Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem sociālās nevienlīdzības rādītājiem Eiropas Savienībā, lai arī trūcīgu iedzīvotāju skaits pēdējos gados samazinājies. Pašlaik nabadzības riskam ir pakļauti ceturtā daļa Latvijas cilvēku.
Lai arī Covid-19 izplatība pašlaik samazinās, epidemiologu prognozes liecina, ka, sākoties rudenim un gripas sezonai, gan Covid-19, gan citi vīrusi var aktivizēties. Tāpēc epidemiologi aicina vakcinēties gan pret Covid-19, gan gripu.
Magnētiskās rezonanses izmeklējums man bija jāgaida četrus mēnešus, pēc rezultāta saņemšanas vēl divarpus mēnešus jāgaida onkologa konsultācija, savu pieredzi atklāj vēža pacients. Uz sonoskopiju otrai krūtij bija jāgaida trīs mēnešus un arī tad tikai par maksu, un tikai apzvanot četras dažādas medicīnas iestādes, tā situāciju raksturo cita vēža paciente.
Saeima, nesagaidot konkrētu lēmumu no valdības, pārņēmusi savās rokās jautājumu par minimālo darba algu. Sociālo un darba lietu komisija vienbalsīgi nobalsojusi par minimālās darba algas paaugstināšanu līdz 620 eiro no nākamā gada.
Lai gan Veselības ministrija uzskata, ka Covid-19 izplatība pašlaik neprasa ieviest būtiskus epidemioloģiskos ierobežojumus slimnīcās vai poliklīnikās, vairākas ārstniecības iestādes, pieaugot Covid-19 saslimstībai, pašas ir sākušas rīkoties, piemēram, noteikušas, ka pacientus apmeklēt drīkst tikai kritiskās situācijās.
Saeima devusi zaļo gaismu izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā, lai veselības aprūpes pieejamību sasaistītu ar deklarēto dzīves vietu. Ja nākamā gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotājam nebūs deklarētas dzīves vietas vai vispār nebūs dzīves vietas Latvijā, valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus cilvēks nevarēs saņemt.
Bērnu vecāku elektroniskajos maciņos ieskaitītā nauda glabājas Lietuvas centrālajā bankā, un, lai veiktu līdzmaksājumu par bērnu pusdienām, vecākiem ir jāveic starpvalstu maksājums. Šādu risinājumu piedāvāja informācijas tehnoloģiju uzņēmums, kas izveidojis Latvijas skolu ēdināšanas uzņēmumiem digitālu platformu “pusdienlaiks.lv”.
Rēzeknē turpmāk apkurē un karstā ūdens uzsildīšanā vairs neizmantos dabasgāzi, un jau no šīs nedēļas gan karstais ūdens, gan apkure būs nodrošināta visā pilsētā. Lēmumu neizmantot dabasgāzi vismaz apkures sezonas sākumā noteica vienkāršs finanšu aprēķins, “Neatkarīgajai” pastāstīja Rēzeknes domē.
Slimnīcām šogad samazināts finansējums, saka Latvijas Slimnīcu biedrība. Tas, ņemot vērā pieaugošās izmaksas par apkuri, elektroenerģiju, pārtiku, var izvērsties par katastrofu. Valdība vēl joprojām nav pieņēmusi lēmumu, vai un kā atbalstīs ārstniecības iestādes apkures sezonā.
Šodien turpinās Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības brīdinājuma streiks, kurā piedalās 316 mediķu no dažādām Latvijas slimnīcām. Streika iemesls ir vēlme mediķu arodbiedrībai un Veselības ministrijai panākt kompromisu par ārstniecības personu atalgojuma palielināšanu.
Eiropas Parlaments pieņēmis direktīvas priekšlikumu par adekvātu minimālo atalgojumu Eiropas Savienībā, un, lai arī joprojām katra dalībvalsts minimālās algas apmēru varēs noteikt pati, valdībām tomēr būs jāseko Eiropas ieteiktajam algas noteikšanas mehānismam.
Latvijā pašlaik ir otra zemākā minimālā alga Eiropas Savienībā, liecina “Eurostat” dati, un priekšvēlēšanu gaisotnē, nesagaidot atbildi Eiropas Parlamenta lēmumam, atsevišķi politiski spēki iesnieguši Saeimā priekšlikumus Darba likuma izmaiņām, piedāvājot bez plašas apspriešanas celt minimālo algu.
Pacientu organizācijas pieprasa valdību un Saeimu noteikt sirds veselību kā absolūtu prioritāti Latvijā, ņemot vērā ļoti augstos saslimstības un mirstības rādītājus ar sirds un asinsvadu slimībām. Dokuments, ko parakstījušas trīsdesmit pacientu organizācijas, aicina līdz 2030. gadam sirds un asinsvadu slimību diagnožu pacientu grupā samazināt novēršamo nāvju skaitu par trīsdesmit procentiem, bet veselīgi nodzīvotos mūža gadus palielināt par divdesmit procentiem.
Kad viedokļu vētra par pedagogu pieteikto beztermiņa streiku norimusi, apgriezienus uzņem mediķu arodbiedrība, kas pieteikusi brīdinājuma streiku jau nākamnedēļ vienlaikus ar protesta akciju pie Ministru kabineta. Prasības gan izglītības, gan veselības nozares darbiniekiem ir līdzīgas – sakārtot darba samaksas sistēmu un palielināt atalgojumu.
Valdība no valsts budžeta programmas, kas domāti neparedzētiem gadījumiem, ir piešķīrusi finansējumu – vairāk nekā 23 miljonus eiro, lai līdz gada beigām izmaksātu pabalstus pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti.
Skolotāji nav vienīgie, kuri gatavojas streikam. Nepanākot atbalstu savām prasībām, kuras mediķi izvirzīja jau vasarā, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība jau šodien lemj par streiku septembra beigās.
Veselības ministrija, nesagaidot valdības atbalstu, virza izskatīšanai Saeimā Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumus, piedāvājot pilnībā atteikties no divu grozu sistēmas veselības aprūpē. Ja Saeima nepieņems grozījumus likumā, no nākamā gada saskaņā ar likumu valsts finansētu veselības aprūpi varēs saņemt veselības nodokļa maksātāji un atsevišķas sociālās grupas, kurām veselības aprūpi pilnībā finansēs valsts.
Politiķiem jāpilda Satversmes tiesas spriedumi un steidzami ir jāpārskata minimālie ienākumu līmeņi valstī, uzskata tiesībsargs Juris Jansons. Ja pensijas šogad ir indeksētas atbilstoši inflācijas kāpumam, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir palicis nemainīgs.
Premjerministram Krišjānim Kariņam (“Jaunā Vienotība”) iesaistoties izglītības darbinieku pieteikto problēmu risināšanā, izkustējies pirmsstreika sarunu “vezums”. Izglītības un zinātnes ministrija tikai dienu pirms tikšanās ar premjeru publiskoja jaunu piedāvājumu, tādēļ skolotāju arodbiedrība nopauzējusi sarunas.
Latvijā ģimenes ārstu praksēs un vakcinācijas kabinetos ir pieejamas pielāgotās Covid-19 vakcīnas. Saņemt jaunās vakcīnas speciālisti iesaka visai sabiedrībai, taču īpaši uzsver vakcinācijas nozīmi hronisku slimību pacientiem, senioriem, sociālās aprūpes centru iemītniekiem un darbiniekiem, kā arī medicīnas jomā strādājošajiem. Vakcinācija nevienam vairs nav obligāta.
Lieltirgotavu un medicīnas iestāžu noliktavās pašlaik neizlietotas glabājas vairāk nekā viens miljons Covid-19 vakcīnas devu. Tās ir dažādu farmācijas kompāniju ražotas vakcīnas, kuras līdz šim izmantoja gan primārajā vakcinācijā, gan arī vakcinējot iedzīvotājus otro un trešo reizi.
Pacientu un mediķu profesionālās organizācijas ar politiskajām partijām un to apvienībām parakstījušas veselības nozares sadarbības memorandu, pirms 14. Saeimas vēlēšanām vienojoties par kopējiem mērķiem un konkrētiem uzdevumiem Latvijas veselības nozares sakārtošanā nākamajos gados.
Virkne politisko spēku onkoloģijas jomu priekšvēlēšanu debatēs skaļi sauc par prioritāti, tomēr Latvijas iedzīvotāju vidū aug skepse par valsts spēju palīdzēt vēža pacientiem. Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka cīņā ar vēzi visgrūtākais ir cīņa ar sistēmu.