Katastrofāls naudas trūkums veselības aprūpes sistēmā grauj ikviena pacienta cerības jau tuvākajos mēnešos tikt ārstētam, “Neatkarīgajai” saka Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” vadītāja Gunta Anča. Tāpēc pacientu organizācijas apvienojušās ar mediķiem un šodien protestē pie Saeimas nama.
Veselības ministrijas dati par veselības pieejamību Latvijā ir biedējoši un pacientiem nelabvēlīgi - katru gadu tās ir 4000 novēršamas nāves, tāpēc ka nav visiem pieejamu, savlaicīgu medicīnas pakalpojumu. Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto gadu skaits Latvijā ir vidēji par 20 gadiem mazāks nekā Eiropas Savienībā.
Latvijā veselības aprūpei tiek tērēts 1140 eiro uz vienu iedzīvotāju, kamēr Lietuvā tie ir 1555 eiro, Igaunijā - 1720 eiro. Salīdzinot pacientu līdzmaksājuma apjomu Latvijā ar Eiropas vidējo rādītāju, secināts, ka Latvijā iedzīvotāji tam velta divas reizes vairāk nekā Eiropā vidēji, attiecīgi sasniedzot 35,6 procentus no visiem medicīnisko pakalpojumu tēriņiem.
Paredzamais dzīves ilgums Latvijā ir par pieciem gadiem mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, un šo slikto rādītāju tieši tāpat var izskaidrot ar zemo veselības nozares finansējumu, kas neparedz pietiekami naudas ne profilaksei, ne agrīnai slimību atklāšanai. Tieši tāpēc arī Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem par pāragri nomirušiem cilvēkiem, tie ir cilvēki, kuru nāvi varēja novērst, ja viņi saņemtu visiem pieejamus, savlaicīgus medicīnas pakalpojumus. Protesta akcijas organizētāji uzsver, ka Latvijā vidēji uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,6 ārsti, kamēr Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū tie ir vidēji 8,8 ārsti uz tūkstoš iedzīvotājiem.
“Pirmo reizi Latvijas vēsturē pacienti un ārsti ir apvienojušies kopīgai protesta akcijai,” saka Gunta Anča. “Pēc Covid-19 pandēmijas jautājums par atbilstošu finansējumu veselības aprūpei ir tā samilzis, ka tas vairs nav tikai jautājums par darba samaksu ārstiem, bet par ārstu iespējām ārstēt.”
Lai prasītu politiķu atbildību par uzņemtajām saistībām - solījumiem palielināt veselības budžetu -, pacientu un mediķu organizācijas pulcējas protesta akcijā. Ārstu, māsu un pacientu organizāciju mērķis, piedaloties protesta akcijā, ir pievērst valdības un deputātu uzmanību tam, cik nožēlojama ir pašreizējā situācija veselības aprūpē, panākt, lai veselības aprūpei šā gada budžetā tiktu papildus piešķirti 140 miljoni eiro, bet 2024. gadā - papildus vēl 310 miljoni eiro, lai tiktu mazināti pieaugošie pacientu līdzmaksājumi un rindas uz medicīnas pakalpojumiem.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šonedēļ jau mēģināja izskatīt jautājumu par veselības aprūpes papildu finansējumu, tomēr, kā jau tas tika paredzēts, pagaidām rezultātus šādas sēdes nenesa. Gunta Anča pēc sēdes ironiski norādīja, ka “Saeimas komisijā viens otru pārliecinājām, ka veselības aprūpē viss ir slikti”. Pacientiem paliek jautājums - kas būs drosmīgais, kurš ne tikai izteiks līdzjūtību, bet arī darīs?
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzdeva ministrijām savos budžetos pārskatīt izdevumus, lai meklētu papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Neviena ministrija to vēl nav izdarījusi, bet laiks ir līdz maija beigām.
Veselības ministre Līga Meņģelsone ir ļoti neapskaužamā stāvoklī, jo ir spiesta atzīt, ka Latvijā ir izveidojusies kritiska situācija. Pēc diviem Covid-19 pandēmijas gadiem ir par 20% vairāk pacientu, kuri iepriekš netika uz izmeklējumiem, nekā plānots. Latvijā ārstē un izārstē uz pusi mazāku skaitu nekā attīstītajās Eiropas valstīs. Pašlaik šā gada svarīgākajām vajadzībām (te nav runa par prioritātēm, kuras varētu gaidīt) nepieciešami 164,5 miljoni eiro. Ar tiem varētu nodrošināt 90 000 bērnu zobārsta apmeklējumu, 610 000 ambulatoro pakalpojumu, stiprināt ģimenes ārstu prakses, nodrošināt stacionāru pieejamību otrajā pusgadā. Tāpat ar šo finansējumu varētu palielināt analīžu un izmeklējumu skaitu laboratorijās.
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka, protams, piekrita, ka finansējums veselības aprūpei ir jāparedz, un par to pati ministrija nav jāpārliecina. Tomēr naudu apsolīt nevar. K. Ploka sacīja, ka Finanšu ministrija piekrīt visiem argumentiem un risinājumi tiek meklēti, bet, “iespējams, ir jārunā skaļāk jau budžeta veidošanas procesa laikā, jo, kad to saplāno, izmaiņas veikt ir sarežģītāk”. Nav brīnums, ka viņas teiktais izraisīja sašutumu Latvijas Jauno ārstu asociācijas biedros, un asociācijas prezidents Arturs Šilovs teica: ”Kur var vēl skaļāk runāt par trūkstošo finansējumu, ņemot vērā, ka piektdien, 11. maijā, notiks protesta akcija.” Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece papildināja ar “pēdējo pilienu” - vai tiešām Latvija vēlas nonākt Rumānijas situācijā, jo Rumānija esot lūgusi palīdzību Eiropai, tā kā viņiem vairs nav ārstu, kas strādā.
