Pacientu organizācijas pieprasa valdību un Saeimu noteikt sirds veselību kā absolūtu prioritāti Latvijā, ņemot vērā ļoti augstos saslimstības un mirstības rādītājus ar sirds un asinsvadu slimībām. Dokuments, ko parakstījušas trīsdesmit pacientu organizācijas, aicina līdz 2030. gadam sirds un asinsvadu slimību diagnožu pacientu grupā samazināt novēršamo nāvju skaitu par trīsdesmit procentiem, bet veselīgi nodzīvotos mūža gadus palielināt par divdesmit procentiem.
Viena no pacientu prasībām ir samazināt līdzmaksājumus par sirds slimību ārstēšanai nepieciešamajām zālēm, palielinot medikamentu kompensācijas apmērus.
Aicinājuma iniciatori ir Sirds un asinsvadu slimību darba grupa, kas izveidota pēc biedrības “Eiropas Pretnabadzības tīkla Latvijas organizācija” ierosmes sadarbībā ar Rīgas aktīvo senioru aliansi, Latvijas Senioru kopienu apvienību un citām. Savukārt aicinājumu parakstījušas kopumā 30 nevalstiskās organizācijas, aicinot politiķus rīkoties kardiovaskulāro slimību novēršanā. “Sirds un asinsvadu slimības ir nozīmīgākā sabiedrības veselības problēma visā Eiropas Savienībā,” saka Laila Balga, “EAPN-Latvia” vadītāja.
“Jo īpaši kritiska situācija ir Latvijā, kur mirstība no profilaktiski un medicīniski novēršamiem cēloņiem, tostarp kardiovaskulārām slimībām, ir būtiski lielāka nekā vidēji Eiropas Savienībā.
Šo slimību lielākās riska grupas ir seniori un citas sociāli mazāk aizsargātas sabiedrības grupas. Šī problēma, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, ir jārisina kompleksi un saskaņoti, iesaistot sabiedriskās organizācijas, mediķus un pacientu organizācijas, kā arī nozares uzņēmumus.”
Rīgas aktīvo senioru alianses projektu vadītāja Lilita Kalnāja uzsver, ka vairāk nekā puse senioru slimo ar sirds un asinsvadu slimībām un tikpat daudz lieto medikamentus, lai ārstētu šīs slimības. Alianses aplēses liecina, ka puse senioru paši apmaksā savus medikamentus, savukārt trešdaļai tos apmaksā ģimene, tikai katram piektajam senioram izdodas nodrošināt sevi ar valsts finansētajiem medikamentiem. Tāpēc senioru organizācija uzskata, ka ir jāveido sistēma sirds slimību profilaksei un ārstēšanai, kas iekļautu arī sakārtotu medikamentu kompensāciju.
Sirds un asinsvadu slimības ir visbiežākais nāves cēlonis Latvijā, un tās arī būtiski ietekmē cilvēka mūža ilgumu un veselīgi nodzīvoto dzīves gadu skaitu. Veselības ministrija ir pieņēmusi Sabiedrības veselības pamatnostādnes, un tajās ir noteikts mērķis palielināt veselības aprūpes budžetu, pievērst uzmanību sirds slimību profilaksei un savlaicīgai ārstēšanai.
Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi Iniciatīvu neinfekciju slimību, tajā skaitā sirds un asinsvadu slimību, samazināšanai. EK Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta nodaļas vadītāja vietnieks Arturs Furtado pacientu organizāciju rīkotajā diskusijā atzina, ka neinfekciju slimības veido apmēram 80 procentus no visām slimībām un tās rada lielākos izdevumus veselības aprūpē. Covid-19 pandēmija šo situāciju vēl vairāk pasliktināja gan attiecībā uz ārstēšanu, gan agrīnu diagnostiku. Eksperts arī uzsvēra, ka efektīvi profilakses pasākumi spēj par 70 procentiem samazināt saslimstību ar neinfekciju, tostarp kardiovaskulārām slimībām. EK izstrādājusi šo iniciatīvu, apzinoties, ka nepieciešama proaktīva un saskaņota rīcība, un dalībvalstīm būs pieejamas ne tikai kopīgas vadlīnijas, bet arī finansējums. Tiesa, lielākā daļa finansējuma jebkurā gadījumā ir jānodrošina katrai valstij.
Pēc Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības vadītāja kardiologa Kārļa Trušinska teiktā, sirds un asinsvadu slimības ir aktuālas ne tikai sirds slimību pacientiem, tāpēc “mums jārunā arī par daudzām citām slimībām - HIV, diabētu, onkoloģiskajām slimībām, jo lielā mērā arī šie pacienti cieš no kardiovaskulārajām problēmām”. Tas nozīmē, ka sirds un asinsvadu slimībām no valsts puses jāpievērš vēl lielāka uzmanība. “Skopais maksā divreiz - līdzekļi, ko mēs ieguldām veselības aprūpē, ir vērtīga investīcija, nevis tēriņi,” saka kardiologs. “Te ir svarīgs viss - gan ārstēšana, gan profilakse - skrīnings, agrīnā diagnostika, riska faktoru kontrole. Latvijā saistībā ar zāļu apmaksu ir nodarīts pāri cilvēkiem pensijā, tādēļ būtu jāmaina kompensēto medikamentu kompensācijas procents pensionāriem, lai tas būtu simbolisks un pacientiem būtu pieejami inovatīvi medikamenti un terapijas.”
Latvijas organizāciju parakstītais aicinājums rīcībai izvirza ambiciozus mērķus un aicina valdību radīt priekšnoteikumus, lai līdz 2030. gadam sirds un asinsvadu slimību diagnožu pacientu grupā samazinātu novēršamo nāvju skaitu par trešdaļu, palielinātu veselīgi nodzīvoto mūža daļu par 20 procentiem, trīs reizes samazinātu atkārtotas saslimšanas gadījumu skaitu. Aicinājumu parakstījusi arī Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “SUSTENTO”, Latvijas Kardiologu biedrība, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Veselības ekonomikas asociācija un citas. Parakstītāju skaits liecina par ļoti vienotu un stingru aicinājumu politiķiem rīkoties.
Nacionālā veselības dienesta Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Zinta Rugāja pastāstīja, ka, pieaugot hronisko slimību pacientu skaitam, kas daļēji ir izskaidrojams arī ar sabiedrības novecošanos, pieaug arī budžeta izdevumi par zālēm. Tāpat pieaug arī pacientu skaits, kuriem ir vairākas hroniskas slimības, un viņu izdevumi par zālēm ir vēl lielāki. Pēc Nacionālā veselības dienesta domām, kardioloģija jau ir valsts prioritāte, ko apliecina salīdzinoši lielais budžeta finansējums. Zinta Rugāja pauda viedokli, ka ir jānosaka griesti pacientu maksājumiem par zālēm, jo nereti tie sasniedz pārāk lielas summas, kas pacientam jāsamaksā no savas kabatas. “Neatkarīgā” rakstīja, ka Veselības ministrija jau savās prioritātēs nākamā gada budžetam ir norādījusi līdzmaksājuma griestu noteikšanu, taču tas, tāpat kā jaunu medikamentu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā un kompensācijas apmēra palielināšana jau apmaksātām zālēm, būs atkarīgs no papildus pieejamā budžeta finansējuma.
Pēc Z. Rugājas teiktā, pašlaik ir plānoti uzlabojumi sirds mazspējas pacientiem, apmaksājot jaunus medikamentus, kā arī ir plānota atsevišķu trombolītisko medikamentu kompensācijas nosacījumu paplašināšana.
