ar plašu Latvijas Onkoloģijas centra vadības, klīniku un nodaļu vadītāju iesaisti, lai vienotos par labāko un pacientu interesēm atbilstošāko centra attīstības modeli.
Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra 9. nodaļas vadītāja onkoloģe ķīmijterapeite Signe Plāte uzsver, ka centra pastāvēšana vai nepastāvēšana skar tikai onkoloģisko slimību pacientus un viņu tuviniekus, tādēļ, iespējams, šāda jautājuma apspriešana nešķiet aktuāla, tomēr ārstes personīgais uzskats ir tāds, ka domāt par dažādu reorganizāciju jēgu ir lietderīgi, pat ja esošā situācija tieši šodien tevi konkrēti neskar. “Mēs visi esam valsts, un mēs patiešām esam tik vāji, cik mūsu vājākās vietas,” saka Signe Plāte, pamatojot, kāpēc esošā konfliktsituācija skar visus.
Neraugoties uz Latvijas Onkoloģijas centra kā atsevišķas slimnīcas iekļaušanu Rīgas Austrumu slimnīcā, centra zīmols pastāv joprojām un ir dzīvotspējīgs, uzsver ārste. Centrā pastāv gan onkoloģijas ķirurģijas, gan staru terapijas, gan medikamentozās terapijas un citas nodaļas. Onkologi pašu spēkiem turpina modernizēt savas darbības metodes, attīstot, piemēram, konsiliju multidisciplinaritāti. “Mūsdienās adekvāta onkoloģiska pacienta ārstēšana ir iespējama tikai reālā multidisciplinārā ārstu komandā. Atslēgas vārds ir - reālā, un pašlaik te strādā savas profesijas fanātiķi, starp kuriem ir reāla sadarbība, te notiek patiesi padziļināti ārstu konsiliji. Diemžēl konsiliju operatīvā darbība drīz mūsu onkocentrā varētu būt apdraudēta,” stāsta S. Plāte.
Pašlaik tuvojas Latvijas Onkoloģijas centra ēkas remonta darbi, tāpēc tiek radīti dažādi operācijas telpu un onkoloģijas nodaļu pārvietošanas projekti. “Likumsakarīgi, ka patlaban lasām par visu onkoloģijas ķirurgu kolektīvu atlūgumu, bet, kā jebkurš konflikts, tas labi izgaismo vājās vietas un problēmas. Onkoloģijas ķirurģijas klīnikas kolēģi ļoti pamatoti bažījas, ja visas vēža operācijas tiks pārceltas uz “Gaiļezera” lielo ēku, būs sagrauts ne tikai to plānveidīgs ritms, bet arī pati operāciju veikšanas iespēja. “Gaiļezera” operāciju bloka kapacitāte nav pietiekama, tā operāciju galdu skaits ir mazāks par operāciju skaitu onkocentrā,” situāciju skaidro mediķe. “Ir pilnīgi skaidrs un ar konkrētiem skaitļiem pierādīts, un atkārtoti iesniegts slimnīcas valdei, ka “Gaiļezerā” daļa vēža operāciju būs jāatliek, veidojot pacientu rindas.” Onkoloģe ķīmijterapeite uzdod jautājumus: vai slimnīcas vadībai onkoloģiskais pacients tiešām ir galvenais? Vai ir skaidri izstrādāti reālo pacientu ārstēšanas ceļi?
“Onkoloģijas centra personāls līdz šim vēl par to neko nav dzirdējis. Nav skaidri pacientu gaidīšanas laiki uz operācijām, ja onkocentra ķirurģisko daļu likvidē. Ja nebūs onkoloģijas ķirurgu, ja nebūs pietiekami operāciju vietu un adekvātas aparatūras vēža operācijām, to tiešām grūti nosaukt par rūpēm par pacientu,” uzsver S. Plāte.
Uz šiem jautājumiem slimnīcas valdei noteikti būs jāatbild… Pašlaik slimnīcā “Neatkarīgajai” stāsta, ka Onkoloģijas centrā Galvas un kakla ķirurģijas nodaļā pēc atvaļinājuma atgriezies viens no onkoķirurgiem, kurš turpinās operēt un piekritis veidot jaunu galvas un kakla ķirurgu komandu. Onkoloģiskajiem pacientiem neesot jāsatraucas, jo atrasti vēl divi ķirurgi aizgājušo vietā, kas veidos galvas un kakla ķirurgu komandu.
Bet kamēr vēl nav atrisināta viena problēmsituācija, jau parādījusies nākamā, kas izraisījusi vēl lielāku rezonansi sabiedrībā. Iespējams, tā, salīdzinot ar onkoloģisko pacientu aprūpi, ir mazāk svarīga, tomēr pietiekami būtiska, lai pieminētu. No darba par slimnīcas tēlam neatbilstošu uzvedību no amata atbrīvota jeb precīzāk - izbeigtas darba attiecības ar Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāju, kura šo amatu ieņēma tikai pāris dienas. Savā neilgajā darbā Ruta Zatlere (bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera vecākā dēla sieva) uzfilmēja nelielu video sociālajiem tīkliem, kurā brīvā formā stāstīja par radioloģijas centru.
Būtiskāk par to, vai centra vadītājs lielākajā slimnīcā drīkst staigāt pa centra telpām, filmējot dažādus video, ir jautājums, kāpēc šai personai tika uzticēts vadīt Diagnostiskās radioloģijas centru? Rīgas Austrumu slimnīcā stāsta, ka konkurss uz Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja amatu tika izsludināts 15. novembrī un pēc tam vairākkārt pagarināts līdz pat 12. decembrim. Šim amatam pieteikušies tikai trīs pretendenti. Pirmais konkurss beidzās bez rezultāta, tādēļ tika pieņemts lēmums mainīt šī amata prasības, uzsvaru liekot uz vadības un menedžmenta kompetencēm un radiologa kompetenci nosakot kā vēlamu, nevis obligātu.
Līdztekus Diagnostiskās radioloģijas vadītāja vakances konkursam norisinājās arī Ambulatorās daļas vadītāja amata
pretendentu izvērtēšanas konkurss, kura finālā izvirzījās divi spēcīgi pretendenti. Otrais pretendents bija Ruta Zatlere. “Ņemot vērā, ka viņas izglītība un darba pieredze atbilda koriģētajām prasībām - viņai tika piedāvāts pildīt Diagnostiskās radioloģijas centra vadītājas amata pienākumus uz laiku, līdz noslēdzas 29. decembrī atkārtoti izsludinātais konkurss. Darba attiecības viņa uzsāka 2. janvārī. Darba attiecības tika izbeigtas uz abpusējas vienošanās pamata 4. janvārī,” kodolīgi slimnīcas viedokli pauž slimnīcas speciāliste Ilga Namniece.
Rīgas Austrumu slimnīcā bez valdes (varētu teikt, izpildvaras un lēmējvaras vienā personā) ir padome - valdes darba pārraudzības institūcija. Šīs padomes darbojas visās trīs klīniskajās universitātes slimnīcās. Rīgas Austrumu slimnīcas padomi vada Tīna Kukka (viņa ir padomes locekle vēl arī valsts akciju sabiedrībā “Elektroniskie sakari” un līdz 2021. gadam bijusi arī “Luminor Banka AS Latvijas filiāles” Transformācijas vadības ofisa vadītāja). Publiski pieejamā informācija liecina, ka T. Kukka kopš pērnā rudens strādā arī “Indexo” vadības komandā. Padomes loceklis ir Valsts Ābols, viņš ir arī Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs, un viņam vienīgajam no padomes ir pieredze, strādājot Latvijas veselības aprūpes sistēmā. Trešais padomes loceklis ir igaunis Erki Molders, kura amatu un pienākumu saraksts arī ir visai garš. Tas ir publiski pieejams slimnīcas mājaslapā. Viņš ir valdes vai padomes loceklis vēl vismaz piecās dažādās organizācijās. Ņemot vērā nebūt ne mazo atalgojumu, ko valstij izmaksā slimnīcu padomes, Veselības ministrijas obligāts uzdevums būtu ne tikai slimnīcu valžu, bet arī padomju darba izvērtēšana, kas līdz šim notikusi pasīvi.
