Latvija šajā gripas sezonā iepirkusi aptuveni 120 000 gripas vakcīnu, un, ņemot vērā līdzšinējo iedzīvotāju aktivitāti un vēlmi vakcinēties pret gripu, ar šo vakcīnu skaitu vajadzētu pietikt, “Neatkarīgajai” pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centrā.
Šoruden valsts simt procentu apmērā kompensē gripas vakcīnas vairākām iedzīvotāju grupām, un, ja ģimenes ārsta praksē gripas vakcīnu vairs nav, vakcinēties gribētāji var lūkot pēc vakcīnas citviet. Tomēr - kā pierādīt, ka tev gripas vakcīna pienākas prioritārā kārtā, piemēram, ja esi cilvēks ar hronisku slimību, pagaidām nav skaidrs, un tas rada zināmu ažiotāžu.
Līdzīgi kā citus gadus, arī šogad pret gripu, kā arī vienlaikus pret Covid-19 aicināti vakcinēties visi iedzīvotāji, taču īpaši atbildīgās iestādes aicina vakcinēties seniorus, bērnus, kā arī cilvēkus ar hroniskām slimībām. Prioritāri vakcinējamas personas ir seniori vecumā no 65 gadiem un riska grupas, kuru vakcinācija tiek nodrošināta jau no oktobra sākuma. No šīs nedēļas vakcinācijas iestādēm ir iespēja paplašināt vakcinējamo iedzīvotāju grupas, iekļaujot bērnus līdz 17 gadiem un cilvēkus no 50 gadiem, atbilstoši iestādē pieejamo vakcīnu daudzumam racionālas vakcīnas izmantošanas nolūkā, “Neatkarīgajai” pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centrā.
Speciālisti aicina seniorus un cilvēkus ar hroniskām slimībām neatlikt vakcināciju pret sezonālo gripu un doties pie ģimenes ārsta vai uz citu vakcinācijas iestādi,
jo, atliekot vakcināciju, netiek garantētas valsts apmaksātās vakcīnas pieejamība. Tomēr, ja valsts apmaksātā vakcīna tuvākajā vakcinācijas iestādē ir beigusies, tad jāvēršas citās ārstniecības iestādēs. Vakcinācijai var pieteikties pie sava ģimenes ārsta, ārstniecības iestādēs, vakcinācijas kabinetos vai portālā “manavakcina.lv”. Tomēr - vai visiem vakcinēties gribētājiem ir iespēja saņemt šo vakcīnu?
Jaunākie dati liecina, ka pašlaik pret gripu vakcinējušies 75 000 Latvijas iedzīvotāju. Slimību profilakses un kontroles centra speciāliste Ilze Arāja “Neatkarīgajai” pastāstīja, ka novembra sākumā ģimenes ārstu praksēs un vakcinācijas kabinetos bija 40 000 gripas vakcīnu devu. Vakcīnu pieejamība iedzīvotājiem ir dažāda - ir ģimenes ārstu prakses, kur vakcīnu nav vai palikušas pāris devas, taču, kā apgalvoja Ilze Arāja, “nav tā, ka valstī nebūtu gripas vakcīnu”.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, kopumā šosezon sākotnēji tika iepirktas 109 656 vakcīnu devas, bet, paredzot, ka ar šo vakcīnu skaitu varētu nepietikt, dienests iepirka vēl par desmit procentiem vakcīnu vairāk, kas pašlaik tiek piegādātas. Tās kopumā ir vēl 10 000 vakcīnu devas. Pieprasījums pēc vakcīnām šogad ir lielāks nekā piedāvājums, atzina Ilze Arāja, tāpēc ģimenes ārstu prakses un vakcinācijas centri ir aicināti vakcīnas piedāvāt vispirms prioritārajām grupām.
Uz jautājumu, kāpēc ir radusies ažiotāža, ka nepietiek vakcīnu un cilvēki nevar vakcinēties, Ilze Arāja norāda, ka tas varētu būt saistīts ar plānošanu, jo vakcīnas tiek iepirktas atbilstoši prognozēm, cik varētu būt iedzīvotāju riska grupās, kuri jāvakcinē. Piemēram, vieni no tiem, kuri plāno, cik vakcīnas nepieciešamas, ir ģimenes ārstu prakses, apzinot savus pacientus - seniorus, bērnus, cilvēkus ar hroniskām slimībām, grūtnieces. “Pašlaik ir izlietoti 65 procenti no valstī pieejamām gripas vakcīnām, tāpēc vakcīnas ir,” saka Ilze Arāja. Pēc viņas teiktā, ja ģimenes ārsta praksē nav šīs vakcīnas vai arī ja ģimenes ārsta praksē nenotiek pretgripas vakcinācija, ģimenes ārstam ir jāsniedz pacientiem informācija, kur var vakcinēties pret gripu.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad tikai ģimenes ārsta praksē varēja saņemt valsts kompensētu gripas vakcīnu, šogad to varot saņemt ikvienā vakcinācijas kabinetā. Tāpat šogad tām iedzīvotāju grupām, kurām valsts kompensē gripas vakcīnu, nav nekāds līdzmaksājums, tātad vakcīna ir pilnībā apmaksāta. Tomēr kā ārpus ģimenes ārsta prakses pierādīt, ka tu esi riska grupā? Ja vakcīnu vēlas saņemt seniors vai bērns, to var noteikt pēc personas datiem un konkrēti - dzimšanas gada, taču kā ar cilvēkiem, kuriem ir hroniskas slimības? Tas pasē nav rakstīts, un vakcinācijas kabinetā šo informāciju, visticamāk, pārbaudīt nevar. Uz šo jautājumu “Neatkarīgā” vēl gaida atbildi.
Slimību profilakses un kontroles centrā norāda, ka šogad interese par vakcinēšanos pret gripu ir aptuveni tādā pašā līmenī kā citus gadus. Parasti oktobrī un novembra sākumā tā vienmēr ir lielāka, bet vēlāk interese noplok. Vakcīnu iepirkums tiek plānots, ņemot vērā gan iepriekšējo gadu pieredzi, gan ģimenes ārstu prakšu un vakcinācijas kabinetu pieteikumus vakcīnām.
Pašlaik Latvijā gripas epidēmijas vēl nav (iepriekš tika prognozēts, ka šogad, apstājoties Covid-19 vilnim, var aktivizēties gripa), bet iedzīvotāji masveidā slimo ar dažādām vīrusa slimībām. Pēdējie epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka ar akūtu augšējo elpceļu infekciju simptomiem pie ģimenes ārstiem vēršas arvien vairāk pacientu, faktiski katrs ceturtais pacients. Līdz šim ģimenes ārstu prakses ziņojušas par 27 klīniski apstiprinātiem gripas gadījumiem (Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā), 244 pacientiem tika konstatēta pneimonija, un augstākā saslimstība ar pneimoniju reģistrēta bērniem līdz četru gadu vecumam. Saņemti deviņi ziņojumi par stacionētiem pacientiem ar gripu (Jēkabpilī, Rēzeknē, Rīgā) un viens ziņojums par stacionētu pacientu ar gripas izraisītu pneimoniju (Rīgā). Stacionētie pacienti bija gan bērni, gan pieaugušie.
Šoruden gripa laboratoriski apstiprināta 10 gadījumos (pagājušajā sezonā attiecīgajā laikā periodā gripas gadījumi netika konstatēti). Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra apkopoto informāciju, šoruden gripas gadījumu skaits ievērojami pārsniedz pagājušā gada attiecīgajā laika periodā konstatēto gadījumu skaitu un gripas reģionāla un plaša izplatība jau konstatēta dažās Eiropas Savienības valstīs - Portugālē, Francijā, Dānijā, Maltā.
