Straujais cenu kāpums skar arī ģimenes ārstu prakses, taču atbalsta no valsts puses praktiski nav: “Lai arī vairāk nekā septiņdesmit procentos gadījumu pacienti lauku reģionos palīdzību saņem pie ģimenes ārsta, primārajai veselības aprūpei šajā gadā netiek paredzēts pietiekams finansiāls atbalsts valsts pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai saviem pacientiem,” saka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītājs, ģimenes ārsts no Staļģenes Ainis Dzalbs.
Lauku ģimenes ārsti brīdina: ja netiks panākts risinājums, ģimenes ārstu prakses laukos varētu neslēgt līgumus ar Nacionālo veselības dienestu par valsts finansētu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.
Veselības ministrijas šā gada prioritāšu apmaksai kopumā būtu nepieciešami 306 miljoni eiro (un arī tas jau ir uz pusi mazāk, nekā sākotnēji ministrija rēķinājusi), bet, kā atzina Veselības ministrijas valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins, Ministru kabinetā apstiprinātā fiskālā telpa šim gadam ir 215,1 miljons eiro.
Veselības ministrijai ir trīs galvenās prioritātes - onkoloģija, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un cilvēkresursi. B. Kņigins pastāstīja, ka veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai šajā gadā paredzēti 30 miljoni eiro, no tiem astoņi miljoni eiro paredzēti jaunu onkoloģisku medikamentu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā. Tiesa, jāņem vērā, ka šā gada budžets vēl nav apstiprināts, un tas nozīmē, ka izmaiņas, ja tādas būs, medikamentu kompensācijā pacientus sasniegs ne agrāk kā pavasarī. Onkoloģijas jomā papildu nauda tiek paredzēta arī pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, diagnostikai, paliatīvajai aprūpei, veselības aprūpes tarifu onkoloģijā pārskatīšanai.
Otrai prioritātei - veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai - būs paredzēti 15 miljoni eiro, taču, kā uzsvēra B. Kņigins, šajā aprēķinā nav iekļauts energoresursu cenu pieaugums, kam acīmredzot būs nepieciešams papildu finansējums.
Cilvēkresursu atbalstam paredzēti 36 miljoni eiro, no tiem 27 miljoni ir tieši mediķu algu palielinājumam, un tas ir mazākais papildu finansējums mediķu algām pēdējos piecos gados. Tam nepiekrīt ne Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, ne citas mediķu organizācijas. Gribot negribot ilgā valdības veidošana un vēl nepieņemtais budžets šim gadam ietekmē arī mediķu algas, jo šo iemeslu dēļ arī mediķu algu palielinājums gaidāms tikai aprīlī (palielinātās algas tikai maijā). Turklāt no Veselības ministrijas skaidrojuma izriet, ka atbilstoši prioritāro pasākumu papildus piešķirtajam finansējumam algu kāpums būs ļoti pieticīgs: pieci procenti - ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, deviņi procenti - ārstniecības un pacientu aprūpes personām (māsām), 14 procenti - ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām.
Veselības ministrijas dokumentos primārās aprūpes stiprināšana ir saglabāta, tomēr tā “izkritusi” pa ceļam uz Finanšu ministriju prioritāšu “saspiešanas” rezultātā. Reaģējot uz notiekošo un finanšu politikas veidotāju izpratnes trūkumu par primārās veselības aprūpes nozīmi iedzīvotāju veselības saglabāšanā un valsts apmaksātu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija ārkārtas valdes sēdē vērtēja veidus, kā pārvarēt kritisko situāciju primārajā veselības aprūpē, kas radusies nepietiekama finansējuma un cilvēkresursu trūkuma dēļ.
Tā kā uzlikto pienākumu apjoms bez papildu darbiniekiem un finansējuma nav kvalitatīvi paveicams un ir apdraudēta prakses spēja nodrošināt pacientiem savlaicīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, energoresursu un citu sadārdzinājumu dēļ pieaug prakšu uzturēšanas izmaksas, bet valdības atbalsta nav, ģimenes ārsti pirmspensijas vecumā apsver iespēju pārtraukt līgumus un doties pensijā.
A. Dzalbs “Neatkarīgajai” stāstīja, ka ģimenes ārsti aicina nekavējoties paredzēt finansiālu atbalstu ģimenes ārstiem un, ja tas netiks darīts, ģimenes ārsti rīkos protesta akcijas un aicinās kolēģus nepārslēgt līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par valsts finansētu pakalpojumu sniegšanu. Ģimenes ārsti pieprasa steidzamu tikšanos ar Ministru prezidentu, finanšu ministru un veselības ministri ar mērķi rast risinājumu ilgtermiņa primārās veselības aprūpes finansējumam.
Ģimenes ārsts uzsvēra, ka ārstu prakses saskaras ar pieaugošām izmaksām infrastruktūras uzturēšanai, nepietiekamu atbalstu prakses komandas stiprināšanai ar darbiniekiem, un tas neļauj sniegt kvalitatīvu un savlaicīgu veselības aprūpes pakalpojumu iedzīvotājiem.
Ģimenes ārsti ir gatavi apvienoties ar citām ārstu un pacientu organizācijām un rīkot dažāda veida protesta akcijas, lai panāktu finansējuma palielinājumu veselības nozarei.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība jau tikusies ar veselības ministri Līgu Meņģelsoni un pilnībā noraidījusi piedāvājumu mediķu algām atvēlēt vien 27 miljonus eiro. Arodbiedrībā skaidroja, ka viens no priekšlikumiem paredz, ka trīs gadus pēc kārtas ir būtiski jāpaaugstina atalgojums nozares darbiniekiem, lai 2025. gadā beidzot izpildītu tos rādītājus, ko valdība rakstiski solīja mediķiem pirms divdesmit gadiem. Otra šīs mediķu arodbiedrības prasība ir pārskatīt jauno mediķu atalgojuma modeli, jo neskaidrība par tā ieviešanu neļauj skaidri saprast un īstenot konsekventu ārstniecības personu atalgojuma kāpumu. L. Meņģelsone norāda, ka pirms šī modeļa ieviešanas tas ir pamatīgi jāizvērtē, vispirms izanalizējot tā ieviešanas pilotprojekta rezultātus lielākajās slimnīcās.
