Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests strādā ārkārtas režīmā, virknē stacionāru ieviesti dažādi ierobežojumi gan lielā pacientu pieplūduma, gan pašu mediķu augstās saslimstības dēļ. Pacientus aicina nezvanīt neatliekamās medicīnas dienestam, nedoties uz slimnīcām, tajā pašā laikā saņemt ģimenes ārsta konsultāciju ir sarežģīti, jo arī ģimenes ārstu prakses ir pārslogotas.
Veselības ministrijā un Slimību profilakses un kontroles centrā “Neatkarīgajai” atzīst, ka veselības aprūpes pieejamības problēmas samilzušas ļoti augstās gripas un citu vīrusa slimību izplatības dēļ, taču pamata visā Latvijā izsludināt ārkārtas situāciju vai ieviest kādus ierobežojumus, lai mazinātu vīrusu izplatības ietekmi uz ārstniecības iestāžu spēju strādāt, pašlaik neesot pamata.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pieņemtais lēmums par ārkārtas situāciju daļā sabiedrības izraisījis neizpratni un pat sašutumu. Taču tā nebūt nav pirmā reize, kad dienests izsludina ārkārtas situāciju, un jāsaprot, ka tas nav tādēļ, ka neatliekamā palīdzība negribētu svētkos strādāt. Būtiski pieaugot vīrusu slimību izplatībai, slodze uz veselības aprūpi strauji kāpj, taču veselības nozares cilvēkresursu nav vairāk, gluži otrādi - slimo arī mediķi. Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestā norāda, ka ārkārtas situāciju dienests izsludinājis, lai saglabātu spēju sniegt savlaicīgu neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientiem dzīvībai kritiskās situācijās. Katru dienu ārkārtas tālruņa dispečeri saņem vairāk nekā 2000 zvanu, no kuriem ceturtā daļa ir saistīti ar saaukstēšanās situācijām, paaugstinātu temperatūru, iesnām, galvassāpēm un citiem akūtu elpceļu vīrusu slimības simptomiem, proti, situācijām, kuras nav neatliekamas un kuru risināšanai nav nepieciešama neatliekamā medicīna. Tas, ka ārkārtas dienests noslogots ar konsultāciju par pacientiem, protams, būtiskiem, bet ne neatliekamiem jautājumiem, rada augstus riskus iedzīvotājiem patiešām kritiskās situācijās nespēt operatīvi izsaukt un saņemt neatliekamo palīdzību.
“Pacientiem, kuru dzīvības ir jāglābj nekavējoši, nav nevienas citas alternatīvas kā tikai dienesta mediķu brigāde. Tās patiešām ir sekundes, kuru laikā mums jāpieņem zvans, un minūtes, kuru laikā mums jāspēj ierasties, citādi cilvēks ies bojā - smagas traumas, spēcīga asiņošana, bezsamaņa, elpošanas apstāšanās, infarkts un citas dzīvību apdraudošas situācijas,” uzsver NMP dienesta direktore Liene Cipule. “Šādi izsaukumi ir mūsu prioritāte, jo pacientam nav iespēju sev palīdzēt, viņš nevar doties uz aptieku pēc zālēm, pie dežūrārsta vai uz tuvāko traumpunktu.” Izsludinot ārkārtas situāciju līdz ar ziemas vīrusu saslimstības pieaugumu, dienests plānojis atslogot gan ārkārtas tālruni no tam neatbilstošiem zvaniem, gan koncentrēt brigādes uz kritiskiem izsaukumiem.
Ārkārtas režīma noteikšana dienestā paredz to, ka ārkārtas tālruņa dispečeri, saņemot zvanus par zemākas prioritātes situācijām, aicina iedzīvotājus sazināties ar sava ģimenes ārsta praksi, pašiem vērsties pēc palīdzības tuvākajā ārstniecības iestādē vai informē par brigādes gaidīšanas laiku līdz pat četrām stundām, prioritāri brigādes nosūtot uz dzīvību glābjošiem izsaukumiem. Zemākas prioritātes situācijas bieži vien ir saistītas ar tādām situācijām kā, piemēram, saaukstēšanās un elpceļu vīrusu slimība, hroniski paaugstināts asinsspiediens, roku un kāju traumas, kuru gadījumos cilvēks var pārvietoties un ar citu palīdzību nokļūt līdz tuvākajai medicīnas iestādei.
Ja izsaukumā brigāde konstatēs, ka situācija nav neatliekama un padoms, palīdzība bija jāsaņem ambulatori, var tikt izrakstīts arī rēķins par maksas pakalpojumu (maksa par brigādes veikto izsaukumu situācijās, kas nav neatliekamas, ir 74,35 eiro). Dienests ārkārtas situācijā turpina arī citus pasākumus operativitātes nodrošināšanai, piemēram, brigāžu pārdislokāciju no zemākas intensitātes punktiem, iespēju mediķiem strādāt papildu dežūras uz virsstundu darba rēķina. Liene Cipule uzsver, ka dienests neaicina ignorēt savas veselības problēmas, bet laikus sazināties ar sava ģimenes ārsta praksi vai vieglas traumas gadījumā vērsties tuvākajā ārstniecības iestādē. Nezvanīt par katru lietu uz ārkārtas tālruni, bet izmantot Nacionālā veselības dienesta tālruni 80001234 (tas gan strādā darbdienās) vai ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
Pretēji sabiedrības sašutumam par situāciju veselības aprūpē - pacienti nezina, kur, kad un kā zvanīt par savām veselības problēmām, turklāt vēl “saņem aizrādījumus” netraucēt ārkārtas dienestu - Veselības ministrija saglabā stoisku mieru un pauž viedokli, ka ārkārtas situācija kopumā veselības aprūpē nav iestājusies.
Pašreizējai situācijai ir objektīvs cēlonis, un tā ir strauja gripas un citu vīrusa slimību izplatība, kā arī joprojām aktuāla ir Covid-19 infekcija. Uz jautājumu, vai šobrīd nav pamata līdzīgi kā pie Covid-19, kad bija apdraudēta pacientu aprūpe ierastā kārtībā, izsludināt ārkārtas situāciju, lai resursus medicīnā novirzītu mērķtiecīgāk, Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders saka: pašlaik šādi lēmumi netiek apsvērti, jo saslimstības līmenis ir augsts, taču pašreizējā situācija nav salīdzināma ar Covid-19 izplatību kritiskākajā brīdī. Tajā pašā laikā Veselības ministrijā atzīst, ka ar pašreizējiem resursiem medicīnā nav iespējams izveidot papildu palīdzības iespējas, jo cilvēkresursu veselības aprūpē ir “tik, cik to ir”.
Tomēr, reaģējot uz situācijas nopietnību, Veselības ministrija jau ir veikusi vairākas izmaiņas, lai veselības aprūpi padarītu pieejamāku pašreizējā situācijā. Pirmkārt, ir pagarināts pieņemšanas laiks pie dežūrārstiem, kuri strādās arī svētku dienās. No 2. janvāra darba laiks pagarināts arī darbdienās, proti, dežūrārsti agrāk sāks darbu. “Mēs apzinām ģimenes ārstus, kuri būtu gatavi strādāt arī brīvdienās, sniedzot klātienes vai neklātienes konsultācijas,” stāsta O. Šneiders. Veselības ministrija prognozē, ka šāda kārtība turpināsies vismaz līdz janvāra beigām.
“Mēs un Slimību profilakses un kontroles centrs vēršam uzmanību uz profilakses jautājumiem, kuri bija aktuāli Covid-19 laikā un ir aktuāli joprojām - nepulcēties bez vajadzības masu pasākumos, nedoties uz pasākumiem un uz darbu ar slimības simptomiem, ja nepieciešams nēsāt maskas,” saka O. Šneiders. Slimību profilakses un kontroles centrā nosauc visus tos pašus profilakses līdzekļus, kā arī vakcināciju - gan pret gripu, gan Covid-19. Gripas intensitāte ir palielinājusies trīs reizes, un visvairāk slimo bērni vecumā līdz četriem gadiem. Pašreiz Latvijā saslimušo skaits ir 609 uz 100 000 iedzīvotāju (epidēmijas slieksnis ir 100 saslimušo uz 100 000). Divreiz vairāk ir arī stacionēto slimnīcās ar gripu un tās izraisītajām komplikācijām - šo pacientu vidū vairāk ir darbaspējīgu iedzīvotāju. Savukārt ar gripas iztaisītu pneimoniju slimnīcās visvairāk nonākuši seniori virs 65 gadu vecuma. Šajā gripas epidēmijā ar gripu miruši astoņi pacienti. Pacientiem bija vairākas hroniskas slimības, pieci no viņiem nebija vakcinējušies, bet par trim vakcinācijas fakts nebija zināms.
