Tikai nedaudz vairāk par desmit procentiem Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka viņu veselība ir laba. Šis rādītājs Latvijā nekad nav bijis augsts, bet pēdējā gada laikā tas ir samazinājies vēl vairāk. Vairāk nekā 70 procenti iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem ir kāds kaitīgs ieradums, un šo iedzīvotāju īpatsvars pēdējā gada laikā savukārt palielinājies, liecina t.s. Veselības indeksa pētījums.
Veselības indeksa pētījumā galvenās tēmas ir iedzīvotāju veselības pašvērtējums, atbildes par veiktajiem profilaktiskajiem pasākumiem, dzīvesveida pašnovērtējums, kā arī uzticības novērtējums par farmaceitu un aptieku lomu sabiedrībā. Lai gan vairāk nekā puse jeb 57 procenti aptaujāto savu veselību vērtē kā labu, šis rādītājs ir zemākais pēdējo septiņu gadu laikā, kopš tiek veikts “Mana aptieka & Apotheka” Veselības indeksa pētījums. Šāgada pētījumā apgalvojumam “man ir laba veselība” pilnībā piekrīt tikai 14 procenti aptaujāto, bet drīzāk piekrīt - 43 procenti. Turklāt lielākā daļa jeb 73 procenti iedzīvotāju atzīst, ka viņiem piemīt kāds kaitīgs ieradums, un šo cilvēku īpatsvars katru gadu palielinās.
Apgalvojumam “man ir laba veselība” vairāk piekrīt arī tie aptaujātie, kuri savu dzīvesveidu kopumā vērtē kā veselīgu, kā arī tie, kuri uzskata, ka veic pietiekami daudz fizisko aktivitāšu, un kuriem ir augstākā izglītība. Pieaugot iedzīvotāju vecumam, samazinās to cilvēku skaits, kuri savu veselību vērtē kā labu. 45 gadi ir tas vecums, pēc kura iedzīvotāji savu veselību vērtē būtiski sliktāk.
Sievietes biežāk nekā vīrieši ir norādījušas, ka pēdējā gada laikā ir izjutušas kādas veselības problēmas.
Visbiežāk sievietēm tas ir bijis bezmiegs un miega traucējumi, kā arī paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens. Savukārt vīrieši biežāk sastopas ar tādu problēmu kā krākšana naktīs. Vīrieši nedaudz biežāk nekā sievietes norādījuši, ka viņiem ir laba veselība, taču tas nebūt nenozīmē, ka ar vīriešu veselību viss ir kārtībā - vīrieši retāk atzīst veselības problēmas un retāk dodas pie ārsta.
Pēdējā gada laikā ar dažādām veselības problēmām saskārušies 78 procenti iedzīvotāju, pat tie, kuri savu veselību novērtē kā labu vai diezgan labu, liecina Veselības indeksa rezultāti. Salīdzinot ar 2020. gadā veiktā pētījuma datiem, šogad par četriem procentiem pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem ir bijušas muguras un spranda sāpes (38 procentiem aptaujāto). Teju katram trešajam iedzīvotājam ir bezmiegs un miega traucējumi, kā arī locītavu sāpes. Arī par šīm veselības problēmām šogad ziņo lielāks skaits aptaujāto nekā iepriekšējā pētījumā. Gandrīz katrs trešais iedzīvotājs saskaras ar asinsspiediena problēmām (28 procenti). Katram ceturtajam iedzīvotājam pēdējā gada laikā bijusi paaugstināta temperatūra vai elpceļu slimības.
Pētījuma rezultāti liecina, ka sabiedrībā nepastāv vienots uzskats, kas ir veselīgs dzīvesveids un laba veselība. Lielākā daļa sabiedrības (71 procents) kopumā apgalvo, ka rūpējas par savu veselību, tomēr vairāk nekā puse - 56 procenti - atzīst, ka to dara neregulāri. Tikai 15 procenti veltī regulāras rūpes savas veselības labā, lai nesaslimtu. Katrs trešais iedzīvotājs savu dzīvesveidu atklāti vērtē kā neveselīgu. Ģimenes ārste Dārta Geižāne uzskata, ka Latvijas sabiedrība pārāk maz runā par veselīgu dzīvesveidu un tas ne vienmēr sakrīt ar to, ko “mēs, ārsti, uzskatām par veselīgu dzīvesveidu”.
Ārste skaidro, ka viens no veselīga dzīvesveida pamatnoteikumiem ir fiziskās aktivitātes, taču pētījuma rezultāti rāda, ka arī šeit iezīmējas negatīva tendence. Lai gan šogad aptuveni trešdaļa jeb 35 procenti iedzīvotāju uzskata, ka ikdienā veic pietiekami daudz fizisko aktivitāšu, salīdzinot datus ilgākā laika periodā, redzams, ka kopš 2018. gada fiziski aktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par desmit procentiem. Katrs ceturtais iedzīvotājs norādījis, ka neveic regulāras fiziskās aktivitātes.
Saistībā ar dzīvesveida ieradumiem šogad veiktā pētījuma rezultātos īpaši iezīmējas tādas veselības problēmas kā bezmiegs un miega traucējumi. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, vairāk nekā puse (53 procenti) iedzīvotāju atzīst, ka nevelta miegam pietiekami daudz laika, katrs ceturtais iedzīvotājs kā kaitīgo ieradumu min neizgulēšanos, bezmiegs un miega traucējumi ierindojas otrajā vietā starp veselības problēmām, turklāt ar šo problēmu sastopas arī gados jauni cilvēki. Ģimenes ārste D. Geižāne norāda, ka par bezmiega problēmām ir jākonsultējas ar ārstu, lai uzlabotu tā saucamo miega higiēnu.
Pētījums arī parāda, ka joprojām liela daļa sabiedrības, katrs ceturtais iedzīvotājs, regulāri smēķē, katrs piektais neveselīgi ēd un gandrīz katrs piektais aptaujātais atzīst, ka pārmērīgi aizraujas ar virtuālo vidi. Turklāt kopš 2017. gada krietni vairāk aptaujāto atzīst, ka viņiem piemīt kāds kaitīgais ieradums. Šis rādītājs ir pieaudzis par trešdaļu.
Pētījuma rezultāti gan atklāj arī pozitīvu tendenci - iedzīvotāji cenšas savā ikdienā iekļaut vismaz kādu veselīgu ieradumu. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pētījuma rezultātiem, šogad par sešiem procentiem audzis to cilvēku īpatsvars, kuri diennaktī izdzer vismaz pusotru divus litrus ūdens (48 procenti), par pieciem procentiem pieaudzis gan to iedzīvotāju skaits, kuri ierobežo cukura patēriņu (44 procenti), gan arī to iedzīvotāju skaits, kuri cenšas ierobežot sāls patēriņu (37 procenti).
