Inga Paparde / Autori

Valsts it kā pilnībā apmaksā gripas vakcīnu ne tikai senioriem, bet arī personām ar hroniskām slimībām, un vakcinēties pret gripu drīkst jebkurā vietā, kur vien gripas vakcīnas ir pieejamas. Tomēr, kā noskaidroja “Neatkarīgā”, ja senioram nevajag nekādu īpašu nosūtījumu uz vakcināciju, tad personai, kurai ir hroniska slimība un tāpēc ir tiesības saņemt valsts apmaksātu vakcīnu, ir jāpārvar birokrātiski šķēršļi, lai par savu veselību parūpētos.

Tiesībsargs Juris Jansons nesaudzīgi kritizē valdības rīcību nabadzības mazināšanā un veselības aprūpes sakārtošanā, uzsverot cilvēka tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Vienlaikus viņš kritiski vērtē arī Latvijas pilsoņu salīdzinoši zemo aktivitāti Saeimas vēlēšanās, kas ļauj Saeimai un valdībai daudzos gadījumos pavirši izturēties pret saviem pienākumiem. “Arī tie cilvēki, kuri nepiedalās vēlēšanās, neīstenojot savas Satversmē noteiktās tiesības, ir atbildīgi par politisko rezultātu,” saka tiesībsargs Juris Jansons, intervijā “Neatkarīgajai” atklājot savu skatījumu uz notiekošo Latvijas politikā un iezīmējot sava turpmākā darba prioritātes.

Latvija šajā gripas sezonā iepirkusi aptuveni 120 000 gripas vakcīnu, un, ņemot vērā līdzšinējo iedzīvotāju aktivitāti un vēlmi vakcinēties pret gripu, ar šo vakcīnu skaitu vajadzētu pietikt, “Neatkarīgajai” pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centrā.

Eiropas Komisija apstiprinājusi divas jau līdz šim zāļu tirgū esošas vakcīnas pret Covid-19 lietošanai zīdaiņiem. Skaļa un nepārprotama aicinājuma vakcinēt zīdaiņus un mazus bērnus pret Covid-19 nav, taču eksperti iesaka vecākiem konsultēties ar pediatru un ģimenes ārstu, jo, iespējams, ir situācijas, kad vakcinācija pret Covid-19 būtu ieteicama.

Pašreiz Latvijā cirkulējošie Covid-19 paveidi maksimāli var radīt situāciju, kas raksturīga vīrusa sezonālai izplatībai un kas neprasa nopietnus veselības drošības pasākumus, tomēr, ņemot vērā vīrusa straujo mainību, nevar izslēgt jauna vīrusa paveida izplatību, ziņojumā valdībai apgalvo veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Tiesībsargs nav apmierināts ar vēl esošā Ministru kabineta rīcību valsts sociālo pabalstu pārskatīšanas jomā. “Valdībai jārīkojas atbilstoši pašas noteiktajiem kritērijiem un pabalsti ir jāpārskata,” “Neatkarīgajai” norāda Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska.

Latvijā ik mēnesi pārtikas pakas saņem vismaz divdesmit tūkstoši iedzīvotāju. Tomēr straujais pārtikas cenu kāpums sagādā problēmas nodrošināt savas ģimenes ar ēdienu ne tikai trūcīgajiem, bet arī cilvēkiem ar ienākumiem virs trūcīgā un maznodrošinātā statusa.

Valdība pieņēmusi lēmumu jau trīs Covid-19 vakcinācijas kompensācijas lietās, kopumā no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tam atvēlot vairāk nekā 150 000 eiro.

Pacientu organizācijas vērsušās pie valdības veidotājiem ar atklātu vēstuli, aicinot koalīcijas partijām būt drosmīgām un uzņemties Veselības ministrijas vadību, lai nodrošinātu iesākto darbu un attīstītu veselības aprūpi valstī, veidojot uz pacientu vērstus veselības pakalpojumus.

Pēdējos divus gadus Zāļu valsts aģentūrai ar tās vadību nav veicies – kad no aģentūras vadītāja amata, aizrotējot uz Veselības inspekciju, atstādināja Svenu Henkuzenu, jaunu vadītāju veselības nozarē svarīgajā valsts iestādē tā arī nav izdevies atrast.

Pašlaik tikai daļa studentu no daudzbērnu ģimenēm var saņemt valsts stipendiju “Studētgods”, konstatējis tiesībsargs, aicinot valdību novērst šo netaisnību līdz nākamā gada februārim.

Novembrī seniori un ģimenes, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, sāk saņemt valsts pabalstu energoresursu sadārdzinājuma kompensācijai. Valsts atbalsta apmērs ir robežās no desmit līdz 30 eiro mēnesī, un tas, cik lielu pabalstu saņem katrs iedzīvotājs, ir atkarīgs no viņa pensijas – jo tā lielāka, jo mazāku pabalstu seniors saņem. Izņēmums ir ģimenes, kuras saņems pabalstu maksimālajā apmērā.

Rudenī onkologi un pacientu organizācijas īpaši pievērš uzmanību vēža skrīningam un agrīnas diagnostikas nozīmei kampaņā, īpaši aicinot sievietes pārbaudīt krūšu veselību.

Lai gan Labklājības ministrija vēl nav publiskojusi precīzu savu nākamā gada budžeta prioritāšu sarakstu, kurā noteikti būs arī izmaiņas pensiju jomā, atsevišķi politiķi pasteigušies un jau atkal izmanto pensiju tēmu, cenšoties vairot savu popularitāti senioru vidū.

Saeimas lēmums par 120 eiro no nākamā gada palielināt minimālo darba algu pašvaldībām nozīmēs ievērojamus papildu izdevumus. Latvijas Pašvaldību savienība aplēsusi, ka pašvaldību budžetos šī lēmuma izpildei papildus būs nepieciešami vairāk nekā 30 miljoni eiro.

Lai gan pēdējos gados atbildīgās institūcijas un arī sabiedrība apzinās, ka ir nepieciešams agrīni pamanīt izmaiņas bērna uzvedībā un iesaistīties to risināšanā, Latvijā nav skaidras sistēmas, kā palīdzēt bērniem ar uzvedības problēmām vai to iestāšanas risku, īpaši pusaudžiem, jo nav pieejami nepieciešamie atbalsta pakalpojumi, secina Valsts kontrole (VK) revīzijas ziņojumā.

Tikai nedaudz vairāk par desmit procentiem Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka viņu veselība ir laba. Šis rādītājs Latvijā nekad nav bijis augsts, bet pēdējā gada laikā tas ir samazinājies vēl vairāk. Vairāk nekā 70 procenti iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem ir kāds kaitīgs ieradums, un šo iedzīvotāju īpatsvars pēdējā gada laikā savukārt palielinājies, liecina t.s. Veselības indeksa pētījums.

Tiesībsargs aicina valdību palielināt pabalstus, jo secinājis, ka Latvijā būtiski palielinājušās bērnu preču un pakalpojumu cenas, bet valsts sociālie pabalsti bērna piedzimšanas gadījumā nav pārskatīti.

Latvijas iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums arī līdz šim jau bija viens no zemākajiem Eiropā, un tagad, pēc Covid-19 pandēmijas, tas samazinājies vēl par pāris gadiem. Tas apliecina sarežģītu, lai neteiktu – traģisku, situāciju veselības un sociālajā aprūpē Latvijā.

Vairāk nekā desmit tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir parakstījuši iniciatīvu, lai rosinātu Saeimu ieviest vecāku pabalsta indeksāciju. “Vecāks, kas strādā un maksā nodokļus, nevar bez raizēm pavadīt bērnu kopšanas atvaļinājumu, ņemot vērā pabalsta apmēru, kas nav mainījies un kas ir būtiski krities pašreizējās krīzes dēļ,” uzskata iniciatīvas ierosinātāja Signija Mosāne.

Piecos gados būtiski palielinājies inovatīvo medikamentu skaits Latvijā, taču to pieejamība joprojām ir ļoti ierobežota. Ja vēža zāles netiek iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, pacientiem ir ļoti niecīgas izredzes saņemt tās ārstēšanai.

Labklājības ministrija jau tuvākajā laikā piedāvās konceptuāli izšķirties par bāzes pensijas ieviešanu. Lai arī šī ideja nebūt nav jauna, šogad tā vēlreiz tiks virzīta izlemšanai valdībā.