Saeima devusi zaļo gaismu izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā, lai veselības aprūpes pieejamību sasaistītu ar deklarēto dzīves vietu. Ja nākamā gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotājam nebūs deklarētas dzīves vietas vai vispār nebūs dzīves vietas Latvijā, valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus cilvēks nevarēs saņemt.
Veselības ministrija saskaitījusi, cik ir Latvijas valstij piederīgu cilvēku, kuru dzīves vieta ir deklarēta ārzemēs un kuri pēc likuma izmaiņām būs viena no grupām, kas nevarēs saņemt veselības aprūpi, taču netiek minēti dati, cik cilvēkiem Latvijā nav deklarētas dzīves vietas. Šie cilvēki varētu nonākt neapskaužamā situācijā, jo, nepierādot deklarāciju, ārstniecības iestādē viņiem izrakstīs čeku par nebūt ne mazu summu.
“Neatkarīgā” rakstīja, ka Veselības ministrija virza izskatīšanai Saeimā Veselības aprūpes finansēšanas likuma izmaiņas, lai sakārtotu likuma normas par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Kā zināms, pašlaik likumā ir norma, ka no 2023. gada 1. janvāra stājas spēkā divi veselības pakalpojumu grozi - viens veselības nodokļa maksātājiem un sociālajām grupām, kuras atbrīvotas no šī nodokļa maksāšanas, bet otrs grozs - nodokļa nemaksātājiem.
Saeima jau pirms gada uzdeva Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Ar to Saeima pauda gribu atteikties no jebkāda dalīta veselības aprūpes finansēšanas modeļa ieviešanas un noteikt vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu Latvijā dzīvojošajiem. Tā kā ne valdība, ne Saeima tomēr nav gatava šādam veselības aprūpes modelim, jau pāris gadu šis likums tiek dažādi grozīts, lai šī norma nestātos spēkā, faktiski parādot politiķu neizdarību un bezspēcību vienoties un sakārtot valsts veselības apdrošināšanu.
Pēc Nacionālā veselības dienesta veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē iekļautajiem datiem, šā gada augustā veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt kopā 2 380 403 personas (pilsoņi, nepilsoņi, ārzemnieki, patvēruma meklētāji un citi), savukārt no tiem atbilstoši divu grozu principam veselības aprūpes minimumu atbilstoši pašreiz spēkā esošam likumam - 457 725 personas. Tas nozīmē, ka, nevirzot iecerētos likuma grozījumus, 457 725 personām, kuras līdz šim ir saņēmušas valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, būtu jāveic brīvprātīgas iemaksās. Līdz ar to ir kritiski arī turpmāk paredzēt šīm personām tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumiem.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija septembrī konceptuāli vienojās par Veselības ministrijas piedāvāto risinājumu, un nupat arī Saeima apstiprinājusi likumprojektu, saskaņā ar kuru veselības aprūpes pakalpojumi par valsts budžeta finansējumu būs pieejami tikai Latvijā deklarētajiem iedzīvotājiem. Veselības ministrijā “Neatkarīgajai” skaidroja, ka deklarētās dzīvesvietas princips pēc ilgstošām diskusijām ar iesaistītajām ministrijām ir izkristalizējies kā vienīgais visaptverošais un realizējamais kritērijs, kurš ņemams vērā, veicot apmaksu par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Nacionālā veselības dienesta uzturētajām sistēmām jau pašlaik ir sasaiste ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistrā norādīto deklarēto dzīvesvietu, līdz ar to šis princips ir viegli administrējams.
“Veselības iestādēs būtu pieejami dati par deklarētajiem cilvēkiem, un cilvēkiem, kuriem nebūs šīs deklarētās adreses, tiks izrakstīts rēķins, izņemot, protams, neatliekamas medicīniskas situācijas,” jauno pieeju īsi skaidro veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins noraidīja bažas, ka datu bāzes netiks laikus salāgotas un ka sistēmas varētu nenostrādāt brīdī, kad pacientam pārbauda deklarācijas faktu. “Katru dienu pārvalde datus atjauno, un aktuālā informācija būs pieejama ārstniecības iestādēs,” saka B. Kņigins.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka šāgada sākumā reģistrēti 217 845 Latvijas iedzīvotāji, kuri deklarējuši savu dzīvesvietu ārvalstīs. “Tas nozīmē, ka ir izveidojusies situācija, ka personas, kuras faktiski dzīvo un strādā citā valstī, pašlaik var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts veselības apdrošināšanas ietvaros Latvijā, kas ir pretrunā ar likuma mērķi,” norāda Veselības ministrijā.
Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, 8692 cilvēki, kuri deklarējuši savu dzīvesvietu ārzemēs, 2022. gada pirmajā pusgadā Latvijā saņēmuši valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Kopējais šo cilvēku izmantotais veselības aprūpes pakalpojumu apmērs tiek lēsts ap 1,24 miljoniem eiro.
Veselības ministrija secina, ka
“šīs personas ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo un strādā Latvijā”.
To Veselības ministrija acīmredzot izmanto kā argumentu, lai pamatotu, kāpēc izvēlēts tieši tāds variants veselības apdrošināšanā, taču tajā pašā laikā ne ar vārdu nav pieminēts fakts, ka virkne iedzīvotāju, dzīvojot Latvijā ar deklarētu dzīves vietu šeit, neveic veselības iemaksas, bet tieši tāpat kā ārzemēs dzīvojošie tautieši saņem šeit valsts finansētus veselības aprūpes pakalpojumus.
Finanšu ministrija - pat ja Veselības ministrija neredz nekādus izdevumus saistībā ar likuma izmaiņām - prasa veikt finanšu aprēķinus par ietekmi uz budžetu. Analizējot Nacionālā veselības dienesta datus par tiem iedzīvotājiem, kuri deklarējušies ārzemēs, un viņu saņemto veselības aprūpes apjomu, var secināt, ka kopējā pozitīvā ietekme uz budžetu varētu būt 2 487 940 eiro. Šo naudu Veselības ministrija varētu novirzīt pakalpojumu pieejamības uzlabošanai - rindu mazināšanai un vēl 94 720 eiro Nacionālā veselības dienesta sistēmu izmaiņām saistībā ar jaunu risinājumu.
Tostarp finanšu ministra padomniece Karina Ploka atzīst, ka deklarācija nav saistīta ar nodokļu nomaksu, jo cilvēki var deklarēties jebkur un jebkad, ko nemaz nevar izkontrolēt. Tas nozīmē, ka finansiālais ieguvums ir vēl strīdīgs lielums - tikpat labi var deklarēties Latvijā, ja ir vēlme un vajadzība saņemt veselības aprūpes pakalpojumus šeit.
