Politiskajā tirgū Veselības un Labklājības ministrija atkal kļuvušas neiekārojamas: veselības jomā virkne nepadarītu darbu, atgūšanās no Covid-19 un neskaidrības par finansējumu, savukārt labklājības jomā nākamgad skaudri izaicinājumi.
Veselības ministra amata kandidāti, pat ja tādi ir, baidās apdedzināties pie neizpildāma uzdevuma, kas stāv priekšā veselības nozarē, “Neatkarīgajai” saka mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Šo uzdevumu par neizpildāmu padara paši politiķi, veselības aprūpi vārdos sludinot par prioritāti, bet darbos - atbilstoši nefinansējot. Otra joma, protams, ir labklājība jeb, precīzāk, sociālā drošība un aizsardzība, kas jau nākamgad saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem.
“Veselības nozare badināta gadu gadiem,” - šo kā mantru V. Keris, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs, atkārto ne vienu reizi vien. Pat Covid-19 laikā, kad šķietami veselības aprūpei tika piešķirti papildu līdzekļi, ar tiem nebija pietiekami, lai atrisinātu visas problēmas, piemēram, pieejamību izmeklējumiem un konsultācijām pie ārstiem speciālistiem. “Es secinu, ka šāda attieksme pret valsts finansētu veselības aprūpi varētu būt, jo kādam ir izdevīgi atbalstīt privāto medicīnu, un situācijā, kad valsts finansētā medicīnā trūkst resursu, ieguvējs ir privātā medicīna,” spriež V. Keris. “Taču, lai cik absurdi tas arī neizklausītos, ir tāda sajūta, ka kāds nevēlas, lai Latvijā būtu adekvāti finansēta veselības aprūpe. Mēs zinām, ko nozīmē, ja veselības aprūpei nav naudas. Tās ir tūkstošiem iedzīvotāju pāragras nāves. Ļoti skumja situācija.”
Uz jautājumu, kāpēc neviens politiskais spēks neraujas izvirzīt savu kandidātu veselības ministra amatam, tādā veidā piesakot savu prioritāšu īstenošanu, arodbiedrības vadītājs saka: “Baidās apdedzināties pie neizpildāma uzdevuma.” Šis neizpildāmais uzdevums būtu uzturēt un attīstīt veselības nozari ar finansējumu, kas ir zemāks nekā vidēji jebkurā citā Eiropas Savienības valstī. Topošā valdība tiek veidota nepārliecinoši, un visskarbākie vārdi sakāmi tieši par veselības nozares atbildīgo noteikšanu. “Ja par aizsardzības nozari var panākt ātru vienošanos, tāpat kā par budžeta finansējumu šai nozarei, tad tur mēs arī redzam reālu interesi par nozares politisko vadību. Par veselības nozari šādas izpratnes nav, neviens šajā nozarē negrib politiski “nomirt”,” saka Valdis Keris. Viņš piekrīt, ka situācijā, kad neviens politisks spēks neraujas vadīt veselības nozari, iespējams, nozares vadību vajadzētu uzņemties premjera amata kandidāta, pašreizējā premjera partijai “Jaunā Vienotība”. Daļa sabiedrības domāja, ka veselības nozari varētu vadīt jau bijusī veselības ministre Anda Čakša (“Jaunā Vienotība”), taču viņa pašlaik ir ievēlēta par Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas vadītāju, acīmredzot saskatot politiķes ambīcijas un prasmes izrauties no “iestrēgšanas” vienā nozarē.
“Tā varētu būt politiķu iekšējā psiholoģiskā sajūta, ka jaunievēlētie deputāti, jaunie politiķi varētu būt sliktāki par iepriekšējiem, sliktāki par vecajiem “oligarhiem”, tāpēc neviens nevēlas uzņemties nest šo smagumu, ko sauc par veselības nozari,” “Neatkarīgajai” saka vēža pacientu atbalsta biedrības “Vita” vadītāja Irina Januma. No otras puses - pretim tiem politiķiem, kuri pirmoreiz ievēlēti Saeimā, ir ilgstoši pie vadības bijusī “Jaunā Vienotība”, kura pašlaik izdzīvo uzvaras garšu un dzīvo zināmā eiforijā. “Tas viss pasliktina situāciju,” uzskata Irina Januma. Viņa atklāti saka, ka “Jaunās Vienotības” vecos ieradumus jeb zināmā mērā gļēvumu pierāda šīs partijas deputātes, bijušās veselības ministres Andas Čakšas nevēlēšanās uzņemties atbildību pār Veselības ministriju.
Pacientu biedrības vadītāja arī uzskata, ka agrāk bija vērojama tāda politiskā prakse, ka partijas kaut ko ziedoja lielās politikas vārdā, un tie nereti bija pacienti, taču pašlaik atklātības un caurspīdības principi paģērē atklātu diskusiju par notiekošo veselības aprūpē, kam var sekot sabiedrība. Vēža pacienti šonedēļ pulcēsies pie Saeimas, lai parādītu jaunajiem politiķiem “mēs arī dzīvojam Latvijā”. Biedrības “Vita” vadītāja “Neatkarīgajai” pauž bažas, vai jaunā sasaukuma parlaments vispār saprot, kāda situācija ir veselības aprūpē, un satraukumu, vai onkoloģijas joma zaudēs šajās politiskajās cīņās. “Vēža pacientiem ir nestabila situācija valsts kompensējamo zāļu nodrošinājumā - dažām diagnozēm zāles ir, bet daļa pacientu, kam valsts apmaksātu jauno zāļu nav, spiesti balansēt kā virs bezdibeņa starp būt vai nebūt,” saka Irina Januma. Tāpēc šīs akcijas laikā vēža pacienti Saeimas deputātus iepazīstinās ar aktuālo situāciju, problēmām vēža ārstēšanā, ierobežoto jauno zāļu pieejamību un tās radītajām sekām. “Onkoloģijas pacientu mērs ir pilns, nedrīkst turpināt tādu praksi kā parunāt ar pacientiem, bet neņemt viņus vērā,” uzsver I. Januma.
Visi uzrunātie eksperti uzsver vienu uzdevumu, kas jāpaveic jaunajam veselības ministram - jāpanāk lielāks nozares finansējums. Pagaidām valdības deklarācijas projektā paredzēta virzība uz to, lai veselības aprūpes valsts finansējums tuvotos 12 procentiem no kopējiem valsts budžeta izdevumiem. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība uzskata, ka tas nespēs nodrošināt Latvijas konkurētspēju ne tikai Eiropas Savienības līmenī, bet pat Baltijā. Pirms Covid-19 pandēmijas vidējais vispārējās valdības finansējums veselības aprūpei no visiem izdevumiem Eiropas Savienības valstīs bija 15 procenti, Igaunijā - 14,4 procenti, Lietuvā - 14,6 procenti, bet Latvijā - tikai 11,1 procentpunkts. Procentos no iekšzemes kopprodukta šie rādītāji būtu attiecīgi septiņi, seši, pieci un četri procenti.
Pirmais no rādītājiem vairāk raksturo valdības politisko attieksmi pret nozari kā prioritāti, bet otrais (procenti no iekšzemes kopprodukta) - nozarei atvēlēto līdzekļu faktisko pirktspēju tautsaimniecības procesos. Eksperti atsaucas uz Pasaules veselības organizācijas jau pirms desmit gadiem izteikto aicinājumu Latvijai atvēlēt valsts veselības aprūpei vismaz 12 procentus no vispārējās valdības izdevumiem. Topošās valdības deklarācijā ir minēts punkts, ka veselības nozares finansējumam no valdības izdevumiem jābūt vismaz 12 procentiem, kas ir faktiski pārņemts ieteikums, kas tika izteikts pirms desmit gadiem.
Pirmdienas vakarā pienāca ziņa, ka labklājības ministra amatam tiek virzīta Evika Siliņa (JV). Kandidāts veselības ministra amatam joprojām nav nosaukts.
