Veselības ministrijai vislielākais naudas pieprasījums

© F64

Vairāk nekā piecsimt miljoni eiro – tik daudz Veselības ministrija lūgusi piešķirt papildu prioritāro pasākumu īstenošanai veselības aprūpes nozarē nākamajā gadā. Tas ir vislielākais finanšu pieprasījums no visām ministrijām un valsts iestādēm kopumā.

Finansiāli visietilpīgākais ir pieprasījums nodrošināt onkoloģijas plāna izpildi - tam nepieciešami nepilni simt miljoni eiro. Vēl vairāk naudas ir nepieciešams pasākumiem sabiedrības veselības pamatnostādņu īstenošanai - 115 miljoni eiro, taču no iesniegtajiem dokumentiem netop skaidrs, tieši kādiem mērķiem pieprasīti šie miljoni.

Apetīte liela, vai visam ir pamatojums?

Valdības sēdē izskatītais dokuments par ministriju un centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajiem trim gadiem rāda valsts institūciju papildu finansējuma pieprasījumu, un tas 2023. gadam kopā veido vairāk nekā divus miljardus eiro jeb precīzi 2 232,7 miljonus eiro. Finansējuma pieprasījuma sarakstā vislielākais finanšu pieprasījums ir Veselības ministrijai - nākamajam gadam tie ir vairāk nekā 500 miljoni eiro. Arī turpmākajiem diviem gadiem pieprasījumi salīdzinājumā ar citām ministrijām ir vislielākie - 635 un 739 miljoni eiro.

Tūlīt pēc Veselības ministrijas seko Iekšlietu ministrija, kurai 2023. gada budžetā prioritāro pasākumu īstenošanai nepieciešami 332,5 miljoni eiro. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nepieciešami papildus 274,3 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijai - 243,9 miljoni eiro, Ekonomikas ministrijai 220 miljoni eiro, bet, Satiksmes ministrijai - 201,6 miljoni eiro. Labklājības ministrija saviem prioritārajiem pasākumiem lūdz piešķirt salīdzinoši nelielu finansējumu - 155,9 miljonus eiro, tomēr 2024. gadā tās pieprasījums jau ir virs 500 miljoniem eiro.

Neatkarīgā

Vismaz simt miljonu vēža pacientiem

Veselības ministrijā “Neatkarīgā” noskaidroja, ka lielākā daļa papildu finansējuma veselības aprūpes nozarei nepieciešama akūtu problēmu risināšanai, kā arī pašas valdības apstiprināto plānu un citu dokumentu īstenošanai.

Vislielākais finansējums nepieciešams skaidri definētai prioritātei - onkoloģijai. Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai Veselības ministrija aicina piešķirt 98,83 miljonus eiro, kur lielākā daļa naudas nepieciešama kompensējamo medikamentu apmaksai vēža pacientiem, tas ir, 63,9 miljoni eiro. Tā ir objektīva prasība, ņemot vērā datus par pacientu skaitu un situāciju kompensējamo zāļu budžetā. Nepiešķirot tam papildu naudu, pacienti vienkārši paliek bez zālēm. Kompensējamās zāles ir nepieciešamas arī citiem pacientiem, tāpēc vēl papildus Veselības ministrija norādījusi 25 miljonus eiro, kuri nepieciešami kompensējamo zāļu pieejamībai, tāpat kā septiņus miljonus eiro reto slimību plāna realizācijai, kur daļa finansējuma nepieciešama zālēm.

Algām, veselības pakalpojumiem, paliatīvai aprūpei

Turpmākais Veselības ministrijas prioritāro pasākumu saraksts ir ļoti garš. Turpat 56 miljoni eiro nepieciešami jaunā ārstniecības personu darba samaksas modeļa ieviešanai. “Neatkarīgā” jau rakstīja, ka mediķu algu palielinājumam 2023. gadā nepieciešama šāda summa, lai palielinātu algas par trīs līdz deviņiem procentiem, taču pagaidām valdība strādās ar tehnisko budžetu un no janvāra mediķiem algu pieaugums nav plānots. Vai un kāds tas būs - pagaidām nav zināms.

Vairāk nekā 25 miljonus eiro Veselības ministrija lūdz piešķirt veselības aprūpes pakalpojumu pamatresursu (tarifu uzturēšanas elementu) indeksācijai saistībā ar inflāciju, bet vēl 22 miljoni eiro nepieciešami joprojām Covid-19 infekcijas apkarošanai. Dažādu citu pasākumu - plašāka tarifu grupu pārskatīšana, pakalpojumu apmaksas nosacījumu izmaiņas un citi - īstenošanai vajadzīgi 48 miljoni eiro. Paliatīvās aprūpes nodrošināšanai - 14,50 miljoni eiro.

Pieprasījumā ir arī neskaidrības

Valdības izskatītajā dokumentā ir minēts, ka ievērojama summa - vairāk nekā 115 miljoni eiro - nepieciešama papildu pasākumu īstenošanai, kuri “netika diskutēti Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam ietvaros”. Tie acīmredzot ir pasākumi, kuri ir prioritāri saskaņā ar Veselības ministrijas uzskatu, bet par kuriem nav atsevišķas vienošanās līdzekļu piešķiršanā. 44,7 miljoni eiro no tiem ir vajadzīgi ambulatoro veselības pakalpojumu nodrošināšanai, 23 miljoni eiro neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai stacionāros, plānveida stacionārās aprūpes nodrošināšanai - 17,7 miljoni eiro, kā arī 19 miljoni kompensējamiem medikamentiem. Vēl desmit miljoni - veselības aprūpes finansējuma administrēšanai un ekonomiskajai izvērtēšanai. Veselības ministrija sola sniegt komentāru pēc svētkiem.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais