Lai arī Covid-19 izplatība pašlaik samazinās, epidemiologu prognozes liecina, ka, sākoties rudenim un gripas sezonai, gan Covid-19, gan citi vīrusi var aktivizēties. Tāpēc epidemiologi aicina vakcinēties gan pret Covid-19, gan gripu.
Pašlaik vakcinācija gan pret Covid-19, gan gripu tiek veikta ģimenes ārstu praksēs un vakcinācijas kabinetos. Ārstniecības iestādes un ģimenes ārsti jau veikuši pasūtījumus un saņēmuši gan sezonālās gripas, gan arī pielāgotās Covid-19 vakcīnas.
“Iepriekšējos gados gripas izplatība bija zema, tas bija saistīts ar valstī noteiktajiem epidemioloģiskajiem drošības pasākumiem, sociālo distancēšanos, plašu sejas masku lietošanu sabiedrībā un citiem pasākumiem,” “Neatkarīgajai” stāsta Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
“Svarīgi būtu atcerēties, ka parasti gripas slimnieks inficē līdz diviem cilvēkiem, kuri nav imūni pret gripu, tomēr, tā kā inkubācijas periods ir īss, infekcija izplatās ļoti strauji,
cilvēks ir infekciozs, pirms viņam parādās simptomi. Lielākoties gripa skar bērnus un jauniešus, tāpēc bērni visbiežāk ir infekcijas avoti saviem vecākiem un vecvecākiem, kuriem slimība varētu būt smagāka.” Epidemiologs uzsver, ka labāk novērst saslimšanu, it sevišķi smagu slimības gaitu, ar vakcinēšanos nekā sagaidīt inficēšanos un pārslimošanu.
Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi sadarbībā ar ģimenes ārstu praksēm, slimnīcām, izglītības iestādēm un Rīgas Austrumu slimnīcas Nacionālo mikrobioloģijas references laboratoriju kopš oktobra sākuma veic ikgadējo gripas un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringu. Monitoringa dati rāda, ka aizvadītajā nedēļā akūtu augšējo elpceļu vīrusu aktivitāte atbilst starpsezonu līmenim, kaut gan iepriekšējā nedēļā ar akūtu augšējo elpceļu infekciju simptomiem ārstniecības iestādēs bija vērsušies par 37,7 procentiem vairāk pacientu nekā pagājušās sezonas šajā pašā nedēļā.
Vispārējās izglītības iestādes apmeklēja vidēji 89,1 procents skolēnu, kas ir zemāk par vidējiem rādītājiem atbilstošā laika periodā, un pirmsskolas iestādes apmeklēja vidēji 65,5 procenti reģistrēto bērnu. Savukārt laboratorijas dati par pagājušo nedēļu apliecina arī citu vīrusu cirkulāciju sabiedrībā. No visiem izmeklētajiem pacientu paraugiem noteikti dažādi elpceļu vīrusi: rinovīrusi, adenovīrusi, respiratori sincitiālie vīrusi, bokavīrusi, paragripa, sezonālie koronavīrusi un enterovīrusi.
Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti aicina iedzīvotājus neatlikt vakcināciju pret gripu un Covid-19, jo vakcinācija joprojām ir efektīvākais veids, kā sevi pasargāt no saslimšanas ar gripu un samazināt smagu Covid-19 slimības, hospitalizācijas un nāves risku.
Vakcinēties pret gripu ir ieteicams ikvienam, īpaši tiem, kuriem plānots saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, plānveida operācijas vai ārstēšanos stacionārā ārstniecības iestādē. Šogad valsts apmaksātas vakcīnas pret gripu ārstniecības iestādēs, vakcinācijas kabinetos vai pie sava ģimenes ārsta var saņemt iedzīvotāji, kas pieder noteiktām grupām: bērni vecumā no 6 līdz 23 mēnešiem, bērni un pieaugušie ar hroniskām slimībām; grūtnieces; mediķi, sociālās aprūpes centru darbinieki un iemītnieki, seniori virs 65 gadu vecuma, kā arī cilvēki ar psihiskām slimībām.
Savukārt vakcināciju pret Covid-19 epidemiologi rekomendē visai sabiedrībai, tomēr stingri iesaka noteiktām iedzīvotāju grupām: imūnsupresētiem cilvēkiem un viņu ciešām kontaktpersonām, sociālās aprūpes centru darbiniekiem un iemītniekiem; senioriem, hronisku slimību pacientiem un grūtniecēm. Vakcīnu pret gripu var saņemt kopā ar vakcīnu pret Covid-19, kas nozīmē, ka nav vajadzīgs plānot intervālu starp abām vakcīnām. Pieteikties Covid-19 vakcīnai ir iespējams arī “manavakcina.lv”, izmantojot internetbankas pieslēgumu.
UZZIŅAI
Kas var saņemt vakcīnu pret gripu?
bērni vecumā no 6 līdz 23 mēnešiem (ieskaitot);
bērni un pieaugušie ar hroniskām slimībām un imūnsupresiju;
grūtnieces;
ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas, kuras, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar pacientiem;
ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieki, kuri, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar klientiem;
ilgstošas sociālās aprūpes centru klienti;
personas vecumā no 65 gadiem;
cilvēki ar psihiskām slimībām.
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
