Veselības ministrijai pusotra gada laikā būs jāpārliecina Saeima, ka valsts finansēta veselības aprūpe jānodrošina visiem iedzīvotājiem, izņemot tos, kuriem nav Latvijā deklarētas dzīves vietas. Lai arī šim priekšlikumam nebūt nav vienota politiķu atbalsta, pagaidām citu ierosinājumu, vai un kādai būt valsts veselības apdrošināšanai, nav.
Paredzams arī bija parlamenta lēmums vēlreiz uz laiku pagarināt Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto divu grozu spēkā stāšanās laiku.
Jaunajam parlamentam bija jāvienojas par diviem svarīgiem jautājumiem. Viens no tiem - ko darīt ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, saskaņā ar kuru no nākamā gada 1. janvāra (tas ir, pēc dažām nedēļām) jau jāstājas spēkā divu grozu veselības aprūpei - iedzīvotājiem, kuri veic veselības iemaksas, būtu pieejams pilnais grozs, savukārt tiem, kuri nemaksā veselības nodokli un kurus neapdrošina valsts, minimums. Pēc Nacionālā veselības dienesta veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē iekļautajiem datiem, veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt kopumā 2,38 miljoni personu (tajā skaitā pilsoņi, nepilsoņi, ārzemnieki, patvēruma meklētāji un citi), savukārt no tiem atbilstoši ”divu grozu” principam veselības aprūpes minimumu, ja tāds būtu spēkā, 457 725 personas. Ja šo likuma punktu nemainītu, tad no 1. janvāra šie cilvēki veselības pakalpojumus saņemtu ierobežotā apmērā.
Savukārt otrs jautājums: vai Saeimai konceptuāli jau apstiprinātos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā pārņemt un turpināt to izskatīšanu? Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vienojās (un par to nobalsoja arī parlaments) šo darbu turpināt, neraugoties uz kritiku deklarētās dzīves vietas principa idejai. Proti, Veselības ministrija rosina noteikt tiesības uz valsts finansētu veselības aprūpi iedzīvotājiem ar deklarētu dzīvesvietu.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka pašlaik ir 217 845 Latvijas iedzīvotāji, kuri deklarējuši savu dzīvesvietu ārvalstīs. Veselības ministrija norāda, ka ir izveidojusies situācija, ka personas, kuras faktiski dzīvo vai strādā citā valstī, pašlaik var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts veselības apdrošināšanas ietvaros Latvijā. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, 8692 personas, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu ārzemēs, šāgada pirmajā pusgadā Latvijā saņēmušas valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. “Tas nozīmē, ka šīs personas ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo un strādā Latvijā,” raksta Veselības ministrija, kuras ieskatā šiem cilvēkiem vajadzētu veikt brīvprātīgās iemaksas veselības apdrošināšanai.
Saeima šonedēļ tomēr vienojās par grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā, nosakot, ka iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros līdz 2024. gada jūlijam būs pieejami tāpat kā līdz šim - neatkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām. Tātad valsts apdrošināšanas spēkā stāšanās ir atlikta uz pusotru gadu.
Vienlaikus Saeima nolēma turpināt darbu pie grozījumiem, kas paredz ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un visaptverošu valsts obligātās veselības apdrošināšanu. To izskatīšana, kā jau rakstīja “Neatkarīgā”, netika pabeigta 13. Saeimā. “Jāatrod vienots un visaptverošs risinājums, un komisija aktīvi strādās pie šī jautājuma. Tikmēr, lai nepieļautu nevienlīdzību veselības aprūpē, lemts saglabāt līdzšinējo pieeju,” sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa.
Kā politiķiem veicas ar šī jautājuma izlemšanu, rāda diskusijas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Saeimas Zaļo un zemnieku frakcija piedāvāja noteikt nevis divus gadus, pēc kuriem stātos spēkā valsts veselības apdrošināšana pilnā apmērā, bet gan vienu, jo pašlaik nav laika ilgam ieskriešanās ceļam, darbi jāizdara ātri. Tā priekšlikumu skaidroja Saeimas deputāte Līga Kozlovska. Savukārt Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins atzina, ka priekšlikums par diviem gadiem nācis, lai Veselības ministrija iegūtu pietiekami daudz laika Veselības aprūpes finansēšanas likuma izmaiņām. “Mēs nezinām, kā virzīsies mūsu priekšlikums par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaisti ar deklarēto dzīvesvietu, un, lai mēs būtu droši, ka mums ir pietiekami laika sagatavoties, ja nu šo priekšlikumu Saeima neatbalsta, piedāvājām likumā noteikt divus gadus,” skaidroja B. Kņigins. Priekšlikuma par deklarētās dzīvesvietas principu valsts veselības aprūpes saņemšanai izstrāde, sadarbojoties ar citām valsts iestādēm, esot aizņēmusi gadu, tāpēc, ja būs nepieciešams jauns priekšlikums, tad ir jāparedz pietiekami ilgs laiks sagatavošanās darbam.
Atbalstot divu gadu “atlikšanas periodu”, Saeimas deputāts Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība) tomēr aicināja šo jautājumu nevilkt garumā un koncentrēties uz likuma sakārtošanu jau gada laikā. Līdzīgi domā Saeimas deputāte Ramona Petraviča.
Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Inga Bērziņa uzsvēra, ka, redzot, kā notiek likumprojektu apspriešana un pieņemšana, ir jānosaka divu gadu periods, kura laikā tiktu pieņemts lēmums par turpmāko veselības finansēšanas likumu. “No mums pašiem būs atkarīgs, cik ātri mēs spēsim vienoties,” sacīja deputāte.
Saeimas Juridiskais birojs vērsa uzmanību uz vienu šī jautājuma aspektu, kas, iespējams, līdz šim nebija ienācis prātā. Ja Saeima izvēlas noteikt divus gadus kā termiņu, cik ilgi vēl būs spēkā līdzšinējās likuma normas, tad cilvēkiem tiesiski ir paļāvība, ka divu gadu laikā nekas nemainās. Runa ir par to, ja pēkšņi šo divu gadu laikā Saeima vai valdība izdomā likumā tomēr noteikt, ka valsts veselības aprūpes pakalpojumi ir sasaistīti ar deklarēto dzīvesvietu, tad personas, kuras šīs izmaiņas skars, varētu būt neapmierinātas, jo būs rēķinājušās ar divu gadu periodu, kurā nekas attiecībā uz tām nemainās.
No Saeimas atbildīgās komisijas diskusijām izriet, ka īsti nav skaidrs, kādu uzdevumu tad dot Veselības ministrijai. Sākotnēji Saeimas deputāti nolēma pārņemt iepriekšējās Saeimas diskutētos un daļēji apstiprinātos likumprojektus (iesāktie likuma grozījumi par deklarētās dzīvesvietas principu), taču vienlaikus ir aktuāls jautājums - vai labāk nebūtu Veselības ministrijai dot jaunu uzdevumu un sagaidīt jaunus likuma grozījumus?
