Kamēr premjerministrs Krišjānis Kariņš aicina reformām negatavos ministrus demisionēt, slimnīcas un mediķi sākuši gatavoties ārkārtas situācijai veselības aprūpē, ko, visticamāk, izraisīs nepietiekamais valsts finansējums.
Latvijas lielākās veselības nozares organizācijas apvienojušās un par draudošo krīzi medicīnā informējušas ne tikai Valsts prezidentu, bet arī Eiropas Komisiju un citas starptautiskas organizācijas.
Covid-19 epidēmijas apstākļos iepriekšējā valdība nekavējās un ārkārtas situāciju izsludināja bez liekām diskusijām, taču tagad ārkārtas situācijai gatavojas mediķi un slimnīcas, saprotot, ka nespēs sniegt medicīnas pakalpojumus pacientiem.
Ar esošo veselības aprūpes finansējumu un valdības attieksmi, vēlākais, vasarā nozarē iestāsies smaga krīze, par šādu situācijas vērtējumu ir vienotas slimnīcas un veselības aprūpē strādājošie. “Ģimenes ārstu prakses aizveras vai slēdz savas filiāles, trūkst darbaroku un naudas prakšu tālākai uzturēšanai, savukārt slimnīcās, ambulatorajās iestādēs izveidojušās nepieredzēti garas rindas uz izmeklējumiem, kuru sniegšanu šogad nāksies būtiski samazināt vai pilnībā pārtraukt finansējuma trūkuma dēļ,” situāciju vērtē Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece. “Ārsti un māsas masveidā plāno pamest nozari un arī valsti, tāpēc nozare, izjūtot atbildību par Latvijas sabiedrības veselību un iestājoties par pacientu tiesībām, sāk savlaicīgu sagatavošanās darbu ārkārtas situācijas izsludināšanai visā valstī.”
Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Slimnīcu biedrība, Latvijas Lielo slimnīcu asociācija un Veselības aprūpes darba devēju asociācija vienojušās nekavējoties sākt gatavoties ārkārtas situācijas izsludināšanai gan primārajā, gan ambulatorajā, gan neatliekamajā medicīnā. Par gaidāmo valsts veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos jau ir informēti Saeimas deputāti, Latvijas Valsts prezidents un tiesībsargs, kā arī informācija nosūtīta Eiropas Komisijai, Eiropas ārstu pastāvīgajai komitejai un Eiropas Medicīnas speciālistu apvienībai, lai pievērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību.
Mediķu organizācijas norāda, ka valsts atbildīgās iestādes, tātad valsts kopumā nesamaksā ne daļai mediķu, ne ārstniecības iestāžu par darbu un sniegtajiem pakalpojumiem. Pēc slimnīcu veiktajiem aprēķiniem, valsts nesamaksātā summa jeb parāds slimnīcām 2022. gadā ir 88 miljoni eiro. Valsts noteiktie tarifi par pakalpojumiem jau sen nesedz pat pašizmaksu, situāciju kritisku padarījusi arī augstā inflācija, dārgie energoresursi, apkure un materiāli.
Samaksu par darbu janvārī joprojām nav saņēmušas ģimenes ārstu prakses, bet 2023. gadā papildus paredzētie nedaudz vairāk par četriem miljoniem eiro nesegs pat inflāciju un energoresursu izmaksas. Budžeta projektā atvēlētie nepilnie 30 miljoni mediķu atalgojuma palielināšanai, kā arī nepietiekamais finansējums onkoloģijas un citu plānu ieviešanai situāciju būtiski neuzlabos. Veselības nozarē strādājošo un slimnīcu organizācijas vērš uzmanību, ka nepietiekamā finansējuma dēļ Latvija arī šogad un turpmākajos gados bezjēdzīgi zaudēs savus cilvēkus - vismaz 13 dienā un vairāk nekā 150 gadā.
Ilze Aizsilniece atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums šogad būs zemākais Eiropas Savienībā un 2023. gadā un nākamajos gados noslīdēs zem četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta. “Neatkarīgā” jau rakstīja, ka samazinājums ir arī absolūtajos skaitļos - no diviem miljardiem eiro 2022. gadā uz 1,6 miljardiem eiro 2023. un 2024. gadā. Lai Latvija panāktu kaimiņus un tuvotos Eiropas vidējam līmenim, saskaņā ar valdības pieņemtajām Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam veselības aprūpes nozarei būtu jānovirza 6,5 procenti no iekšzemes kopprodukta, bet Latvijas valdības tēriņiem nozarei ir jāsasniedz aptuveni 15 procenti.
Latvijas Ārstu biedrība un mediķu arodbiedrība uzsver, ka Latvija cieš no hroniska cilvēkresursu trūkuma - uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,3 ārsti, Lietuvā - 5. Tas nav salīdzināms ar ārstu skaitu Rietumeiropā: Francijā - 6,5 ārsti, Itālijā - 8 ārsti. Arī māsu skaits Latvijā ir mazs - 4,6 māsas uz 1000 iedzīvotājiem, un tas ir pat dramatiskāk nekā ārstu trūkums. Salīdzinājumam: Lietuvā ir 9,4, Igaunijā - 6,6 māsas uz 1000 iedzīvotājiem. Skandināvijas valstīs tās ir 15-17 māsas. Latvijā pašlaik trūkst vismaz 4000 māsu un māsu palīgu. Tajā pašā laikā algas ir daudz zemākas nekā mūsu kaimiņos - ārsta speciālista minimālās algas mēneša likme Latvijā - 1555 eiro, vecākā rezidenta - 1506 eiro, bet Igaunijā ārsta minimālā mēneša likme - 2721 eiro, bet vecākā rezidenta - 2521 eiro. Mediķu algu kāpumam šogad ir atvēlēti papildu līdzekļi, tomēr tas ļaus palielināt algas vien par pieciem līdz deviņiem procentiem.
Pēc valdību veidojošo politisko spēku sanāksmes ir kļuvis zināms, ka valdība ir gatava piešķirt naudu slimnīcām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, tas nozīmē, ka - ja nebūs māsu, ārstu un sanitāru, vismaz elektrību slimnīcās neatslēgs. Kopumā medicīnas iestādēm plānots atvēlēt 11 miljonus eiro.
Jāatgādina, ka valdības vadītājs pirms neilga laika aicināja ministrus neīdēt un neprasīt papildu finansējumu savai nozarei, bet būt gataviem veikt reformas. Otrdien Krišjānis Kariņš sacīja, ka pēdējos četrus gadus veselības nozarei finansējums ticis palielināts (jāpiebilst gan, ka tas tika novirzīts galvenokārt cīņai ar Covid-19 epidēmiju), bet pati “sistēma neesot uzlabota”. Valdība tagad ir ieplānojusi šādus pasākumus: Veselības ministrija strādās pie veselības aprūpes sistēmas sakārtošanas (veselības aprūpes tarifi, slimnīcu tīkls), un, otrkārt, tiks pārskatīti budžeta izdevumi, lai piešķirtos, bet neizlietotos līdzekļus nepārdalītu vienas ministrijas ietvaros, bet visa valdība lemtu par šīs naudas novirzīšanu prioritātēm, tostarp veselības aprūpei.
