Miega traucējumu noteikšana maksā dārgi; aicina mainīt situāciju

© Depositphotos.com

Lai diagnosticētu miega slimības, pašlaik Latvijā pieaugušajiem netiek apmaksāti miega izmeklējumi. Šīs slimības neārstēšana rada būtisku riska faktoru visām citām slimībām un cilvēka veselībai kopumā.

Latvijas Miega medicīnas biedrība rosina miega izmeklējumus iekļaut valsts apmaksāto izmeklējumu sarakstā. Biedrība aicina iedzīvotājus parakstīties par šo iniciatīvu, lai to varētu iesniegt Saeimā. Saraksts ar iniciatīvām, kurās Latvijas iedzīvotāji aicina risināt veselības aprūpes problēmas, kļūst arvien garāks, kas apliecina medicīnas pakalpojumu vājo pieejamību.

Latvijas cilvēkiem nepieejami izmeklējumi

Pašlaik Latvijā pieaugušajiem netiek apmaksāti miega izmeklējumi - polisomnogrāfija, poligrāfija, multiplais miega latentuma tests -, kuri palīdz diagnosticēt miega slimības. Ar to palīdzību tiek izvērtēta miega kvalitāte, smadzeņu darbība, elpošana, kustības miegā un cits, skaidro Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle, Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciāliste, pediatre Marta Celmiņa.

Šie izmeklējumi ir tikpat svarīgi un nepieciešami kā asins analīzes, rentgens vai ultrasonogrāfija. Dažādi miega izmeklējumi maksā vidēji simt līdz 600 eiro, tāpēc lielākā sabiedrības daļa tos nespēj atļauties.

Miega slimības var izraisīt citas

“Nediagnosticētas un neārstētas miega slimības ir nozīmīgs riska faktors dažādām veselības problēmām, piemēram, paaugstinātam asinsspiedienam, insultam, infarktam, palielinātam svaram, otrā tipa cukura diabētam, demencei, depresijai un trauksmei,” uzsver ārste. “Miega traucējumi samazina dzīves kvalitāti un darba spējas, pasliktina atmiņu, kā arī izraisa izteiktas garastāvokļa maiņas. Cilvēki ar neārstētām miega problēmām četras reizes biežāk izraisa autosatiksmes negadījumus.”

Ārste norāda, ka laikus atklātas un ārstētas miega slimības uzlabo cilvēka ikdienas kvalitāti, kā arī samazina citu slimību attīstību. Ilgtermiņā valstij tas nozīmē mazākus izdevumus tādu slimību ārstēšanā, kā arteriālā hipertensija, insults, infarkts, demence, ko izraisījuši neārstēti miega traucējumi. Iniciatīvu - iekļaut miega izmeklējumus valsts apmaksāto izmeklējumu sarakstā - portālā “Manabalss” iesniegusi Latvijas Miega medicīnas biedrība sadarbībā ar Latvijas invazīvās pneimonoloģijas un respiratorās medicīnas asociāciju.

Cīnās ar veselības nepieejamību ar parakstiem

Pašlaik iedzīvotāju iniciatīvas platformā ir vēl vairākas aktuālas parakstu vākšanas kampaņas saistībā ar veselības aprūpi, un faktiski visas ir saistītas ar valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu nepieejamību. Pagaidām vēl nav savākts nepieciešamais parakstu skaits iniciatīvai par zobārstniecības pieejamību. Tās autori pieteikumā aicina atzīt zobārstniecību par jomu, kurā tiek nodrošināts valsts atbalsts arī personām, kuras jau sasniegušas 18 gadu vecumu, tātad arī pieaugušajiem. Saprotot, ka pilnībā segt zobārstniecības izmaksas nebūs valsts budžetam pa spēkam, iniciatīvas autori piedāvā izveidot valsts līdzfinansējuma “pamata komplektu” - piemēram, zoba izraušana un ārstēšana iekaisuma gadījumā, limits līdzfinansēto apmeklējuma skaitam un mērķa grupu noteikšana, sākot vismaz ar maznodrošinātām personām.

Vēl viena iniciatīva aicina risināt rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem, piedāvājot izveidot elektronisku sistēmu, kurā visas slimnīcas, medicīnas iestādes un poliklīnikas ir savienotas vienā sistēmā, kas neļauj pierakstīties vienlaikus pie vienas specialitātes ārsta vairākās vietās, jo tas arī rada rindas. Šīs iniciatīvas autori uzskata, ka ir jānosaka maksimālais gaidīšanas laiks uz veselības aprūpes pakalpojumu, un, atsaucoties uz tiesībsargu, raksta, ka “medicīna nevar būt loterija, kurš pirmais, tas vesels”. Tomēr pagaidām šī iniciatīva vēl nav savākusi pietiekamu balsu skaitu, lai to iesniegtu izskatīšanai Saeimā.

Citādi ir ar iniciatīvu, kas būtiski pārsniegusi nepieciešamo parakstu skaitu, bet pagaidām Saeima nekādu pozitīvu lēmumu par to nav pieņēmusi. Tas ir priekšlikums samazināt pievienotās vērtības nodokli zālēm. Iesniedzēji norādīja, ka Latvijā šis nodoklis zālēm ir viens no augstākajiem Eiropas Savienības dalībvalstīs, un aicināja to samazināt līdz pieciem procentiem. Veselības ministrija arī atbalsta šo iniciatīvu, taču politiskās vienošanās par šo jautājumu nav.

Svarīgākais