Politiķi atkal izmanto pensiju tēmu, rosinot parakstu vākšanu

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Lai gan Labklājības ministrija vēl nav publiskojusi precīzu savu nākamā gada budžeta prioritāšu sarakstu, kurā noteikti būs arī izmaiņas pensiju jomā, atsevišķi politiķi pasteigušies un jau atkal izmanto pensiju tēmu, cenšoties vairot savu popularitāti senioru vidū.

Šoreiz “jājamzirdziņš” ir pensiju piemaksas, par kuru atjaunošanu dažādos līmeņos ir runāts jau vairākus gadus, taču pensiju likuma grozījumi nav pieņemti un piemaksas tūkstošiem pensionāru nesaņem.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Pašlaik pensiju saņēmēji patiešām ir netaisnīgi sadalīti divās grupās - tie, kuri saņem piemaksu pie pensijas par darba stāžu līdz 1996. gadam, un tie, kuri šādu piemaksu nesaņem. Labklājības ministrijā “Neatkarīgajai” apliecināja, ka viena no ministrijas prioritātēm nākamajam budžeta gadam ir šo pensiju piemaksu piešķiršana senioriem, kuri pensionējušies pēc 2012. gada.

Piemaksas pie pensijas pienākas par darba stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim, taču to piešķiršanu apturēja 2011. gadā, un tiem pensionāriem, kuri pensionējas, sākot no 2012. gada 1. janvāra, pensiju piemaksas vairs nepiešķir, pat ja šie pensionāri ir strādājuši līdz 1996. gadam. Tāds bija politiķu lēmums pirms aptuveni desmit gadiem. Piemaksas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu ir 1,11 eiro, bet personām, kurām vecuma pensija piešķirta līdz 1996. gada 31. decembrim, piemaksas apmērs ir lielāks - 1,67 eiro. No 2019. gada pensiju piemaksas arī indeksē, piemērojot faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Pensiju piemaksas pašlaik saņem vairāk nekā 350 000 pensionāru, bet personu, kuras nesaņem piemaksu pensijai, ir vairāk nekā 100 000. Ņemot vērā pensiju piemaksas apmēru, daudziem pensionāriem tā ir ļoti būtiska.

Vasarā, lemjot par pensiju likuma izmaiņām, parlaments jau kārtējo reizi noraidīja priekšlikumu atjaunot piemaksu piešķiršanu senioriem par darba stāžu līdz 1996. gadam. Priekšlikumus par pensiju piemaksu atjaunošanu bija iesnieguši vairāki parlamenta deputāti.

Politiķi aktivizējas

Divas politiķes, kas jau vasarā iesniedza parlamentā priekšlikumus pensiju izmaiņām, bija Saeimas deputātes Ļubova Švecova un Jūlija Stapaņenko, taču, tā kā pensiju likuma grozījumi tobrīd primāri bija par pensiju indeksāciju, tad Saeima visus citus priekšlikumus noraidīja.

Politiķe Jūlija Stepaņenko, komentējot ideju vākt iedzīvotāju parakstus par pensiju piemaksu atjaunošanu, vairākkārt atsaucas uz Satversmes tiesas spriedumu, kas, lai arī neuzlika par pienākumu atjaunot pensiju piemaksas, tomēr skaidri norādīja, ka apstrīdētā norma ir radījusi atšķirīgu attieksmi pret personu grupām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. “Ņemot vērā, ka, sākot no 2014. gada, piemaksas vairs neizmaksā no speciālā budžeta, tad atšķirīgo attieksmi pieļaujošais leģitīmais mērķis - nodrošināt speciālā budžeta ilgtspēju - vairs nepastāv,” arī te politiķe citē Satversmes tiesu. “Līdz ar to, sākot ar 2014. gadu, atšķirīgā attieksme pret pensionāriem, kuriem ir apdrošināšanas stāžs, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, ir jānovērš ar likuma grozījumiem.”

Parakstu vākšanu par izmaiņām pensiju likumā uzsācis politiskais spēks “Suverēnā vara”, ko pārstāv J. Stepaņenko. Konkrētais priekšlikums noformulēts šādi: “Parakstu vākšana notiek par pensiju piemaksas aprēķināšanu par stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim”, un par to var parakstīties gan tiešsaistē, gan pašvaldībās. Lai ierosinātu tautas nobalsošanu, parakstu vākšanā ir sākotnēji jāsavāc vismaz viena desmitā daļa vēlētāju parakstu.

Līdz šim par pensiju likuma grozījumiem ir bijuši vairāki referendumi, kas vienmēr ir guvuši lielu atsaucību, un tā rezultātā ir izdevies veikt arī izmaiņas likumā.

Vai reālistisks plāns - piemaksas piešķirt visiem?

Labklājības ministrijas prioritāšu sarakstā ir uzdevums “pilnveidot piemaksu piešķiršanu par katru apdrošināšanas stāža gadu”. Šis priekšlikums paredz no 2023. gada piešķirt piemaksu vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas pēc 2012. gada 1. janvāra. Labklājības ministrijas plāns ir ļoti optimistisks - nākamajā gadā šīs piemaksas piešķirt visiem, kam tās vēl nav piešķirtas. 2023. gadā tam būtu papildus nepieciešami no valsts pamatbudžeta 52,5 miljoni eiro. Kopējās pensiju piemaksu izmaksas gadā ir 152 miljoni eiro, un tās sedz no valsts pamatbudžeta.

Pašlaik par likuma grozījumiem ir parakstījušies aptuveni tūkstotis cilvēku, un ir grūti prognozēt, kāda atsaucība būs šai iniciatīvai. Lielu lomu spēlēs jaunās valdības un jaunās Saeimas politika pensiju jautājumos.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais