Labklājības ministrija jau tuvākajā laikā piedāvās konceptuāli izšķirties par bāzes pensijas ieviešanu. Lai arī šī ideja nebūt nav jauna, šogad tā vēlreiz tiks virzīta izlemšanai valdībā.
Tāpat no atvilktnes tiks izvilkti grozījumi pensiju likumā, lai atjaunotu pensiju piemaksu piešķiršanu, kas jau ilgstoši diskutēts Saeimā, bet politiķu atbalstu tā arī nav guvis.
Pašreizējā Saeima beidz savu darbu, neizpildot vienu no būtiskiem solījumiem senioriem, proti, neatjaunojot pensiju piemaksas cilvēkiem, kuri pensionējušies, sākot no 2012. gada. Pēdējos četrus gadus vairākas reizes Saeimā ir apspriests jautājums, vai un kad atjaunot pensiju piemaksas, šis jautājums pat ir bijis viens no Labklājības ministrijas aktuālākajām prioritātēm, tomēr lēmums netika pieņemts. Politiķi izvēlējās par labu pensiju neapliekamā minimuma celšanai, kas arī bija viens no solījumiem.
Pašreiz pensiju piemaksas par katru darba stāža gadu saņem seniori, kuri pensionējās līdz 2011. gada beigām, līdz ar to seniori līdzīgos vai pat identiskos apstākļos ir nevienlīdzīgā situācijā - daļa senioru saņem par 30 līdz 40 eiro lielāku pensiju, pateicoties piemaksai. Piemaksas turklāt pašlaik arī tiek indeksētas, tātad palielinās to apmērs ik gadu.
Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks apstiprināja, ka Labklājības ministrijai ir piedāvājums pensiju palielinājumam vidējā termiņā. Ministrija ir izstrādājusi konceptuālu priekšlikumu pensijas apmēra celšanai, atjaunojot un pilnveidojot pensiju piemaksu sistēmu. “Kā mēs zinām, šobrīd pensiju piemaksas par tā saucamo veco darba stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim ir tikai tiem cilvēkiem, kuri devušies pensijā līdz 2011. gada 31. decembrim,” sacīja Ingus Alliks.
“Labklājības ministrijas iecere ir atjaunot pensiju piemaksas visiem pēc 2012. gada pensijā aizgājušajiem cilvēkiem un arī tiem, kuri pašlaik iet pensijā.”
Tas nozīmē piešķirt piemaksas gan tiem, kuri jau pensionējušies pēdējos desmit gadus, bet pensiju piemaksas nav saņēmuši, gan tiem, kuri dosies pensijā tagad, piemēram, 2023. gadā. Pagaidām nav zināms, kāds varētu būt pensijas piemaksas apmērs. Iepriekš Labklājības ministrija virzīja apspriešanai priekšlikumu noteikt šo piemaksu par vienu darba stāža gadu - 1,11 eiro. Tas ir pašlaik noteiktais pensiju piemaksas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu, lai gan personām, kurām vecuma pensija piešķirta līdz 1996. gada 31. decembrim, piemaksas apmērs ir lielāks - 1,67 eiro. I. Alliks sacīja, ka ir bijusi diskusija, ka pensiju piemaksu apmērs būtu jāpalielina, piemēram, jādubulto, bet tas ir saistīts ar pieejamo finansējumu. Pensiju piemaksas pašlaik saņem vairāk nekā 350 000 pensionāru, bet personu, kuras nesaņem piemaksu pensijai, ir vairāk nekā 100 000.
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns gan asi kritizē pašreizējo situāciju, jo arī Satversmes tiesa ir spriedusi, ka pensiju piemaksas ir jāsaņem visiem un pašlaik cilvēki nav vienlīdzīgā situācijā. “Tāpēc pašreizējā situācija faktiski ir antikonstitucionāla,” teica P. Leiškalns. Valdībai un Saeimai šo jautājumu vajadzētu steidzami izlemt.
Tiesa, 2021. gadā tika palielināti minimālie sociālie pabalsti, ieskaitot minimālās pensijas - gan vecuma, gan invaliditātes, un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, ko maksā cilvēkiem, kuriem nav tiesību saņemt vecuma pensiju. Tomēr šie minimālie pabalsti joprojām ir zemi. Labklājības ministrijā stāsta, ka tālākā diskusija patiešām būtu par bāzes pensijas ieviešanu, kad valsts no pamatbudžeta maksātu noteiktu apmēru par katru nostrādāto gadu neatkarīgi no tā, kurā brīdī cilvēks ir aizgājis pensijā, un neatkarīgi no tā, vai tās ir tā saucamās jaunās pensiju sistēmas ietvaros, kad stājās spēkā pensiju likums (tas ir 1996. gadā), vai agrāk.
Valsts sekretārs Ingus Alliks saka: ir veidoti dažādi modeļi, kā šī bāzes pensija varētu izskatīties, bet pagaidām tas vēl ir apspriešanas jautājums. Tāpat jāsaprot, vai un kā šī bāzes pensija sasaistīsies ar pašreiz maksājamo pensiju piemaksu, kas daļēji jau ir kaut kāds bāzes maksājums pie pensijas tieši par stāžu līdz 1996. gadam. Jāatgādina, ka kādreiz šīs pensiju piemaksas pat bija iecerētas kā nosacīts pensiju ceturtais līmenis, saprotot, ka pie jaunā pensiju likuma būs ļoti daudz pensionāru ar mazāk pensijām.
Runājot par šīs idejas - bāzes pensijas ieviešanas finansējumu, I. Alliks konkrētas summas nenosauc, taču ilgtermiņā tas neesot “nepaceļami”.
