Rēzeknē turpmāk apkurē un karstā ūdens uzsildīšanā vairs neizmantos dabasgāzi, un jau no šīs nedēļas gan karstais ūdens, gan apkure būs nodrošināta visā pilsētā. Lēmumu neizmantot dabasgāzi vismaz apkures sezonas sākumā noteica vienkāršs finanšu aprēķins, “Neatkarīgajai” pastāstīja Rēzeknes domē.
Rēzeknieši visu vasaru pavadīja bažās, vai visā pilsētā būs karstais ūdens un cik tas maksās, kā arī kā tiks nodrošināta apkure, sākoties rudenim. Iepriekšējai apkures sezonai beidzoties, satraukums nebeidzās, jo Rēzeknē maijā apstiprinātie tarifi par siltumapgādi šokēja. 2021. gada maijā tie bija 49 eiro par megavatstundu, bet 2022. gada maijā noteiktie - 198 eiro par megavatstundu. Tas tobrīd bija augstākais tarifs Latvijā - rēzekniešiem par karsto ūdeni bija jāmaksā piecas reizes vairāk, tāpēc daļā pilsētas, piemēram, Centra rajonā, kur ūdeni silda ar gāzi, karstā ūdens padeve bija atslēgta.
Rēzeknes pilsētas domē “Neatkarīgā” noskaidroja, ka no 1. oktobra siltumapgāde - gan karstais ūdens, gan apkure - tiks nodrošināta visai pilsētai. Uzņēmuma “Rēzeknes siltumtīkli” vadītājs Aldis Mežals pastāstīja, ka jau septembra beigās ir uzsākta siltumapgādes padeve, taču iedzīvotājiem jārēķinās ar to, ka apkures sistēmas uzpildīšana notiek pakāpeniski un daudzās mājās būs jāveic siltumapgādes sistēmas atgaisošana. Līdz ar to visas mājas uzreiz siltumu nesaņems. Uzņēmumā arī norāda: ja kādas mājas iedzīvotāji pagaidām nevēlas pieslēgt apkuri savai mājai, var vērsties pie nama apsaimniekotāja ar mājas vecākā, pilnvarotas personas vai kolektīvo iesniegumu. Pašlaik šādu māju skaitu nav iespējams prognozēt, bet acīmredzot, ja tādas būs, tad tas būs ļoti mazs procents.
Rēzeknes domē stāsta, ka no 1. oktobra visiem pilsētas rajoniem tiks piemērots vienots siltumenerģijas tarifs 216,69 eiro par megavatstundu (bez pievienotās vērtības nodokļa), kas, ņemot vērā valsts piešķirto kompensāciju par centralizēto siltumapgādi, gala rezultātā iedzīvotājiem izmaksās 142,35 eiro. Apkure tiks veikta ar dīzeļdegvielu, kas pašlaik ir lētāka nekā dabasgāze.
Rēzeknes domes Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Supatova pastāstīja, ka siltumenerģijas ražošanai Rēzeknē parasti izmanto divu veidu kurināmo: šķeldu un dabasgāzi. Apkure atšķiras dažādos pilsētas rajonos - Vipingu un Ziemeļu rajonu galvenokārt apsilda ar šķeldu, Centra rajonu - ar dabasgāzi. Tomēr katlumājas tehniskās iespējas ļauj izmantot dīzeļdegvielu siltuma ražošanai kā rezerves variantu.
Pašreizējās enerģētikas krīzes situācijā siltumapgādes uzņēmums “Rēzeknes siltumtīkli” pastāvīgi veic energoresursu tirgus monitoringu, meklējot izdevīgākos variantus, tāpēc, gatavojoties jaunajai apkures sezonai, uz visu sezonu tika noslēgts līgums par dīzeļdegvielas piegādi par biržas cenām siltumenerģijai ražošanai. “Lēmumu neizmantot dabasgāzi vismaz apkures sezonas sākumā noteica vienkāršs finanšu aprēķins. Dabasgāzi mums tirgū piedāvāja par 256 eiro par megavatstundu, bet dīzeļdegvielu par 122 eiro par tonnu,” stāsta uzņēmuma “Rēzeknes siltumtīkli” vadītājs Aldis Mežals. Dīzeļdegvielas piegādātājs tika izvēlēts pēc izdevīga cenas piedāvājuma, kā arī svarīga bija piegādātāja spēja operatīvi piegādāt uzņēmumam dīzeļdegvielu nepieciešamajos apjomos.
“Rēzeknes siltumtīklos” norāda, ka tarifs par apkuri sastāv no daudzām pozīcijām, kurināmā izmaksas ir viena no būtiskākajām un noteicošajām pozīcijām, jo tā ir zemāka, jo zemāks ir tarifs par apkuri. Izvēle par labu dīzeļdegvielai un atteikšanās no dabasgāzes ir acīmredzama un ekonomiski pamatota. No 1. oktobra apkures tarifs Rēzeknē apstiprināts 216,69 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa. Ņemot vērā jaunākos valdības lēmumus un apkures tarifu daļēju kompensāciju no valsts, mājsaimniecībām Rēzeknē tiks piemērots zemāks tarifs - 115,67 eiro par megavatstundu.
Acīmredzot izvēle par labu dīzeļdegvielai varētu nebūt “akmenī iecirsta”, jo, kā izriet no Rēzeknes domes plāniem, apkures nodrošināšanu ilgtermiņā pašvaldība saista ar šķeldas izmantošanu. Centra rajonā investors būvē šķeldas katlumāju (ar jaudu 14 MW), kuru paredzēts nodot ekspluatācijā jau šāgada decembrī. Saskaņā ar līgumu investors pārdos siltumenerģiju “Rēzeknes siltumtīkliem” par cenu, kas ir zemāka, nekā uzņēmums spēj saražot pats. Tas pilnībā nesegs Centra rajona vajadzības, taču būtiski samazinās dīzeļdegvielas izmantošanas apjomus.
Līdzīgs process notiek arī Ziemeļu rajonā. Ir atrasts investors, kurš izbūvēs vēl vienu šķeldas katlumāju un ar izdevīgiem nosacījumiem pārdos pilsētai siltumenerģiju. Esošās šķeldas katlumājas jauda nav pietiekama, lai segtu maksimālās slodzes Ziemeļu rajonā aukstajos ziemas mēnešos. Nepieciešams papildus kurināt ar dabasgāzi vai dīzeļdegvielu. Šā projekta īstenošana jāpabeidz līdz nākamajai apkures sezonai. “Mēs caur visiem saviem informācijas kanāliem stāstām iedzīvotājiem par reālo situāciju pilsētā cīņā ar enerģētisko krīzi,” saka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārstāve Nataļja Jupatova. “Rēzeknieši saprot, ka šī ziema būs grūta.” Iedzīvotāji var saņemt finansiālu atbalstu no valsts un pašvaldības, un sociālajā dienestā ir piesaistīti papildu cilvēki un budžetā atrasti papildu līdzekļi mājokļa pabalsta izmaksai.
