Novembrī seniori un ģimenes, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, sāk saņemt valsts pabalstu energoresursu sadārdzinājuma kompensācijai. Valsts atbalsta apmērs ir robežās no desmit līdz 30 eiro mēnesī, un tas, cik lielu pabalstu saņem katrs iedzīvotājs, ir atkarīgs no viņa pensijas – jo tā lielāka, jo mazāku pabalstu seniors saņem. Izņēmums ir ģimenes, kuras saņems pabalstu maksimālajā apmērā.
Par šī pabalsta apmēru, protams, vienojās valdība, savukārt atbildīgās iestādes par pabalstu izmaksu - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras - uzdevums ir to izmaksāt. Valsts pabalstu 30, 20 vai desmit eiro apmērā pensiju, atlīdzību un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, lai kompensētu energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu sadārdzinājumu, sāk izmaksāt novembrī. No 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam aģentūra izmaksās valsts pabalstu kopā ar ikmēneša pakalpojumu - pensiju vai pabalstu.
Valsts pabalsta apmērs mēnesī ir atkarīgs no pamata pakalpojuma - pensijas vai pabalsta - apmēra. Ja pensija, atlīdzība vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nepārsniedz 300 eiro mēnesī, tad sešus mēnešus aģentūra izmaksās 30 eiro, ja pensijas, atlīdzības vai pabalsta apmērs ir robežās no 301 eiro līdz 509 eiro mēnesī - tad izmaksās 20 eiro, savukārt, ja pensija robežās no 510 eiro līdz 603 eiro mēnesī - valsts atbalsts būs desmit eiro mēnesī. Jāsecina, ka šis atbalsts tikai mazāko pensiju gadījumā ir vērtējams kā vērā ņemams, jo tas būs 180 eiro kopumā. Tajā pašā laikā optimisti teiks: labāk tāds pabalsts nekā nekāds.
Tiesības uz valsts pabalstu 30 eiro mēnesī neatkarīgi no piešķirtā pakalpojuma apmēra ir ģimenēm vai personām, kuras saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti. 30 eiro mēnesī saņems arī personas, kurām Latvijā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss un nav izmaksāts cits pabalsts.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciāliste Iveta Daine “Neatkarīgajai” skaidro, ka, nosakot valsts pabalsta apmēru, ņem vērā pensijas, atlīdzības vai sociālā nodrošinājuma pabalsta piešķirto vai pārrēķināto bruto apmēru pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa un citu ieturējumu veikšanas. Faktiski tas nozīmē, ka daļa senioru saņems mazāku pabalstu mēnesī, nekā tas būtu, ja šo pabalstu maksātu, ņemot vērā jau ar nodokļiem apliktu pensiju. Piemēram, pirms nodokļu nomaksas pensionāra pensija ir 510 eiro, kas ļauj pretendēt uz desmit eiro pabalstu, savukārt, ja ņemtu vērā pensiju pēc nodokļu nomaksas, tad šis pats cilvēks jau varētu pabalstā saņemt 20 eiro mēnesī.
Noteikta kārtība attiecas arī uz priekšlaikus pensijā aizgājušajiem. Ja vecuma pensija piešķirta priekšlaicīgi, tad, nosakot valsts pabalsta apmēru, ņem vērā 50 procentus no piešķirtā vecuma pensijas apmēra. Tāpat, ja, piemēram, pensiju piešķir mēneša vidū, tad valsts pabalstu 30, 20 vai 10 eiro izmaksā par šo mēnesi pilnā apmērā.
Ja persona vienlaikus ir vairāku pakalpojumu - pensijas, atlīdzības vai sociālā nodrošinājuma pabalsta - saņēmēja, tad izmaksā tikai vienu valsts pabalstu, un tā apmērs tiks noteikts, ņemot vērā pakalpojumu kopsummu. Taču pozitīvā ziņa ir tiem, kuri paši saņem kādu no pensijām, bet vienlaikus audzina bērnu ar invaliditāti. “Ja persona pati saņem pensiju, atlīdzību vai sociālā nodrošinājuma pabalstu un vienlaikus arī pakalpojumu par bērnu, piemēram, apgādnieka zaudējumu pensiju vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, tad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksās divus valsts pabalstus - gan pašai personai, gan par bērnu,” pabalsta piešķiršanas nosacījumus skaidro Iveta Daine. Savukārt, ja persona saņem divus pakalpojumus, piemēram, pensiju, atlīdzību vai sociālā nodrošinājuma pabalstu un vienlaikus arī piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, tad par bērnu izmaksās vienu valsts pabalstu 30 eiro apmērā.
