Tikai puse Latvijas pieaugušo iedzīvotāju ir vakcinēti pret difteriju. Valsts pilnībā apmaksā vakcīnu, taču atsaucība vakcinācijai ir kritiskā līmenī.
Eksperti spriež, ka, iespējams, zemās vakcinācijas pamatā ir iedomas, ka difterija kā infekcijas slimība Latvijā nemaz nav aktuāla, taču tā nav patiesība. To apliecina difterijas saslimšanas gadījums - pacients ir gados jauns cilvēks, kas nav veicis revakcināciju.
Slimību profilakses un kontroles centrs saņēmis informāciju par apstiprinātu difterijas gadījumu un uzsācis epidemioloģisko izmeklēšanu. Laika periodā no 2009. līdz 2019. gadam Latvijā reģistrēti 119 difterijas gadījumi, deviņi no tiem jeb astoņi procenti beigušies letāli. Pēdējo trīs gadu laikā neviens difterijas saslimšanas gadījums netika atklāts līdz šai ziemai. Saslimušais ir gados jauns cilvēks vecumā no 25 līdz 35 gadiem. Pacients bija vakcinēts, bet nebija veikta revakcinācija pret difteriju.
Pacienta stāvoklis atļauj ārstēties ambulatori. Lai noskaidrotu, kur un kā cilvēks inficējies, epidemiologi veic izmeklēšanu. Noskaidrots arī, ka pacienta līdzcilvēki nav inficējušies ar difteriju.
Lai arī tas ir viens saslimšanas gadījums pēdējo gadu laikā, tik liela uzmanība difterijai tiek pievērsta, jo tā ir bīstama slimība, kas var radīt smagas komplikācijas, piemēram, smakšanu, jo aizsprostojas elpceļi, pneimoniju, nervu sistēmas bojājumus un pat nāvi. Difteriju izraisošās baktērijas producē spēcīgu toksīnu, kas, izplatoties organismā, izraisa sirds muskuļu, nervu sistēmas un citu orgānu bojājumus. Otrkārt, difterija izplatās pa gaisu ar sīkiem pilieniem, tā inficējot apkārtējos, arī cilvēkus, kuri nav vakcinēti, nevar vakcinēties, bērnus, kuri nav vēl saņēmuši pilnu vakcinācijas kursu.
No saslimšanas ar difteriju var izsargāties vakcinējoties, turklāt difterijas vakcīnas efektivitāte ir pārbaudīta un tā strādā. Slimību profilakses un kontroles centrā informē, ka vakcinācijai ir izšķiroša nozīme difterijas profilaksē.
Tomēr, neraugoties uz šiem atzinumiem, vakcinācija pret difteriju Latvijā no 2020. gada ir samazinājusies. 2021. gada Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka vakcinācijas aptvere pret difteriju un stingumkrampjiem bijusi augstāka tikai zīdaiņiem divu mēnešu vecumā (95,9 procenti (pirmā pote)) un bērniem 12 līdz 15 mēnešu vecumā (97,3 procenti), taču, pieaugot personas vecumam, vakcinācijas aptvere samazinās. Septiņu gadu vecumā vakcinēti tikai 89,3 procenti bērnu, pusaudžiem 14 gadu vecumā - 68,3 procenti, bet pieaugušajiem rādītāji vispār ir katastrofāli - 2022. gadā vakcinējušies tikai 51,7 procenti pieaugušo, kuriem tas būtu jādara. Slimību profilakses un kontroles centrā uzsver, ka nepietiekama vakcinācijas aptvere rada difterijas uzliesmojuma izcelšanās un infekcijas izplatīšanās risku.
Epidemiologi atgādina, ka vakcinācija pret difteriju ir valsts apmaksāta un to var saņemt pie sava ģimenes ārsta. Lai pārliecinātos par vakcinācijas statusu, ir jāpārbauda ieraksti vakcinācijas pasē un jāsazinās ar sava ģimenes ārsta praksi. Vēl jāņem vērā, ka no saslimšanas ar difteriju pasargā laikus veikta vakcinācija un balstvakcinācijas. “Dažādu kombinēto vakcīnu sastāvā ir difterijas toksoīds jeb padarīts par nekaitīgu difterijas toksīns. Vakcinētas personas organismā ir antivielas, kuras inficēšanās gadījumā neitralizē difterijas izraisītāja izstrādāto toksīnu un infekcija nenodara kaitējumu cilvēkam. Tomēr ar laiku antivielu daudzums samazinās, tāpēc ir nepieciešamas regulāras balstvakcinācijas,” vakcinācijas būtību skaidro Slimību profilakses un kontroles centra speciāliste Ilze Arāja. “Gadās, ka ar difteriju saslimst arī vakcinētie, taču šajā gadījumā slimība noris vieglā formā, ar angīnai līdzīgām pazīmēm. Šādi slimnieki izveseļojas pāris dienās, un viņiem nav difterijas toksīna izraisīto komplikāciju.”
Dati rāda, ka visbiežāk var saslimt pret difteriju vispār nevakcinēti cilvēki, no tiem visuzņēmīgākie ir nevakcinēti bērni līdz desmit gadu vecumam, kā arī cilvēki, kuriem kopš pēdējās potēšanās pagājuši vairāk nekā desmit gadi. Bērniem Latvijā vakcināciju pret difteriju veic divu, četru, sešu un 12 līdz 15 mēnešu vecumā, bet pēc tam - septiņu un 14 gadu vecumā. Lai pagarinātu imunitāti mūža garumā, pieaugušajiem ik pēc desmit gadiem ir nepieciešams veikt balstvakcināciju. Tāda ir nepieciešama arī tad, ja cilvēks ir pārslimojis difteriju, jo izslimojot pilnvērtīga imunitāte pret difteriju neveidojas.
Pasaules veselības organizācija vērš uzmanību, ka Eiropā ir pieaudzis difterijas gadījumu skaits. No 2022. gada sākuma līdz 2023. gada 2. februārim tika ziņots par 371 difterijas gadījumu: visvairāk Vācijā (147), tai seko Apvienotā Karaliste (73), Austrija (72), Šveice (25), Beļģija (25), Francija (14), Norvēģija (7), Nīderlande (5), Itālija (2), Spānija (1). Lielākā daļa tika konstatēta migrantu vīriešiem vecuma grupā no astoņiem līdz 49 gadiem no Vidusāzijas reģiona valstīm, visbiežāk noteikta difterijas ādas forma.
Latvijas atbildīgā iestāde jau šī gada sākumā uzrunāja ārstu profesionālās organizācijas un ārstniecības iestādes, lai tās pievērš uzmanību difterijas izplatībai un nepieciešamībai izvērtēt ārstu un pacientu vakcinācijas statusu, īpaši riska grupās. Mediķiem ieteikts izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus, izmeklējot vai aprūpējot pacientus, kuriem ir elpceļu difterijas simptomi vai ādas bojājumi, piemēram, čūlas, īpaši saistībā ar iespējamu infekcijas izplatīšanos starp patvēruma meklētājiem, patvērumu meklētāju centru darbiniekiem un citiem darbiniekiem, kuri saskaras ar patvēruma meklētājiem.
