Valdības deklarācijā ir apņemšanās mazināt mirstību no sirds un asinsvadu slimībām un pagarināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu Latvijas iedzīvotājiem, tomēr 2023. gada valsts budžetā sirds un asinsvadu slimību mazināšanai nav paredzēti nekādi papildu līdzekļi, “Neatkarīgajai” apliecina Sirds veselības veicināšanas alianses vadītājs Romualds Ražuks.
Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā. No šīm slimībām nomirst 57 procenti iedzīvotāju. Tajā pašā laikā katrs ceturtais sirds un asinsvadu slimību izraisītas nāves gadījums ir profilaktiski un medicīniski novēršams, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.
Vairāk nekā 60 dažādu sabiedrības grupu un intereses pārstāvošu nevalstisko organizāciju ir pievienojušās aicinājumam rīkoties kardiovaskulāro slimību novēršanā. Šo aicinājumu jau pērn ierosināja biedrība “EAPN-Latvia”. Tās ir organizācijas, kas pārstāv seniorus, pacientus, cilvēkus ar invaliditāti, mediķus un veselības speciālistus, sieviešu interešu klubus un citus. Visas šīs organizācijas vieno pārliecība par nepieciešamību valstiskā līmenī daudz lielāku uzmanību pievērst sirds un asinsvadu veselības stiprināšanai. Organizācijas aicina koalīciju neignorēt valdības deklarācijā iekļauto apņemšanos mazināt novēršamo mirstību no sirds un asinsvadu slimībām un lūdz 2023. gada budžetā šiem mērķiem piešķirt nepieciešamos līdzekļus.
“Mēs ar gandarījumu uztvērām jaunās valdības deklarācijā iekļauto apņemšanos mazināt novēršamo mirstību no sirds un asinsvadu slimībām un pagarināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un dzīvildzi, kas ir arī veselības jomā strādājošo nevalstisko organizāciju mērķis. Tomēr, par spīti tam, ka valdības deklarācijā ir šāda apņemšanās, 2023. gada valsts budžetā sirds un asinsvadu slimību mazināšanai nav paredzēti nekādi papildu līdzekļi. Diemžēl ar pamatbudžeta finansējumu krasai situācijas uzlabošanai nepietiek, tādēļ aicinām valdību piešķirt līdzekļus atbilstoši deklarācijai,” stāsta Romualds Ražuks, viens no aicinājuma rīcībai rosinātājiem un Sirds veselības veicināšanas alianses vadītājs.
Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā, turklāt cilvēki nomirst no slimībām, kuras būtu novēršamas ar profilakses un medicīnas pasākumiem. Eksperti norāda, ka arī veselīgi nodzīvoto gadu skaits Latvijā ir zemākais Eiropas Savienībā: sievietēm - 53,7 gadi, vīriešiem - tikai 51 gads. Savukārt aptaukošanās izplatības līmenis Latvijā sabiedrībā ir daudz augstāks par Eiropas Savienības vidējo rādītāju - liekais svars ir katrai ceturtajai sievietei un katram sestajam vīrietim, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.
“Būtiska ietekme sirds un asinsvadu veselības uzlabošanā ir daudziem faktoriem, tomēr, labi apzinoties, ka uzreiz visus jautājumus atrisināt nav iespējams, ir nepieciešams izšķirties par prioritāri risināmiem,” saka Romualds Ražuks. “Par vienu no tādiem mēs pašlaik uzskatām sirds mazspējas pacientu ārstēšanu. Nevalstiskās organizācijas jau kopš 2020. gada vairākkārt vērsušās Veselības ministrijā un Saeimā, lūdzot piešķirt finansējumu sirds mazspējas medikamentu pieejamības palielināšanai. Arī kardiologi ir apstiprinājuši, ka medikamentu pieejamība hroniskas sirds mazspējas ārstēšanai ir jāpalielina prioritārā kārtā, tādēļ šī jautājuma risināšana būtu jāparedz arī 2023. gada budžetā.”
Romualds Ražuks akcentē, ka daudz plašāks jautājums ir par sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas plānu. Laika posmā no 2013. līdz 2015. gadam šāds plāns darbojās, un tagad vajadzētu izanalizēt tā īstenošanas pieredzi un, protams, izstrādāt un apstiprināt jaunu plānu. Vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir izstrādāti sirds veselības plāni. “Arī Latvijā savulaik pieņemtais plāns piešķirtā finansējuma ietvaros ļāva īstenot vairākus saslimšanas risku mazināšanas, kā arī ārstēšanas uzlabošanas un zāļu pieejamības palielināšanas pasākumus,” atgādina R. Ražuks.
Ekspertu alianse aicinājumā norāda, ka sirds un asinsvadu slimības ir nozīmīgākais Latvijas iedzīvotāju priekšlaicīgas nāves cēlonis, tāpēc, sekojot Eiropas Komisijas iniciatīvai neinfekcijas slimību diagnostikas un ārstēšanas uzlabošanai un Eiropas Sirds un asinsvadu alianses 2022. gada plānam, nevalstisko organizāciju parakstītais aicinājums izvirza mērķus kopīgai rīcībai un aicina valdību radīt priekšnoteikumus, lai līdz 2030. gadam sirds un asinsvadu slimību diagnožu pacientu grupā samazinātu novēršamo nāvju skaitu par 30 procentiem; palielinātu veselīgi nodzīvoto mūža daļu par 20 procentiem un trīs reizes samazinātu atkārtotas saslimšanas gadījumu skaitu.
R. Ražuks norāda, ka šā aicinājuma parakstīšana ļāva apzināties, ka Latvijā nepieciešams veidot plašāku nevalstisko organizāciju, ekspertu, speciālistu, citu iesaistīto pušu tīklu, tādēļ ir izveidota biedrība “Sirds veselības veicināšanas alianse”, kuras mērķis ir pievērst valsts pārvaldes, veselības aprūpes politikas veidotāju un arī plašas sabiedrības uzmanību sirds un asinsvadu veselības veicināšanai.
