Lai arī pandēmijas ietekmē pieaugusi sabiedrības interese par veselības aprūpes nozari un aktualizējies jautājums par inovācijām medicīnā, Latvijā pastāv vairāki šķēršļi, kas neļauj veiksmīgi attīstīt un ieviest jaunus risinājumus, secināts Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta veselības kopienas (“EIT Health”) Latvijas centra veiktajā pētījumā.
Eksperti secinājuši, ka valstiskā mērogā nav izstrādāta ilgtermiņa stratēģija par veselības inovāciju lomu un ieviešanas procesu, ir sarežģīti veidot sadarbību un komunikāciju starp jaunuzņēmējiem un veselības aprūpes iestādēm. Tajā pašā laikā Latvijā darbojas jau virkne vērā ņemamu un interesantu inovāciju veselības aprūpes jomā, piemēram, "CastPrint" fiksators kaulu lūzumu ārstēšanai, digitālā platforma anatomijas apgūšanai, vairāki risinājumi mediķu tiešsaistes konsultāciju sniegšanai un daudzi citi.
Rīgas Stradiņa universitātes Starptautisko sakaru departamenta direktore un “EIT Health” centra Latvijā vadītāja Baiba Pētersone “Neatkarīgajai” pastāstīja, ka pētījums tika veikts par uzticēšanos veselības aprūpes inovācijām Latvijā un tā laikā tika noskaidrots jaunuzņēmēju, veselības aprūpes iestāžu vadītāju, valsts iestāžu pārstāvju, pacientu organizāciju vadītāju, investoru un mediju pārstāvju viedoklis. Pētījumā secināts, ka Latvijā nereti tiek uzsvērts, cik būtiski ir radīt un attīstīt inovācijas, tostarp medicīnā, tomēr valsts mērogā nekādas ilgtermiņa stratēģijas nav. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir sarežģīti veidot sadarbību starp jaunuzņēmumiem un medicīnas iestādēm. “Sabiedrībai ir nepietiekama informācija par jau realizētiem inovāciju projektiem, kas varētu veicināt izpratni par to nozīmīgumu un lielāku uzticēšanos jaunuzņēmējiem,” saka Baiba Pētersone.
Jaunākajā “Globālā inovāciju indeksa 2022” (“Global Innovation Index 2022”) izdevumā septiņas no desmit inovāciju līdervalstīm pārstāv Eiropu. “Mūsu kaimiņvalsts Igaunija ierindojas 18. vietā, kamēr Latvija reitingā ieņem tikai 41. vietu. Arī “Eiropas Inovāciju rezultātu 2022” pētījums piešķir Latvijai viszemāko novērtējumu, nodēvējot par topošo inovatoru,” norāda Baiba Pētersone. “Veselības aprūpē inovāciju ieviešana ir īpaši komplicēta - tā ir nišas joma ar augstiem riskiem un ilgstošu izstrādes procesu, tomēr inovācijas šajā jomā ir ļoti nepieciešamas, lai varētu modernizēt un efektivizēt veselības aprūpi Latvijā, padarot to sabiedrībai pieejamāku.”
Pašreizējais valsts atbalsts inovācijām pētījumā tiek raksturots kā fragmentēts un kampaņveidīgs, tas nesekmē mērķtiecīgu inovāciju radīšanu un iedzīvināšanu.
“Viens no galvenajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras veselības aprūpes jaunuzņēmumi Latvijā, ir inovatīvu risinājumu testēšanas iespēju nepietiekamība,”
saka eksperte. “Šī izaicinājuma pārvarēšanai ir nepieciešama veselības aprūpes iestāžu iesaiste, kas šīm iestādēm prasa atrast papildu laika, finanšu un cilvēku resursus. Jaunuzņēmējiem ļoti palīdzētu citur pasaulē izmantotā prakse - īpaši izveidota struktūra vai tā sauktā testgultne, kas nodrošina veselības aprūpes inovācijām, testēšanai un attīstībai draudzīgu vidi.” Pētījuma dalībnieki norāda, ka šādas struktūras izveidē iniciatīvu vajadzētu uzņemties valstij, šīs struktūras ietvaros savedot kopā veselības aprūpes iestādes un jaunuzņēmējus, kā arī atbalstot to sadarbību.
Baiba Pētersone norāda, ka jaunuzņēmējiem īpaši svarīga ir sadarbība ar veselības aprūpes iestādēm, kā arī lielajiem nozares uzņēmumiem. Taču pašlaik veselības aprūpes iestādēm pietrūkst dažādu resursu, lai mērķtiecīgi piedalītos inovāciju procesos - tas ir saistīts ar personāla pārslodzi, ierobežotu finansējumu, nepietiekamu infrastruktūru un kapacitāti inovāciju atbalstīšanai. Kopumā gan veselības aprūpes iestādes ir ieinteresētas attīstīt inovāciju kultūru.
Aptaujātie jaunuzņēmēji uzskata, ka Latvijas situācijai piemērotus risinājumus varētu veiksmīgāk attīstīt, ja veselības aprūpes iestādes palīdzētu identificēt tās jomas, kurās šādi risinājumi ir vajadzīgi. “Tāpat būtu vērtīgi, ja slimnīcas un citas veselības aprūpes iestādes savā starpā sadarbotos un dalītos pieredzē, kas ļautu realizēt inovatīvus kopprojektus,” saka B. Pētersone. Lai arī sākotnēji šķiet, ka inovācijas ir sarežģītas, grūti apgūstamas un pat palielina slodzi, nevis atrisina problēmu, ilgtermiņā raugoties, tās būtiski atvieglo ikdienas darbu. Virkne pasaules pētījumu norāda, ka medicīnas nākotne ir “viedās slimnīcas”, kurās inovatīvas tehnoloģijas uzlabo pacientu aprūpes kvalitāti un pakalpojumu pieredzi, vienlaikus samazinot izmaksas. Arī Pasaules veselības organizācija norāda, ka inovācijas sekmē veselības aprūpes efektivitāti. Tās var nodrošināt ērtu piekļuvi pacienta medicīniskajiem ierakstiem, kļūdu skaita samazināšanos, augstvērtīgāku pacientu aprūpi, izmaksu optimizāciju, kā arī veiksmīgāk sniegt pacientiem nepieciešamo informāciju.
