Vairāk nekā desmit tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir parakstījuši iniciatīvu, lai rosinātu Saeimu ieviest vecāku pabalsta indeksāciju. “Vecāks, kas strādā un maksā nodokļus, nevar bez raizēm pavadīt bērnu kopšanas atvaļinājumu, ņemot vērā pabalsta apmēru, kas nav mainījies un kas ir būtiski krities pašreizējās krīzes dēļ,” uzskata iniciatīvas ierosinātāja Signija Mosāne.
Labklājības ministrija līdzīgi kā Finanšu ministrija uz priekšlikumu raugās piesardzīgi un pat aizdomīgi - viena saskata tur netaisnību pret daļu vecāku, ja šis pabalsts tiktu indeksēts, bet otra - uzskata, ka krīzē ir jāpalīdz ar citiem, piemēram, vienreizējiem pabalstiem.
Priekšlikuma autore Signija Mosāne pastāstīja, ka, izvēloties vecāku pabalstu līdz bērna viena gada vecumam, tas tiek aprēķināts 60 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas algas, savukārt, ja pabalstu izvēlas saņemt līdz bērna pusotra gada vecumam, tad šis pabalsts ir vien 43,75 procentu apmērā no algas. “Jauno vecāku ienākumi samazinās jau līdz ar aiziešanu bērna kopšanas atvaļinājumā, bet, ja skatāmies, kāda ir inflācija, tad šā pabalsta vērtība ir nokritusies vēl vairāk,” uzsvēra Signija Mosāne. Inflācija smagi skar ģimenes ar bērniem, jo cenu pieaugums vislielākais ir tieši pārtikas precēm, kuras ģimenes visvairāk izmanto ikdienā. Šo preču cenas augušas par 27 procentiem (vidējā inflācija tiek rēķināta aptuveni 20 procentu), savukārt tām precēm, kuras visbiežāk atrodas ģimeņu iepirkumu grozos - graudaugi, rīsi, vistas gaļa un citi - inflācija ir ap 40 procentiem. Iniciatīvas iesniedzēja norādīja, ka mājokļa izdevumi pieauguši par 56 procentiem, un, raugoties uz tuvojošos ziemu, izmaksas par mājokli būs vēl augstākas.
“Es dzīvoju Rēzeknē, un pagājušajā gadā mēs maksājām 38 eiro par megavatstundu elektroenerģijas bez pievienotās vērtības nodokļa, bet šogad tie būs 216 eiro bez PVN.
Piemērojot valsts atbalstu, mēs maksāsim 115 eiro par megavatstundu, līdz ar to arī ar valsts atbalstu kāpums būs par 385 procentiem,” aprēķinājusi jaunā māmiņa. Elektrības lietojums jaunajām ģimenēm arī ir lielāks, jo lielāko daļu dienas ar mazuli mamma vai tētis pavada mājās. Pēc jauno ģimeņu aplēsēm, patēriņš pieaudzis par aptuveni trešdaļu.
Pēc bērna dzimšanas jaunajiem vecākiem ir arī jauna izdevumu sadaļa - apģērbs un citas bērnam svarīgas un nepieciešamas preces.
Signija Mosāne uzskata, ka šis ir neapskaužams laiks, kad atrasties bērna kopšanas atvaļinājumā, jo vidējā alga valstī ir paaugstinājusies par astoņiem procentiem, bet vecākiem jāiztiek ar to, kas aprēķināts, balstoties pagātnes datos. “Ja ir iespēja atgriezties darbā kaut vai uz pusslodzi, tad ir jāatsakās no pabalsta,” saka Signija. “Iespējas iegūt papildu ienākumus ir ierobežotas. Tāpēc mēs secinām, ka šī sistēma darbojas ekonomiski stabilā situācijā, bet krīzes ekonomikas laikā nedarbojas.”
Jaunie vecāki uzskata, ka risinājums šo pabalstu reformai bija vajadzīgs jau vakar. “Mans piedāvājums ir pabalstu indeksācija. Vecāks, kas strādā un maksā nodokļus, nevar bez raizēm pavadīt bērnu kopšanas atvaļinājumu, lai pēc tam atgrieztos darbā un atkal maksātu nodokļus,” saka priekšlikuma autore.
Lai ir cik cilvēcisks un sociāli būtisks ir priekšlikums, atbildīgās ministrijas saskata tikai riskus, ja mēs sāktu indeksēt vienu pabalstu. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite atzina, ka viņa piesardzīgi vērtē šo iniciatīvu. “Redzam šeit nevienlīdzības sadaļas. Vecāki, kuri ir bērna kopšanas atvaļinājumā, saņem vecāku pabalstu un arī bērna kopšanas pabalstu, ko nenorāda priekšlikuma autori. Bet ir grupa vecāku, kuri saņem tikai bērna kopšanas pabalstu un vecāku pabalstu nesaņem,” sacīja D. Jakaite. Tas ir tiesa, taču vecāku pabalstu saņem tie vecāki (un tas ir pilnīgi taisnīgi), kuri maksājuši nodokļus. Iepriekš veiktajā šo pabalstu reformā vecāku pabalstu apmēru samazināja, piešķirot visiem bērna kopšanas pabalstu, tā ka vainot bērnu vecākus, ka viņi saņem divus pabalstus, nebūtu pareizi. No Labklājības ministrijas pārstāves teiktā izriet, ka nevienlīdzīgā situācijā tad būtu tie vecāki, kuri saņemt tikai bērna kopšanas pabalstu, kuru nepiedāvā indeksēt….
Nākamais iebildums ir par to, ka indeksācijai Latvijā tiekot pakļauti tikai ilgtermiņa pabalsti, piemēram, pensija, un tas ir viens no sociālās apdrošināšanas principiem. “Ja indeksētu vienu pabalstu, kāpēc lai mēs tad neindeksētu visus pabalstus, piemēram, slimības pabalstus,” vaicāja D. Jakaite. Tomēr speciālisti atzina, ka gadījumā, ja patiešām nopietni tiktu diskutēts par pabalstu indeksāciju, labāk būtu palielināt bērna kopšanas pabalstu, jo tad ieguvējas būs visas ģimenes. Pēc ministrijas aprēķiniem, šo pabalstu ceļot līdz 200 eiro, gadā papildus būtu nepieciešami 11,8 miljoni eiro.
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs sprieda, ka krīzes situācijā atbalsts ir jāsniedz ar citu instrumentu palīdzību, piemēram, vienreizēji pabalsti un tamlīdzīgi, un tāpēc uz pabalstu indeksāciju arī viņa pārstāvētā ministrija “raugās uzmanīgi”.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti gan vienojās atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu un nodot to vismaz izskatīšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.
