Saeimā jau divus gadus tiek skatīti grozījumi tā sauktajā tabakas ierobežošanas likumā, lai ierobežotu tabakas aizvietotājproduktu izplatību. Mediķi, kuri ilgstoši cīnās, lai šos produktus ierobežotu ar likumu, bažījas, vai šo produktu biznesa aizstāvji neizmantos mirkli, kad darbu sāk jaunā Saeima, lai atsauktu jau izstrādātos un divos lasījumos pieņemtos likuma grozījumus.
Mediķi norāda, ka tabakas aizvietotājproduktu ražotāji un izplatītāji izmantojuši iespēju, lai šos produktus neviens nekontrolētu, savukārt nozares pārstāvji uzsver, ka Veselības ministrija sagroza faktus, piemēram, norādot, ka attiecībā uz nepilngadīgajiem nav nekādu ierobežojumu tabakas aizvietotājproduktu lietošanā. Nozare uzsver, ka jāsaprot, vai mēs vēlamies vispār tos aizliegt, bet tad valsts budžetam ies garām miljoni eiro, jo tiek maksāts akcīzes nodoklis.
Pašlaik likumā patiešām nav noteikts, kas vispār ir tabakas aizvietotājprodukts, un tāpēc likumu plānots papildināt ar tekstu: tas ir “produkts, kas satur vai nesatur nikotīnu (izņemot ārstniecības līdzekļus, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes) un kuru paredzēts izmantot līdzīgi vai līdzīgiem mērķiem kā tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, bezdūmu tabakas izstrādājumus, elektroniskās smēķēšanas ierīces vai to uzpildes tvertnes, neatkarīgi no nikotīna satura šajos produktos un to lietošanas veida”. Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane norādīja, ka šis likums Saeimas darba kārtībā jau ir ilgu laiku un tā galvenā būtība ir noteikt regulējumu tabakas aizvietotājproduktiem un tabakas karsēšanas ierīcēm, kuras pašlaik nav nekādi noregulētas. “Mūsu mērķis ir noteikt regulējumu produktiem, kas satur indīgas vielas un kas pašlaik ir faktiski pieejamas tirgū arī bērniem,” atzina Jana Feldmane. Veselības ministrija vēlas noteikt regulējumu jeb aprites prasības tabakas aizstājējproduktiem, tajā skaitā beztabakas nikotīna spilventiņiem, kā arī noteikt regulējumu tabakas karsēšanas ierīcēm (piemēram, IQOS).
Tabakas aizstājējproduktu izplatīšana pašlaik nav noregulēta ne Latvijas, ne Eiropas Savienības likumos. Vienīgi likumā “Par akcīzes nodokli” ir noteikta tabakas aizstājējprodukta definīcija, un kopš 2021. gada 1. janvāra tas tiek aplikts ar nodokli. Veselības ministrijas speciālisti stāsta, ka produkts satur nikotīnu dažādās koncentrācijās un attiecībā uz bērniem, kuriem šādu produktu lietošana ir īpaši bīstama un var radīt negatīvas sekas uz veselību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, nav noteikts ierobežojums tos pārdot. Speciālisti uzsver, ka uz tabakas aizstājējproduktiem nevar attiecināt Tabakas likumā esošos noteiktos ierobežojumus, kas ir noteikti citiem likumā regulētiem produktiem, piemēram, aizliegums pārdot tos nepilngadīgajiem.
Veselības ministrija atzīst, ka tabakas aizstājējprodukti tirgū ir jauns produkts, tāpēc trūkst zinātnisku pētījumu un izvērtējuma, tomēr ir pietiekami daudz zināms par to, kas ir šie produkti un ko tie satur, ieskaitot veselībai kaitīgas vielas.
Tabakas likuma grozījumi līdz šim izskatīti divos lasījumos, un deputāti līdz šim jau vienojušies par vairākiem punktiem, piemēram, nolemts likumā iekļaut prasības tabakas aizstājējproduktu aprites kārtībai - tirdzniecības ierobežojumi nepilngadīgām personām, distances tirdzniecības aizliegums, ziņošanas prasība par sastāvu un par tirdzniecības uzsākšanu un citas. Veselības ministrija vēlas, lai likums vēl tiktu papildināts ar aizliegumu laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, kā arī noteikt aizliegumu smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu sastāvā iekļaut tādas piedevas kā mentolu, tā analogus un geraniolu, kas atvieglo ieelpošanu vai nikotīna uzņemšanu.
“Būtu nepieciešams arī noteikt aizliegumu ražot un laist tirgū tabakas izstrādājumus, tabakas aizstājējproduktus vai elektroniskās smēķēšanas ierīces, kas vizuāli atgādina saldumus, uzkodas, kā arī rotaļlietas, jo tas piesaista par 18 gadiem jaunāku personu uzmanību smēķēšanai vai reklamē šos izstrādājumus,” sacīja Veselības ministrijas speciāliste Inga Birzniece. Šie aizstājprodukti ir dažādi, taču vieni no bērnu uzmanību visvairāk piesaistošajiem produktiem ir tā sauktie hīti (“heet stick”), vienreizlietojamas karsējamās tabakas ierīces.
Bērnu slimnīca aicina Saeimu pieņemt šos likuma grozījumus. Bērnu slimnīcas virsārste, bērnu pneimonoloģe Renāte Snipe atzina, ka bērni un jaunieši, kuri izmēģina tā saucamās elektroniskās cigaretes, tvaicējamās ierīces un citus tabakas aizstājējproduktus, jo īpaši dažādu zīmolu krāsainos un smaržīgos izstrādājumus, neapzināti pakļauj sevi nikotīna atkarības riskam. “Pēdējo pāris gadu laikā gan vecāki un izglītības iestāžu pārstāvji, gan veselības aprūpes speciālisti atkārtoti pauž pārliecību par nepieciešamību stingrāk kontrolēt un arī aizliegt šo ierīču izplatīšanu,” saka Renāte Snipe. “Tās ir kaitīgas ne vien to lietotājiem, bet arī apdraud to, ko pasaule jau ir sasniegusi cīņā pret tabakas izplatību, tā vietā veicinot jaunas no nikotīna un smēķēšanas procesa atkarīgas paaudzes attīstību.”
Virsārste nosauc virkni problēmu, ko izraisa nikotīna atkarība, un īpaši smagi tas attiecas uz bērniem. Mediķi ikdienā redz šīs it kā “nekaitīgo”, skaisti iepakoto produktu sekas. “Pavisam mazs zēns, visu dienu “veipojis”, nonāk pie mums Bērnu slimnīcā ar intoksikāciju, mamma nemaz nav zinājusi, ka bērns kaut ko tādu lieto,” stāsta ārste. Šie produkti veidoti tā, ka tie nereti neatstāj nekādas “pēdas”, tāpēc tiek lietoti mājās, skolu tualetēs, sabiedriskās vietās un citur, bet satur to pašu kaitīgo vielu, kas tiek uzkarsēta. “Nozares lobijs ir būtiski veicinājis brīvu šo ierīču pieejamību, un diemžēl likumdošanas process nav ticis līdzi tabakas aizstājējproduktu variācijām un pozicionējumam tirgū,” uzsver Renāte Snipe. Viņa aicina Saeimas deputātus pieņemt pēc iespējas stingrākus ierobežojumus elektronisko smēķēšanas ierīču izplatīšanā un neizstrādāt jaunu likumu, kas atkal prasīs ilgu saskaņošanas laiku.
