Magnētiskās rezonanses izmeklējums man bija jāgaida četrus mēnešus, pēc rezultāta saņemšanas vēl divarpus mēnešus jāgaida onkologa konsultācija, savu pieredzi atklāj vēža pacients. Uz sonoskopiju otrai krūtij bija jāgaida trīs mēnešus un arī tad tikai par maksu, un tikai apzvanot četras dažādas medicīnas iestādes, tā situāciju raksturo cita vēža paciente.
Lai apietu rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, vēža pacienti arvien biežāk ir spiesti maksāt par izmeklējumiem un ārstēšanu, kas ir smags finansiāls slogs. Situāciju raksturo onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” veiktā vēža pacientu aptauja.
“Vēža pacienti pēc ārstēšanas bieži dzīvo kā uz pulvera mucas, jo slimība var atgriezties. Tagad šīm bažām klāt nāk jaunas - kaut gan ārstēšanas pamatizdevumus Latvijā apmaksā valsts, mūsu veiktā aptauja rāda, ka pēdējos mēnešos ir gadījumi, kad vēža pacienti nevar laikus saņemt valsts apmaksātos izmeklējumus.
Jūlijā cilvēkam ir aizdomas par vēža atgriešanos, bet pierakstīties uz izmeklējumu iespējams tikai decembrī. Tas nav pieļaujami, jo katra kavēta diena var pasliktināt ārstēšanas prognozi un ir drauds dzīvībai,”
stāsta “Dzīvības koka” valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe.
“Tas ir mīts, ka vēža ārstēšanu sedz valsts un tā pacientam ir bez maksas. Patiesībā ar vēzi slimot Latvijā ir ļoti dārgi,” “Neatkarīgajai” norāda vēža paciente Ilva Lillmaa, kura savu vēža diagnozi uzzināja pirms gada. “Parasti finansisti iesaka veidot uzkrājumus vismaz trīs mēnešu ienākumu apjomā tā sauktajam drošības spilvenam. Vēža gadījumā šim spilvenam vajag būt vismaz gada ienākumu apjomā.”
Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka Latvijā ik gadu vairāk nekā 11 000 cilvēku pirmreizēji tiek atklāts ļaundabīgs audzējs, aptuveni 6000 cilvēku no vēža mirst un vēža mirstības rādītājs mūsu valstī ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Diemžēl joprojām Latvijā nedarbojas jaunais vēža reģistrs, tāpēc ir pieejami dati tikai par laiku līdz 2017. gadam. No 2010. gada līdz 2017. gadam jaunatklāto vēža gadījumu skaits Latvijā pieauga par 13 procentiem, kas skaidrojams gan ar iedzīvotāju novecošanos, gan diagnostikas uzlabošanos un pieejamību. Latvijā pieci biežāk sastopamie vēža veidi ir ādas vēzis, prostatas, krūts, bronhu un plaušu, kā arī zarnu vēzis. Ņemot vērā, ka onkoloģiskās slimības ir vienas no visbiežākajiem nāves cēloņiem, mēs varam tikai aplēst, cik lielu kaitējumu laikus neatklāta un neārstēta slimība nodara ģimenēm, sabiedrībai un galu galā - valsts ekonomikai.
Rīgas Austrumu slimnīcas onkoloģe ķīmijterapeite, asociētā profesore Iveta Kudaba piekrīt, ka pēdējos gados vēža ārstēšanas iespējas ir uzlabojušās, taču Latvijā joprojām tiek atvēlēts nepiedodami mazs un birokrātiski “ierobežots” finansējums mērķterapijai - efektīvām un inovatīvām zālēm, kas nepieciešamas konkrētam pacientam un konkrētam vēža veidam, lai šie pacienti dzīvotu ilgāk un kvalitatīvāk. “Onkoloģiskajiem pacientiem Latvijā ir jānodrošina vismaz tādas pašas terapijas iespējas, kādas piedāvā kaimiņvalstīs un citviet Eiropā. Lai onkoloģiska slimība nevis tiktu dramatizēta, bet gan uztverta kā jebkura cita ārstējama hroniska slimība,” saka ārste.
Pētījumā, ko veicis “Dzīvības koks” sadarbībā ar apdrošināšanas sabiedrību “Compensa Life”, vēža pacienti atklāti pastāstījuši, ar kādām problēmām vai grūtībām saskārušies veselības aprūpes sistēmā. Jāatgādina, ka Latvijā jau vairākus gadus ir ieviests tā sauktais zaļais koridors, kas ir sistēmām, kādā pacienti ar aizdomām par vēža diagnozi var paātrinātā veidā saņemt konsultācijas un diagnostiku, kā arī ārstēšanu. Tomēr pacientu stāstītais diemžēl daudzos gadījumos atklāj citu realitāti.
“Ar rindu saskaros visur. Tomogrāfija - rinda, pat ja par pilnu maksu, ir mēnesi. Maksāju pats simt procentus, bet man vēl nebija diagnosticēts vēzis, tikai aizdomas,” pieredzē dalās pacients. “Man bija ilgi jāgaida izmeklējums, pašai bija jāmaksā par iespēju saņemt pakalpojumu citā ārstniecības iestādē, un agrākais, ko man piedāvāja, bija decembrī,” stāsta cita paciente.
“Pašlaik vispār valstī situācija ir kritiska, jo nav iespējams pierakstīties pie jebkāda ārsta... nevar sazvanīt reģistratorus, rindas ir daudzus mēnešus, pusgadu un pat gadu! Pat ja vēlos iet uz vizīti par pilnu maksu, tad arī nav pieejams pieraksts... Un mans onkoginekologs, kas ir nodaļas vadītājs, nav līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, līdz ar to man jau no sākta gala ir bijis pie viņa jāiet par pilnu samaksu, kas šķiet absurdi,” pacientu stāsts atklāj arī zināmas birokrātiskas problēmas, ar kurām jāsaskaras pacientiem.
“Trīs mēnešus gaidīju, lai tiktu uz pirmo konsultāciju pie hematologa Liepājā. Par visiem izmeklējumiem un analīzēm maksāju pati. Ir garas rindas, lai tiktu uz datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi un ultrasonogrāfiju,” stāsta pacients. Savukārt cita vēža paciente, kura vēlējusies pierakstīties uz konsultāciju pie ārsta “zaļā koridora” rindā, atklāj, ka viņa nav tikusi informēta, ka ārsts pieņem tikai par maksu un ka viņam nav valsts apmaksātu vietu. “Savlaicīgi pierakstīties uz izmeklējumiem - ultrasonogrāfiju un magnētisko rezonansi - nevar. Tagad ultrasonogrāfijas pieraksts ir tikai uz nākamo gadu, bet toties ir iespējams par maksu - 60 eiro!” - kā šādā situācijā rīkoties pacientam, jautā pētījuma dalībnieki. Pacientu aptauja atklāj ar dažādus absurdus, piemēram, kāds pacients stāsta, ka “līdz konsilijam ārsts par pacienta iemaksu, bet pēc ķīmijterapijas, izrādās, maksas ārsts - 70 eiro par vizīti”. “Ārsts neko nepaskaidro, ja esi šokā un nezini, ko jautāt. Ilgi jāgaida izmeklējumi, un nevar pieteikties,” sacījis pacients pēc ķīmijterapijas, gaidot operāciju.
“Dzīvības koka” aptauja atklāj arī birokrātisko pieeju invaliditātes saņemšanā. “Ja cilvēkam nav uzņēmības vai tuvinieku atbalsta invaliditātes kārtošanā, vēža pacienti, zaudējot darbspējas, ir pakļauti riskam ilgāku laiku palikt bez iztikas līdzekļiem,” saka Gunita Berķe. Vēl būtisku izdevumu daļu vēža pacientiem veido maksājumi par speciālo uzturu, rehabilitāciju, paliatīvo aprūpi, palīglīdzekļiem.
