Veselības ministrijai steidzami jārisina vairāki būtiski jautājumi saistībā ar ģimenes ārstu darbu – jārod finansējums papildu darbinieka saglabāšanai ģimenes ārstu praksē, kas nodrošina ne tikai vakcināciju, onkoloģisko slimību skrīninga programmu uzraudzību, bet arī rūpējas par hronisko pacientu aprūpi, norāda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs uzsver, ka arī ģimenes ārsti ir noraizējušies par nākamā gada atalgojumu ģimenes ārsta praksē strādājošajiem, un aicina Veselības ministriju nodrošināt atalgojuma pieaugumu atbilstoši likumos noteiktajam.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas biedri vēl šajā gadā plānojuši tikties ar jauno veselības ministri Līgu Meņģelsoni un pārrunāt steidzami risināmos jautājumus primārajā veselības aprūpē. Ģimenes ārsti uzskaitījuši prioritātes, kurām jāatrod risinājumi, lai nodrošinātu pieejamu un visaptverošu primāro veselības aprūpi nākamajā gadā.
“Ņemot vērā nepietiekamo finansējumu nozarei, Covid-19 pandēmijas radīto negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselības stāvokli, nozares ilgstošo pārslodzi, enerģētisko krīzi un ieilgušo valdības veidošanas procesu, ir uzkrājušies vairāki steidzami risināmi jautājumi primārās veselības aprūpē, kas ietekmē veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību,” norāda ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. Pēdējo gadu laikā primārās veselības aprūpes nozare ir pielāgojusies pandēmijas prasībām, kas būtiski ietekmēja ikviena ģimenes ārsta darbu, taču, lai nodrošinātu efektīvu profilaktisko darbu, kas arī ir viens no ģimenes ārsta uzdevumiem, atbilstošu hronisko pacientu aprūpi, bērnu un jauniešu veselības aprūpi, attīstītu prioritāro jomu pakalpojumus, ir nepieciešami turpmāki atbalsta pasākumi ģimenes ārstu praksēm.
Lai nodrošinātu pieejamu veselības aprūpi visā valsts teritorijā, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija uzskaitījusi vairākas prasības. Veselības ministram ir jāpanāk politiskais atbalsts primārās veselības aprūpes stiprināšanai un jāpanāk finansējums atbilstoši primārās veselības aprūpes budžeta pieprasījumam nākamajiem gadiem. Jau izskanējusi informācija, ka no nākamā gada ģimenes ārstu praksēs nebūs iespējams algot papildu darbinieku vairāku uzdevumu izpildei, tāpēc ģimenes ārsti aicina rast finansējumu šāda darbinieka saglabāšanai, jo šie darbinieki nodrošina ģimenes ārsta prakses spējas realizēt profilaktisko darbu - vakcināciju, onkoloģisko slimību skrīninga programmu uzraudzību, hronisko pacientu aprūpes pilnveidi. Viņu darbs arī mazina birokrātiskā un administratīvā sloga ietekmi uz ārstniecības personām, uzlabo saziņas iespējas ar praksi. Vienlaikus ar šo ir jānodrošina atalgojuma pieaugums 2023. gadā atbilstoši likumos noteiktajam, lai saglabātu primārās veselības aprūpes komandas.
Ainis Dzalbs skaidro, ka vēl viena no prasībām ir steidzami rast abpusēji pieņemamu kompromisu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas un apmaksas līguma grozījumiem. Ģimenes ārstu asociācijas nav piekritušas nākamā gada grozījumiem līgumos ar Nacionālo veselības dienestu, kur iekļautas izmaiņas, par ko iesaistītās puses gan ir diskutējušas iepriekš, bet ir vienojušās par citu saturu. “Izmaiņas ietver sevī ģimenes ārstiem nepieņemamus nosacījumus darba organizācijā, attālināto konsultāciju nodrošinājumā un citos jautājumos,” saka ģimenes ārsts.
Energoresursu cenu kāpums skar arī ģimenes ārstu prakses, tāpēc ģimenes ārsti pieprasa izstrādāt un realizēt atbalsta mehānismu ģimenes ārstu praksēm neatkarīgi no uzņēmējdarbības formas pieaugošo prakses uzturēšanas izmaksu dēļ. “Tas ir nepieciešams, lai prakses varētu turpināt sniegt pacientiem pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus, tajā skaitā arī prakšu filiālēs,” norāda Ainis Dzalbs.
Ģimenes ārsti aicina pārskatīt pakalpojumu tarifus un veikt korekcijas atbilstoši faktiskajām izmaksām. Tas ir nepieciešams, lai veselības aprūpes pakalpojumus saglabātu un attīstītu tuvāk pacientu dzīvesvietai. Savukārt attiecībā uz reģionos strādājošajiem ģimenes ārstiem asociācija iesaka izstrādāt un ieviest ilgtermiņa finansiālu atbalsta sistēmu valsts reģionos nodarbinātajiem ģimenes ārstiem, kas veidotu trīs reizes lielāku atalgojumu valsts attālākajos punktos nodarbinātajiem. Tas būtu viens no soļiem, kā panākt, lai ģimenes ārsta aprūpe būtu pieejama visā valsts teritorijā un būtu nodrošināta vienlīdzīga pakalpojumu pieejamība valsts iedzīvotājiem.
Viena no problēmām veselības aprūpes pieejamībā ir medikamenti. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija uzsver, ka Veselības ministrijai ir jāturpina darbs, sakārtojot kompensējamo medikamentu sistēmu, mazinot birokrātiskos šķēršļus medikamentu pieejamībā. Tas īpaši jādara prioritārajās jomās - sirds asinsvadu slimību, vielmaiņas slimību un psihiskās veselības jomās. Kompensējamo medikamentu pieejamībai Veselības ministrija jau pieprasījusi vairāk nekā 25 miljonus eiro, taču vēl papildu nauda nepieciešama vairākās atsevišķās programmās, piemēram, onkoloģijā, retajās slimībās un citur. Savukārt par mediķu atalgojuma palielinājumu pašlaik skaidrības nav nekādas, jo janvārī veselības nozare strādās ar tehnisko budžetu, kurā atalgojuma pieaugums nav plānots.
