Latvijas iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums arī līdz šim jau bija viens no zemākajiem Eiropā, un tagad, pēc Covid-19 pandēmijas, tas samazinājies vēl par pāris gadiem. Tas apliecina sarežģītu, lai neteiktu – traģisku, situāciju veselības un sociālajā aprūpē Latvijā.
Kāpēc Latvijā samazinās vidējais mūža ilgums, un kāpēc mirstības rādītāji pēdējā gada laikā būtiski pasliktinājušies? Dažas atbildes uz šiem jautājumiem sniedz jaunākais Centrālās statistikas pārvaldes demogrāfijas pārskats.
Kopumā pastāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās jau kopš 1990. gada, un līdz 2022. gada sākumam tas samazinājies par trešdaļu, tajā skaitā migrācijas dēļ - par 469 000. Pēdējos gados iedzīvotāju skaits galvenokārt samazinās negatīva dabiskā pieauguma - mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu - dēļ, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Šāgada sākumā Latvijā bija 1,876 miljoni iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2021. gadā bija 0,92 procenti, kas gan kļuvis lēnāks, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad iedzīvotāju skaits būtiski samazinājās migrācijas dēļ. Pašlaik Latvijā lielākā daļa iedzīvotāju ir pilsētnieki (68 procenti). Rīgā dzīvo 606 000 cilvēku, kas ir 32,3 procenti no kopējā valsts iedzīvotāju skaita. 2021. gadā iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmēja pandēmija, bet gada nogalē Latvijā pieauga mirstība.
2021. gadā, mirušo skaitam divas reizes pārsniedzot dzimušo skaitu, valsts iedzīvotāju skaits samazinājās par 17 200,
bet ilgtermiņa migrācijas dēļ - tikai par 286 cilvēkiem, kas ir zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas. Kopš 1991. gada iedzīvotāju dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs.
Latvijā, tāpat kā visās pārējās ES valstīs, sieviešu ir vairāk nekā vīriešu - attiecīgi 53,7 un 46,3 procenti. 2022. gada sākumā Latvijā uz 100 vīriešiem bija 116 sievietes.
Iedzīvotāju dabiskā kustība un migrācija ietekmē iedzīvotāju vecumsastāvu. Kopš 2011. gada nedaudz pieaudzis bērnu un pusaudžu (no dzimšanas līdz 14 gadu vecumam) īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. Tas šajā periodā pieaudzis par 5400, bet iedzīvotāju skaits 15 līdz 64 gadu vecumā sarucis par 214 800. Vecumā 65 gadi un vairāk iedzīvotāju skaits pieaudzis par vairāk nekā 10 500 tūkstošiem.
Statistikas eksperti norāda, ka demogrāfiskās slodzes līmenis raksturo proporcionālo sadalījumu starp tiem, kuri ir darbspējas vecumā un ir vai varētu būt ekonomiski aktīvi, un pārējo sabiedrības daļu (bērniem un pensionāriem), kurus uztur iedzīvotāji darbspējas vecumā. Kopš 1993. gada virs darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars ir lielāks par bērnu un pusaudžu īpatsvaru, kas nozīmē, ka nākotnē būs mazāks iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā un demogrāfiskās slodzes līmenis pieaugs. 2022. gada sākumā uz tūkstoti darbspējas vecuma iedzīvotāju bija 360 iedzīvotāju vecumā virs 64 gadiem un 259 bērni vecumā līdz 14 gadiem. Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums 2022. gada sākumā bija 42,9 gadi - 39,6 gadi vīriešiem un 45,7 gadi sievietēm, kas izskaidrojams ar sieviešu ilgāku vidējo mūžu.
Demogrāfisko situāciju raksturojošs rezultatīvs rādītājs ir vidējais paredzamais mūža ilgums. Faktiski līdz Covid-19 pandēmijai vidējais mūža ilgums palielinājās, augstāko rādītāju sasniedzot 2019. gadā - 75,6 gadus (sievietēm 79,9, vīriešiem - 70,8 gadus), taču pēdējos divus gadus tas samazinās. 2021. gadā dzimušo bērnu vidējais paredzamais mūža ilgums bija 73,1 gads, vīriešiem - 68,2 gadi, sievietēm - 77,9 gadi. Samazinājums ir pietiekami nopietns - aptuveni divi gadi.
Mirstības un mūža ilguma aprēķini rāda, ka, piemēram, vīriešu, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, vidējais turpmākās dzīves ilgums varētu būt 12,7 gadi, bet šo pašu vecumu sasniegušajām sievietēm - 17,5 gadi.
Latvijā vidējais paredzamais dzīves ilgums atšķiras iedzīvotājiem dažādos Latvijas reģionos. Vīriešiem un sievietēm visgarākais paredzamais mūža ilgums ir Pierīgā dzīvojošajiem (attiecīgi 70,7 un 79,2 gadi), visīsākais Latgalē - attiecīgi vīriešiem 64,3 gadi un sievietēm 75,5 gadi. Tātad paredzamā mūža ilguma starpība starp Pierīgas un Latgales reģionos dzīvojošiem vīriešiem ir 6,4 gadi, bet sievietēm - 3,7 gadi.
2021. gadā Latvijā nomira 34 600 cilvēku, kas bija par 20 procentiem vairāk nekā 2020. gadā, un mirušo skaits uz tūkstoti iedzīvotāju bija 18,4. Salīdzinot ar pēdējiem desmit gadiem, mirstība 2021. gada oktobrī un novembrī pirmo reizi pārsniedza desmit procentus no visiem gada mirušajiem, kas saistāms ar vislielāko mirstību pandēmijas ietekmē.
Visaugstākais mirušo skaits uz tūkstoti iedzīvotāju pērn bija Latgales reģionā, zemākais - Pierīgas reģionā. Šim rādītājam ir tendence palielināties visos reģionos, jo īpaši Latgalē, kur ir arī vislielākais iedzīvotāju vidējais vecums (45 gadi).
Visizplatītākais nāves cēlonis iedzīvotājiem Latvijā ir asinsrites sistēmas slimības: 2021. gadā no šīm slimībām valstī nomira 16 900 cilvēku jeb 49,4 procenti no mirušo kopskaita.
Sieviešu mirstība no asinsrites sistēmas slimībām ir 1,2 reizes augstāka nekā vīriešu. Nākamā lielākā nāves cēloņu grupa ir audzēji. No tiem 2021. gadā miruši 5900 cilvēku. Vīriešu mirstība no audzējiem 1,3 reizes pārsniedz sieviešu mirstību.
Pērn trešo vietu nāves cēloņu struktūrā ieņem Covid-19, kas noteikts 4344 gadījumos, vairāk nekā sešas reizes pārsniedzot 2020. gadā no Covid-19 mirušo skaitu, kad reģistrēti 700 nāves gadījumu. Visvairāk mirstība no Covid-19 skāra vecāka gadagājuma cilvēkus - 89 procentiem mirušo bija 60 vai vairāk gadu.
Viens no svarīgākajiem demogrāfisko un sociālo situāciju valstī raksturojošajiem rādītājiem ir jaundzimušo mirstība pirmajā dzīves gadā, kas pēdējos gados ir samazinājusies - no 6,6 mirušiem zīdaiņiem uz 1000 dzīvi dzimušo 2011. gadā līdz 2,7 2021. gadā. Eiropas Savienībā mēs pēc šā rādītāja esam astoņpadsmitajā vietā, savukārt, piemēram, Igaunijā ir vismazākā zīdaiņu mirstība visā Eiropā, liecina “Eurostat” dati.
