Latvijā turpinās pensionēšanās vecuma reforma, un šogad tiesības uz valsts pensiju ir cilvēkiem, kuriem ir vismaz 64 gadi un seši mēneši. Lai saņemtu valsts pensiju, jābūt nostrādātam vismaz minimālam gadu skaitam, proti, apdrošināšanas stāžam jābūt ne mazākam kā 15 gadi.
Pensionēšanās vecums Latvijā palielināsies vēl divus gadus, līdz tas sasniegs 65 gadus. Sabiedrības, īpaši pirmspensijas vecuma iedzīvotāju, domas dalās - daļa vēlētos doties pensijā daudz agrāk, savukārt daļa plāno strādāt pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas. To apliecina arī nesen veikta sabiedrības aptauja.
Sākot no 2014. gada 1. janvāra, vispārējais pensionēšanās vecums no 62 gadiem pakāpeniski tiek palielināts par trim mēnešiem ik gadu, līdz būs sasniegts 65 gadu vecums. Šāds pensionēšanās vecums noteikts gan sievietēm, gan vīriešiem. Pagājušajā gadā tiesības uz vecuma pensiju bija personām, kuras sasniedza 64 gadu un trīs mēnešu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nebija mazāks par 15 gadiem. Savukārt šogad tiesības uz valsts vecuma pensiju būs personām, kuras sasniegušas jau 64 gadu un sešu mēnešu vecumu.
Nosacījums par vecuma pensijai nepieciešamo minimālo apdrošināšanas stāžu palicis nemainīgs - apdrošināšanas stāžs nevar būt mazāks par 15 gadiem. Tajā pašā laikā personām, kuru stāžs nesasniedz vecuma pensijai nepieciešamo darba stāžu, bet kuras ir sasniegušas pensionēšanās vecumu, ir tiesības saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.
Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības pensionēties priekšlaicīgi, tas ir, divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, un arī 2023. gadā saglabājas šāda iespēja personām, kuras sasniegušas 62 gadu un sešu mēnešu vecumu.
Pensionēšanās vecuma palielināšana turpināsies, līdz 2025. gadā šis vecums sasniegs 65 gadus. Tā ir viena no pensiju sistēmas reformas daļām, un pašlaik nav zināms, vai Latvijā tiks turpinātas diskusijas par pensionēšanās vecuma turpmāku palielināšanu līdzīgi tām politiskajām diskusijām, kuras notiek Eiropas Savienībā.
Viedokļi par to, vai Latvijas sabiedrība ir gatava doties pensijā vēlāk, ir dažādi. Oponenti norāda uz Latvijas iedzīvotāju, īpaši vīriešu, zemo vidējo mūža ilgumu, proti, “re, vīrieši līdz pensijai nemaz nenodzīvo”, taču šo argumentu var atspēkot kaut vai ar statistikas datiem par Latvijas senioru skaitu, kuri saņem vecuma pensijas, un viņu skaits ir vairāk nekā 400 000. Tiesa, pensionāru skaits turpina samazināties, jo pirms desmit gadiem pensionāru skaits bija ap 500 000. Otrkārt, jāatgādina, ka vidējais mūža ilgums nenozīmē, ka iedzīvotāji sagaida noteiktu vecumu - vidējais mūža ilgums Latvijā pašlaik ir 70 gadu - un tad dodas aizsaulē, pensijas vecumu neizbaudījuši. Diemžēl Latvijā zemais mūža ilgums nozīmē to, ka liela daļa iedzīvotāju nomirst darbspējas vecumā, kad līdz pensijai ir desmit vai pat divdesmit gadu. Tas ir saistīts gan ar slikto veselības stāvokli, gan ceļu satiksmes negadījumiem un citiem cēloņiem.
Tajā pašā laikā ir virkne senioru, kuri pensijas vecumā turpina strādāt. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vecumā no 65 līdz 74 gadiem ir nodarbināti vairāk nekā divdesmit procenti cilvēku, savukārt vecumā virs 74 gadiem - trīs procenti.
Pie līdzīgiem secinājumiem nonākuši senioru aptaujas autori. Liela daļa iedzīvotāju, sasniedzot pensijas vecumu, neplāno doties atpūtā, bet gan turpināt strādāt algotu darbu, liecina “Luminor” bankas veiktā aptauja. Trešdaļa jeb 35 procenti no respondentiem virs 50 gadu vecuma plāno turpināt darba gaitas, lai spētu nodrošināt labklājīgas vecumdienas.
Īpaši aktīvi pensijas vecumā vēlas strādāt iedzīvotāji vecuma grupā no 50 līdz 59 gadu vecumam, kur šādu atbildi snieguši 42 procenti aptaujāto, taču, palielinoties vecumam, strādāt gribētāju skaits pamazām sarūk. Nedaudz biežāk darba gaitas plāno turpināt vīrieši (38 procenti) nekā sievietes (33 procenti). “Luminor” pensiju daļas vadītājs Atis Krūmiņš, komentējot šīs aptaujas datus, norāda, ka iedzīvotāju vēlme turpināt darba gaitas arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas ir saprotama, jo Latvijā vecuma pensija veido tikai nedaudz vairāk par pusi no pirmspensijas ieņēmumiem, kas ir būtisks ienākumu kritums brīdī, kad cilvēks dodas pensijā. Pensiju likums ļauj saņemt gan darba algu, gan vecuma peniju, tāpēc, ja cilvēkam ir laba veselība, tas ir viens no variantiem, kā nodrošināt sev labākas vecumdienas.
Aptuveni katrs desmitais aptaujātais paļaujas uz saviem darba mūžā veiktajiem uzkrājumiem. Bet pieci procenti aptaujāto cer, ka vecumdienās par viņiem parūpēsies bērni vai mazbērni, parāda aptaujas dati.
