Tiesībsargs aicina valdību palielināt pabalstus, jo secinājis, ka Latvijā būtiski palielinājušās bērnu preču un pakalpojumu cenas, bet valsts sociālie pabalsti bērna piedzimšanas gadījumā nav pārskatīti.
Taču Ministru kabinets atbildē, ko parakstīs labklājības ministrs Gatis Eglītis vai premjerministrs Krišjānis Kariņš, tiesībsargam norāda, ka viens no iemesliem, kāpēc valstij nevajadzētu pārņemt vecāku finansiālās rūpes par saviem bērniem, ir ģimenes tradicionālo attiecību struktūras iespējamā izjaukšana, un tas liegtu “vecākiem iespēju rūpēties par saviem bērniem un just par to gandarījumu”. Visādā ziņā interesanta atbilde, ņemot vērā, ka Tiesībsarga birojs nepiedāvā valsti un valdību uzņemties rūpes par bērniem pilnībā, bet gan nodrošināt pabalstu pirktspēju.
Tiesībsargs Juris Jansons šoruden nosūtīja vēstuli valdībai, norādot, ka kopš pēdējām valsts sociālo pabalstu - bērna piedzimšanas pabalsta, bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta - apmēra izmaiņām būtiski ir palielinājušās gan preču un pakalpojumu cenas, gan vidējā darba samaksa, taču pabalstu un piemaksu apmēra pārskatīšana nav notikusi. Tiesībsargs aicina valdību līdz 2022. gada 1. novembrim pārskatīt bērna piedzimšanas pabalsta, bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta apmēru, ņemot vērā inflācijas rādītājus un vidējās darba samaksas izmaiņas. Savukārt līdz 2023. gada 1. janvārim tiesībsargs aicina pilnveidot tiesisko regulējumu, iestrādājot Valsts sociālo pabalstu likumā vienotus uz sociālekonomiskiem rādītājiem balstītus kritērijus valsts sociālo pabalstu apmēru noteikšanai un pārskatīšanai.
Pašreizējie pabalstu apmēri noteikti pirms daudziem gadiem. Piemēram,
bērna piedzimšanas pabalsta apmērs nav mainījies jau kopš 2010. gada, kad šis pabalsts bija 421 eiro, tieši tāpat kā šodien.
Šis pabalsts tiek izmaksāts vienu reizi. Bērna kopšanas pabalsta vidējais apmērs ir 134 eiro mēnesī, un šis pabalsts ir pārskatīts arī nesenā pagātnē. Vidējais ģimenes valsts pabalsts ir 48 eiro, tiesa, šis pabalsts atšķiras no tā, cik bērnu ir ģimenē - ja viens - tad ģimene saņem 25 eiro, ja divi - tad 100 eiro un tā tālāk. Jāņem vērā, ka pabalstu par otro un trešo bērnu maksā tikai tādā gadījumā, ja bērns vēl nav pabeidzis skolu. Tiklīdz skola pabeigta, ģimene vismaz šī pabalsta izteiksmē vairs “neskaitās” daudzbērnu. Ģimenes valsts pabalsts ir reformēts pagājušajā gadā. Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par divu vai vairāk bērnu audzināšanu vairs netiek maksāta. Savukārt piemaksa pie ģimenes pabalsta par bērna ar invaliditāti kopšanu ir 106,72 eiro, un šis apmērs nav mainījies vismaz kopš 2010. gada.
Labklājības ministrija atbildē tiesībsargam (šonedēļ jautājums jāskata valdības sēdē) norāda, ka valsts sociālie pabalsti tiek finansēti no valsts pamatbudžeta, līdz ar to šo pabalstu apmērs ir atkarīgs no valsts finansiālajām iespējām un politiski pieņemtajiem lēmumiem. Šādu atbildi tiesībsargs saņems no Ministru kabineta, ko faktiski arī veido politiķi ministru amatos.
Valsts sociālo pabalstu likums nosaka kārtību, kā var pārskatīt pabalstu apmēru. Piemēram, bērna piedzimšanas pabalsta apmēru pārskata Ministru kabinets pēc labklājības ministra ierosinājuma atbilstoši valsts budžeta iespējām, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo faktisko patēriņa cenu indeksu. Atsevišķu pabalstu pārskatīšanā ņem vērā arī strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu. Savukārt piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti apmēru pārskata Ministru kabinets pēc labklājības ministra ierosinājuma atbilstoši valsts budžeta iespējām. Tātad faktiski jāizvērtē ekonomiskā situācija, valsts budžeta situācija, inflācija, darba algas kāpums un jāsagaida labklājības ministra ierosinājums. Inflācijas rādītājus un darba algas pieaugumu mēs katru mēnesi un pat biežāk redzam statistiķu un banku ekonomistu pārskatos. Vai ir bijusi valdības diskusija par pabalstu pārskatīšanu? Saeima tikko apspriedusi vecāku pabalsta indeksāciju, taču pagaidām tam atbalsta nav.
Atbildē tiesībsargam Labklājības ministrija atsaucas arī uz Satversmi. Valsts ir uzņēmusies plašus ģimenes un bērna aizsardzības pienākumus, tostarp arī pienākumu finansiāli atbalstīt vecākus bērna pirmajos dzīves gados, tomēr, kā secināts dokumentā, Satversme neprasa, “lai valsts tikai un vienīgi ar sociālās drošības sistēmas pakalpojumu palīdzību pilnībā nodrošinātu katra bērna materiālo labklājību”. Vēl vairāk - pilnīga valsts aprūpe nonāktu pretrunā ar Satversmes 110. panta pirmo teikumu, jo ne tikai valstij, bet arī vecākiem esot pienākums rūpēties par saviem bērniem un gādāt par viņu vajadzību apmierināšanu.
“Vecāku finansiālo rūpju pilnīga pārņemšana valsts ziņā izjauktu ģimenes tradicionālo attiecību struktūru, liedzot vecākiem iespēju rūpēties par saviem bērniem un just par to gandarījumu,”
teikts labklājības ministra G. Eglīša sagatavotajā atbildē. Tiesa, pašlaik vēstule sagatavota kā projekts un konkrētas personas paraksta zem tās vēl nav.
Lai vecākiem būtu pilnīgi skaidrs, atbildē tiesībsargam ir arī atsauce uz Civillikumu - “vecākiem neatkarīgi no viņu spējām un mantas stāvokļa ir absolūts un neapstrīdams pienākums uzturēt bērnu un nodrošināt bērna pamatvajadzības samērā ar savām spējām un mantas stāvokli”.
Tā kā pašlaik tiek veidota jaunā valdība un drīzumā varētu sākties jaunās valdības deklarācijas izstrāde, tieši tur arī varētu iekļaut iniciatīvas ģimeņu ar bērniem atbalsta uzlabošanai, teikts atbildē tiesībsargam.
Runājot par pašu pabalstu būtību, Labklājības ministrija atsaucas uz valsts sociālo pabalstu “dabu”, proti, ka tie ir universāli pabalsti, kurus izmaksā, nevērtējot pabalsta saņēmēja ienākumu situāciju, kā tas ir, piemēram, lemjot par sociālās palīdzības piešķiršanu. “Tāpēc valsts sniegtajam atbalstam, nodrošinot valsts sociālos pabalstus, ir jābūt ekonomiski pamatotam, samērīgam ar visas sabiedrības interesēm un vajadzībām, kā arī balstītam uz valsts faktiskajām finansiālajām iespējām, saglabājot noteiktu iedzīvotāju grupu motivētu iesaisti darba tirgū un sekmējot iedzīvotāju spēju gūt pastāvīgus ienākumus, un nodrošinot atbilstošu labklājības līmeni sev un savai ģimenei,” raksta Labklājības ministrijas speciālisti. Pēc Ministru kabineta domām, pārskatot tiesībsarga minēto valsts sociālo pabalstu apmērus, balstoties tikai uz vienu pārskatīšanas kritēriju - sociālekonomiskiem rādītājiem -, valsts šādā gadījumā uzņemtos nesamērīgu slogu valsts budžetam, kas varētu atstāt negatīvu ietekmi uz citu personu sociālo nodrošinājumu.
Vēstulē Ministru kabinets piekrīt tiesībsargam, ka ir svarīgi regulāri uz sociālekonomiskiem rādītājiem balstītiem kritērijiem pārskatīt valsts sociālo pabalstu apmērus, taču vienlaikus tikpat būtiski ir rēķināties ar valsts budžeta iespējām. Labklājības ministrija esot iesniegusi vairākus priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem (pagaidām gan sarakstā nav priekšlikums indeksēt vai pārskatīt kādu no pabalstiem). Taču viens no Labklājības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem paredz no 2023. gada septembra jaundzimušā ģimenei piešķirt arī atbalstu mantiskā veidā - t. s. zīdaiņu pūriņu.
