Pašlaik ir skaidrs, ka Latvija nevarēs pilnībā atteikties no pieteiktajām vakcīnām, kā arī nevarēs par šo naudu iegādāties citas zāles, jo tam nepiekrīt farmācijas uzņēmums, liecina “Neatkarīgās” rīcībā esošā informācija. Tomēr ir arī kāda laba ziņa: visas pieteiktās vakcīnas nebūs jāizpērk, un tas nebūs jādara viena gada laikā.
Latvija Eiropas Komisijas sarunu procesa ietvaros turpina diskusiju ar zāļu ražotājiem par iespējām mainīt nosacījumus Covid-19 vakcīnu iepirkumos šim gadam. Kopējā līguma summa šim gadam ir 44,9 miljoni eiro, “Neatkarīgajai” apstiprināja Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.
“Neatkarīgā” jau vairākkārt rakstījusi par situāciju, kas izveidojusies saistībā ar Covid-19 vakcīnām. Tā ir neapskaužama dažādu aspektu dēļ. Vispirms tāpēc, ka brīdī, kad vakcīnu nebija, bet visi gaidīja, kad tās beidzot parādīsies, atbildīgās amatpersonas tika vainotas bezdarbībā un vakcīnu neiepirkšanā vajadzīgā daudzumā. Savukārt tagad, kad Covid-19 epidēmija ir pieklususi (ne tuvu nav pasludinātas tās beigas un, visticamāk, tik drīz arī nebūs) un vakcinācijas process norit lēni, lai neteiktu, ka pilnībā apstājies, sabiedrība prasa rīcību un faktiski atteikšanos no Covid-19 vakcīnu iepirkuma.
Veselības ministre Līga Meņģelsone publiski norādījusi, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas līgumu Latvijai jāiepērk vakcīnas par 63 miljoniem eiro. “Milzu summa, mums ir sirds sāpes, ko mēs par šo naudu varētu izdarīt,” sacīja veselības ministre. Pēc viņas teiktā, rezervētā nauda nav no veselības nozares budžeta. Ministre apgalvo, ka viņa ir prasījusi zāļu ražotājam samainīt vakcīnas pret inovatīvām onkoloģijas zālēm. “Neatkarīgā” izpētīja, kāpēc tas praktiski nemaz tik vienkārši nav izdarāms, lai arī solīt politiķiem to Latvijas sabiedrībai gribētos.
Taču vispirms par sarunām un to rezultātiem. Šādā situācijā nav tikai Latvija, tieši tāpēc sarunas ar ražotājiem risina Eiropas Komisija. “Tās ir spraigas,” īsumā sarunas komentē Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere. “Sarunas ir par to, lai šīs pieteiktās vakcīnas un tam paredzēto finansējumu mēs sadalītu pa vairākiem gadiem, proti, lai šie 40-50 miljoni eiro nebūtu jāmaksā un vakcīnas jāsaņem šī viena gada laikā.” Inese Kaupere skaidro, ka Covid-19 nekur nav pazudis un nepazudīs un riska grupas iedzīvotājiem ir un būs jāvakcinējas, jo Latvija no šīs nostājas neatkāpjas. “Mēs dzirdam katru dienu no infektologiem un citiem ārstiem: nu kāpēc cilvēks nevakcinējas, sekas būtu daudz vieglākas, jo cilvēki ar Covid-19 turpina slimot un īpaši smagi ir cilvēkiem ar hroniskām slimībām,” stāsta Inese Kaupere. Tātad - Latvijas puse uzskata, ka vakcīnas, vismaz daļa no tām, mums ir nepieciešamas un būs nepieciešamas vēl turpmākos gadus. Protams, ne tādā apjomā, kā sākotnēji pieteikts, un vakcīnu daudzums, kas katrai valstij tomēr būs jāizpērk, ir viens no sarunu tematiem. Termiņi un vakcīnu skaits - tādi ir sarunu atslēgas vārdi.
Viens no priekšlikumiem ir šo vakcīnu piegādi “izstiept” līdz 2026. gadam. Pašlaik vakcīnu piegādes ir apturētas. Taču I. Kaupere nenoliedz, ka sarunās viens no punktiem ir arī dalībvalstu vēlme atteikties no kādas vakcīnu daļas. Tiesa, tad būs jāveic atteikšanās maksa. “Ir valstis, kuras neatsakās ne no kā, tās ir gatavas paņemt visu pieteikto vakcīnu daudzumu, ir ļoti dažāda pozīcija,” saka speciāliste. Latvijas gadījumā vairums no pieteiktajām Covid-19 vakcīnām ir “Comirnaty”, ko ražo “Pfizer/BioNTech”.
Visai viegli ir publiski pateikt, ka naudu, kas paredzēta vienu zāļu iepirkšanai, turklāt jau noslēgtos līgumos, varētu izlietot citam mērķim, piemēram, šajā gadījumā pārcelt no Covid-19 vakcīnām uz onkoloģijas zālēm, kas neapšaubāmi ir prioritāte numur viens. “Es nevēlētos komentēt šo jautājumu, ko un kā kāds publiski izsakās, taču jāatzīst, ka praksē tas nav tik vienkārši,” atzina Inese Kaupere. Viņa arī sīkāk nevēlas pašlaik komentēt aizkulises, jo pašlaik notiek sarunas.
“Neatkarīgās” rīcībā esošā informācija liecina, ka farmācijas uzņēmums, kura vakcīnas mums galvenokārt ir jānopērk, ir bijis pret šīs naudas novirzīšanu citiem mērķiem, un tam esot savi iemesli. Otrkārt, farmācijas uzņēmumam nemaz nav “onkoloģijas zāļu portfeļa”.
Tajā pašā laikā Veselības ministrijā nenoliedz, ka jau no pagājušā gada notikušas sarunas, arī sarakste ar farmācijas uzņēmumu, Eiropas Komisiju un citām institūcijām, lai mainītu vakcīnu iegādes nosacījumus.
Nav zināms, kad sarunas noslēgsies. “Mēs ļoti ceram, ka tas varētu būt martā, bet uz to nevar simtprocentīgi paļauties,” sacīja I. Kaupere.
