Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas paredz Ārlietu ministrijai piešķirt tiesības 2025.gadā izmaksāt lielākas atalgojuma piemaksas diplomātiem un diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām, kuras pilda dienestu Latvijas vēstniecībās Izraēlā un Ukrainā.
Šādus grozījumus Saeimas Prezidijs iesniedzis Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā, "lai nodrošinātu nepārtrauktu fizisku Latvijas interešu pārstāvību un aizstāvību, palīdzības un atbalsta sniegšanu Latvijas valstspiederīgajiem valstīs, kurās izsludināts karastāvoklis un notiek karadarbība, kura apdraud darbinieku dzīvību, veselību un drošību".
Prezidijs piedāvā noteikt piemaksas līdz 100% apmērā uz gadu, jo nav paredzams, vai un kad karastāvoklis un karadarbība Ukrainā un Izraēlā tiks pārtraukta.
Deputāti skaidro, ka patlaban diplomātiskajiem darbiniekiem, kuru dienesta vietā apdraud karadarbība, vardarbība, nemieri vai dabas katastrofas, Ārlietu ministrija saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu var noteikt piemaksu līdz 50% no to pabalstu apmēra, kuri šim diplomātam tiek izmaksāti. Tie var būt algas pabalsts par dienestu ārvalstī, pabalsts par laulātā uzturēšanos ārvalstī, pabalsts par bērnu uzturēšanos ārvalstī.
Patlaban dienestu ārvalstīs, kurās ir izsludināts karastāvoklis un notiek karadarbība, pilda darbinieki Latvijas vēstniecībā Ukrainā un Latvijas vēstniecībā Izraēlā. Ukrainā karastāvoklis ir izsludināts un pastāvīgi pagarināts, un tajā notiek karadarbība no 2022.gada 24.februāra, bet Izraēlā - no 2023.gada 7.oktobra.
Parlamenta Prezidijs norāda, ka darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem nepārtraukti ir jābūt gataviem uz konflikta eskalāciju attiecīgajā valstī vai kādā no tās reģioniem, kā arī uz tieša apdraudējuma iespējamību. Tādējādi šie darbinieki un viņu ģimenes locekļi pastāvīgi ir pakļauti paaugstinātiem stresa apstākļiem, kā arī nesamērīgam un konstantam dzīvības, veselības un drošības apdraudējumam, uzsver Saeimas Prezidijs.