Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā šā gada sākumā nonāca bērns, kuram tika konstatēta invazīvā pneimokoku infekcija, un, lai arī bērns bija vakcinēts, viņš smagās infekcijas dēļ nomira.
Imunizācijas valsts padome pieprasa steidzami mainīt pneimokoku vakcīnu - no pašlaik bērnu vakcinācijā izmantotās pret tādu pneimokoku infekcijas vakcīnu, kas nodrošina plašu aizsardzību.
Pneimokoku vakcīna Latvijas vakcinācijas kalendārā ir iekļauta kopš 2010. gada, jo pneimokoku infekcijai ir augsti saslimstības un mirstības rādītāji, turklāt slimība ir ne vien grūti atpazīstama, bet arī ārstējama. Pēdējos gados Latvijā tiek izmantota 10-valentā vakcīna, tomēr Imunizācijas valsts padome jau vairākkārt ir aicinājusi Veselības ministriju sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu steidzami mainīt pašlaik lietoto vakcīnu pret tādu pneimokoku infekcijas vakcīnu, kas nodrošina plašāku aizsardzību.
Imunizācijas valsts padome steidzamā kārtā izskatījusi jautājumu par vakcināciju pret šo slimību, jo Bērnu slimnīcā šā gada sākumā viens hospitalizēts pacients, kam bija konstatēta pneimokoku infekcija, zaudēja dzīvību, un, kā norāda Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska, tas notika tieši 3. serotipa izraisītas invazīvās pneimokoku saslimšanas dēļ. Bērns bija vakcinēts pret pneimokoku infekciju, taču ar 10-valento vakcīnu, kas nenodrošina aizsardzību pret 3. serotipu. Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka pašlaik Latvijā strauji izplatās tādi pneimokoku serotipi, pret kuriem 10-valentā vakcīna nesniedz aizsardzību. Proti, kopš 2012. gada gandrīz trešdaļu invazīvās pneimokoku saslimšanas gadījumu ir ierosinājuši tieši 19A un 3. serotips, pret kuriem 10-valentā pneimokoku vakcīna aizsardzību nenodrošina.
Otrajā gadījumā pilnībā vakcinētam pacientam ilgstoši bija jāuzturas intensīvās terapijas nodaļā, kur bērns tika mākslīgi elpināts, vēlāk pārvests uz stacionāra pulmonoloģijas nodaļu - arī šajā gadījumā notikušais piedzīvots pierādītas pneimokoku 3. serotipa izraisītas smagas pneimonijas un bakteriālas sepses dēļ.
“Steidzami ir jāmaina pašlaik Latvijā lietotā 10-valentā vakcīna pret pneimokoku infekciju, kas iekļauta pašreizējā Latvijas vakcinācijas kalendārā,” Imunizācijas valsts padomes lēmumu komentē Dace Zavadska. “Esošā vakcīna nesniedz maksimāli pieejamo aizsardzību pret pneimokoku infekciju, tāpēc pneimokoku dēļ šobrīd smagi slimo un pat mirst gan vakcinēti bērni, gan pensijas vecuma cilvēki, kas ir galvenās pneimokoku infekcijas apdraudētās sabiedrības grupas.”
Imunizācijas valsts padomes locekļi tikušies ar veselības ministri Līgu Meņģelsoni, lai skaidrotu nepieciešamību mainīt vakcīnu, jo ar pašreizējo vakcīnu netiek sniegta pilnvērtīga iespējamā aizsardzība pret jebkura veida pneimokoku infekcijas formām. Padome uzskata, ka pēc iespējas ātrāk jānodrošina bērni ar plašāka spektra aizsardzības vakcīnām, lai novērstu pneimokoku ierosināto infekciju izraisītas smagas komplikācijas un pat nāves risku.
Pediatre Anita Villeruša saka: “Mēs nometam zemē naudu, jo iepriekšējā vakcīna ar steigu netiek mainīta pret jauno, kas bērnus pasargā no daudz vairākiem pneimokoku serotipiem.”
Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka pērn 11 mēnešu laikā ar invazīvu pneimokoku infekciju saslimuši 89 cilvēki, kas ir daudzkārt vairāk nekā 2021. gadā, kad saslima 19 cilvēku.
Slimību profilakses un kontroles centra eksperti skaidro, ka šīs slimības ierosinātājs ir pneimokoks jeb baktērija, kas organismā iekļūst caur elpceļiem. Pneimokokus var atklāt gan veselu pieaugušo, gan bērnu aizdegunē. Infekcija īpaši bīstama maziem bērniem un personām ar novājinātu imūnsistēmu. Ar pneimokoku infekciju slimo visu vecumu cilvēki, kaut gan biežāk saslimst mazi bērni un gados vecāki cilvēki. Pneimokoki var izraisīt vidusauss un deguna blakusdobumu iekaisumus, pneimonijas, kā arī smagākās slimības - meningītu, sepsi un citas. Diemžēl pneimokoku infekcija var izraisīt smagas komplikācijas vai pat letālu iznākumu, tāpēc pret to ir paredzēta vakcinācija.
Pašlaik Vakcinācijas kalendārā vakcinācija pret pneimokoku infekciju paredzēta mazuļiem divu mēnešu, četru mēnešu un gada - pusotra vecumā. Tātad kopumā trīs vakcinācijas devas. Dati par vakcinācijas
līmeni pret pneimokoku infekciju 2022. gadā nav pieejami, taču 2021. gadā pret šo infekciju vakcinējās aptuveni 90 līdz 93 procenti bērnu attiecīgā vecumā, kas nozīmē, ka atsaucība vakcinācijai ir pietiekami augsta, tikai žēl, ka šī vakcīna, kā rāda jaunākie dati, nepasargā no smagām sekām.
Invazīvā pneimokoku izraisīta slimība
Gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem
2021. gadā 19 4,7
2022. gada 11 mēnešos 89 59,6
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
