Pēc Covid-19 pandēmijas Latvijā pieaug saslimstība ar tuberkulozi, turklāt arvien vairāk pacientu slimnīcā nonāk ar ielaistu slimību. Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem tuberkulozes izplatības rādītājiem Eiropas Savienībā, kas ļauj sasaistīt kopējo situāciju veselības aprūpē ar iedzīvotāju veselības rādītājiem.
Eksperti norāda, ka Covid-19 pandēmija situāciju ar tuberkulozes pacientiem ietekmēja visās valstīs, ko apliecina arī Pasaules veselības organizācijas dati - saslimstība augusi visur, tomēr Latvijā tuberkulozes savlaicīgu atklāšanu būtiski ietekmē veselības aprūpes pieejamība kopumā.
“Mēs tuberkulozes stacionārā, protams, jutām, ka pacientu Covid-19 epidēmijas gados, piemēram, 2021. gadā, bija mazāk un pērn uzreiz bija pieplūdums,” situāciju raksturo Rīgas Austrumu slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule. “Nereti pacienti slimnīcā vispār tiek stacionēti ar citām slimībām, bet, veicot rentgenu, viņiem atklāj smagu, ielaistu tuberkulozi.”
Ārstu pieredzi un bažas apliecina Slimību profilakses un kontroles centra dati: saslimstība ar tuberkulozi ir pieaugusi. Pandēmijas gados saslimstība kritās, bet, salīdzinot 2021. un 2022. gadu, saslimstība uz 100 000 iedzīvotājiem ir pieaugusi par 20 procentiem. Centra speciāliste Ieva Rimšāne piebilst: tas, ka pēc Covid-19 pandēmijas pieaugs tuberkulozes gadījumu skaits, tika prognozēts. “Ierobežotā pieejamība izmeklējumiem ietekmēja to, ka netika atklāti tuberkulozes gadījumi,” saka Ieva Rimšāne. Ārsti arī pagājušajā gadā norādīja uz satraucošu tendenci - diagnosticēto tuberkulozes gadījumu veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanas dēļ ir mazāk, kas var rezultēties saslimstības pieaugumā turpmākajos gados un arī nāves gadījumu skaita kāpumu. Ārstu prognozes ir piepildījušās.
Latvijā pēdējā desmitgadē saslimstība ar tuberkulozi pakāpeniski samazinājās, tomēr plaušu slimību speciālisti norāda uz satraucošām tendencēm, kas novērotas Covid-19 pandēmijā - 2020. gadā jaunatklāto ar tuberkulozi saslimušo cilvēku skaits strauji samazinājās līdz pat 20 procentiem, kas liecināja par nepietiekamu un novēlotu diagnostiku. Visu šo faktoru dēļ nereti pacienti nonāca mediķu redzeslokā jau ar smagām un ielaistām slimības formām. 2022. gadā Rīgā un Pierīgā novērojams ar tuberkulozi saslimušo cilvēku skaita pieaugums par 47 procentiem, kas daļēji varētu būt skaidrojams arī ar Covid-19 pandēmijas radītajām sekām.
Saslimstības ar tuberkulozi izplatību ietekmē arī sociālekonomiskie apstākļi un krīzes, piemēram, tas bija skaidri redzams datos pēc 2009. gada ekonomiskās krīzes un, iespējams, arī tagad, jo precīzi diemžēl mēs nevaram pateikt, tā kā sīkāka šo datu analīze nav pieejama. Tuberkulozes un plaušu slimību centra ārste Līga Kukša uzsver: mēs vēlētos saprast, kāds iemesls bijis tuberkulozes saslimstības samazinājumam un tagad pieaugumam, vai patiešām pacientu pašlaik ir vairāk, vai lielākam pacientu skaitam tiek veiktas analīzes. “Vēlētos redzēt datu analīzi, cik, kas, kādiem pacientiem, jo tas ļoti ļautu mums palīdzēt saprast situāciju un spriest par nākotnes tendencēm,” saka Līga Kukša, kas vada arī Pasaules veselības organizācijas sadarbības centru Latvijā.
Dati, kas mums ir pieejami, liecina, ka Latvija ierindojas ceturtajā vietā Eiropā pēc tuberkulozes izplatības - tūlīt aiz Rumānijas, Maltas un Lietuvas. Igaunijā saslimstība ir uz pusi mazāka. Eiropas Savienības valstīs Covid-19 pandēmijas laikā arī būtiski samazinājās tuberkulozes gadījumu skaits, bet pieauga nāves gadījumu skaits. Latvijā ik gadu ar tuberkulozi nomirst 35 cilvēki, kas situācijā, kad ir pieejami pasaules līmeņa medikamenti, protams, ir liels skaits.
Latvijā pēdējo desmit gadu laikā augstākā saslimstība ar tuberkulozi tika reģistrēta tieši pirms desmit gadiem - 2012. gadā tie bija 48,6 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem (tuvu pie tūkstoš pacientu), kopš tā laika saslimstība katru gadu kritusies līdz pagājušajam gadam, kad reģistrēts būtiski vairāk saslimušo nekā 2021. gadā. Saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir 16,9 gadījumi, un tas ir 317 saslimuši cilvēki.
Pozitīva ziņa, ka divas reizes samazinājusies saslimstība ar tuberkulozi bērniem, taču joprojām arī bērni un pusaudži ar tuberkulozi saslimst. Nemainīgi augsta saslimstība ir pieaugušo vidū, un diemžēl visvairāk slimo cilvēki darbaspējas vecumā - no 30 līdz 59 gadiem, vidējais vecums - 48 gadi. 70 procenti no tuberkulozes pacientiem ir vīrieši.
Kopumā eksperti uzsver, ka kopš 2018. gada Latvijā netiek nodrošināta pilnvērtīga tuberkulozes epidemioloģiskā uzraudzība, kas sniegtu iespēju analizēt saslimstības tendences un plānot atbilstošus profilaktiskos pasākumus efektīvākai tuberkulozes kontrolei sabiedrībā.
Veselības ministrija ir izstrādājusi HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, tuberkulozes, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāns 2023.-2027. gadam. Pasaules Tuberkulozes dienai veltītā diskusijā, ko organizēja Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrība, izskanēja, ka tuberkulozi kā infekciju slimību, kurai jāpievērš īpaša uzmanība, šajā plānā “paspēts ielikt”. Vai tas nozīmē nenopietnu attieksmi pret tuberkulozes ierobežošanas un ārstēšanas jautājumiem, to sabiedrība uzzinās tad, kad plāns būs saskaņots un nodots apspriešanai Ministru kabinetā, taču jau tagad var sacīt - lai arī plāns ir paredzēts 2023. un turpmākajiem gadiem, finansējuma tam, visticamāk, nebūs.
Veselības ministrijas speciāliste Anita Segliņa gan stāstīja, ka plāna mērķis ir mazināt inficēšanās riskus, veicināt savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanu. Viens no plāna virzieniem ir sabiedrības informēšana un izglītošana. Tāpat plāns paredz ieviest plašāku tuberkulozes riska grupu testēšanu infekcijas atklāšanai un diagnostikas iespēju pilnveidošanu. Veselības ministrija arī vēlētos uzlabot epidemioloģisko uzraudzību un veiksmīgāk izglītot pacientus par tuberkulozes ārstēšanu. Diskusijā gan no tuberkulozes pacientiem, gan ārstiem - plaušu slimību speciālistiem izskanēja rūgts secinājums, ka primārajā aprūpē tuberkulozi neatpazīst, kas, iespējams, saistīts gan ar ģimenes ārstu noslodzi, gan zināšanām. Pacientiem bieži tuberkulozi atklāj tikai tad, kad viņi nonākuši slimnīcā.
Ārste Līga Kukša uzsvēra, ka plāna īstenošanai noteikti ir nepieciešami konkrēti termiņi, konkrēti atbildīgie un finansiālais segums. Speciālisti uzsver, ka tuberkuloze joprojām ir viena no nāvējošākajām infekcijas slimībām. Katru dienu pasaulē vidēji 4400 cilvēku zaudē dzīvību tuberkulozes dēļ un apmēram 30 000 cilvēku saslimst ar šo novēršamo un ārstējamo slimību. Pasaules veselības organizācija savā jaunākajā Globālajā tuberkulozes uzraudzības ziņojumā uzsver, ka pirmo reizi vairāk nekā desmit gadu laikā ir pieaugusi paredzamā saslimstība un mirstība no tuberkulozes.
