Speciāli izdienas pensiju jautājumu risināšanai izveidotā darba grupa ir sagatavojusi ziņojumu, kas ietver arī priekšlikumus izdienas pensiju reformai, tomēr pagaidām ar to iepazīties nav iespējams. Esot uzsākts “politisko diskusiju cikls”.
Izdienas pensijas ir aktuāls, bet vienlaikus ļoti strīdīgs jautājums, un nupat to aktualizējis pats valdības vadītājs Krišjānis Kariņš, vienā no valdības ārkārtas sēdēm paužot viedokli, ka izdienas pensiju sistēma ir neilgtspējīga un būtu jāmaina. “Tās ir neizbēgamas lietas. Ja [“parastie” pensionāri] 65 gados iet pensijā, tad neviena valsts nevar atļauties maksāt cilvēkiem, lai nestrādātu darbaspējīgā vecumā,” teica K. Kariņš. Premjers gan atzina, ka noteikti ir strādājošo grupas, kurām izdienas pensijas ir jāsaglabā, piemēram, ugunsdzēsējiem, policistiem, taču nevarot tādas būt “grāmatvežiem”.
Izdienas pensiju sistēmu pārskatīt un reformēt jau vairākus gadus aicina Valsts kontrole, saskatot šajā sistēmā vairākus riskus sociālās apdrošināšanas budžeta pastāvēšanai un, kā mūsdienīgi saka, ilgtspējai. “Neatkarīgā” arī rakstīja, ka piedāvājumi pārskatīt izdienas pensijas piešķiršanas jautājumus ir bijuši vairāki, tostarp no Labklājības ministrijas, kas ir izstrādājusi pat vairākus ziņojumus.
Labklājības ministrijas eksperti “Neatkarīgajai” pastāstīja, ka jau 2021. gadā Pārresoru koordinācijas centrs (tagad reorganizēts) izveidoja darba grupu, kurai līdz 2022. gada 31. decembrim bija jāsagatavo priekšlikumi jauna izdienas pensiju modeļa izstrādei.
“Neatkarīgā” interesējās, kāpēc joprojām nav publiskots šīs darba grupas rezultāts, kāpēc ir tāda kavēšanās un kad beidzot tas ieraudzīs dienasgaismu. Svarīgi būtu arī sabiedrībai ļaut par to izteikties.
Valsts kancelejā, kura pārņēmusi koordinācijas centra uzdevumus, “Neatkarīgā” noskaidroja, ka darba grupa izdienas pensiju modeļa izstrādei tika izveidota. Tajā piedalījās ministrijas un iestādes, kuru nodarbinātie patlaban veido izdienas pensiju saņēmēju loku. Diskusijās tika piesaistītas arī arodbiedrības un citas institūcijas, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku viedokļu pārstāvību attiecībā uz pašlaik spēkā esošo izdienas pensiju sistēmu un iespējamām tās reformām un pilnveidošanas iespējām. “Darba grupa ir sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par iespējamajiem risinājumiem, un par to ir uzsākts politisko diskusiju cikls,” skaidroja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta preses sekretāre Santa Jirgensone. Uz jautājumu, kur var iepazīties ar šo ziņojumu, speciāliste atzina, ka ziņojuma projekts vēl ir izstrādes stadijā un publiski ziņojums būs pieejams brīdī, kad to ievietos tiesībaktu vienotajā portālā publiskās apspriešanas procedūrai.
Pagaidām nav zināms, kad tas notiks, bet, iespējams, premjerministra intereses par izdienas pensijām dēļ šis process notiks ātrāk, tā secina “Neatkarīgā”.
Tajā pašā laikā izlabot nekonsekvences izdienas pensiju sistēmā politiķus aicina tiesībsargs Juris Jansons. Savā ziņojumā Saeimai viņš norādīja, ka ir 11 aktuāli jautājumi, kuru virzība ilgstoši nav sekmējusies vai par kuru nozīmību iedzīvotāji pauž savos iesniegumos, vai to iekļaušanu darba kārtībā pieprasa Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības. Starp vairākiem būtiskiem tiesiskiem jautājumiem ir aizrādījums par sociālo politiku.
“Īpaši esmu akcentējis valdības izdevumus sociālajai drošībai un veselības aprūpei, bērnu psihiskās veselības aprūpes prioritāti, minimālo ienākumu līmeņu adekvātumu; diskriminējošu situāciju saistībā ar ģimenes valsts pabalstiem viendzimuma pāru ģimenēs, netaisnīgus noteikumus minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmā un nekonsekvences izdienas pensiju sistēmā,” sacīja J. Jansons. Šīs ir tikai dažas no jomām, kurās nepieciešama aktīva likumdevēja rīcība. Šīs jomas lielākoties ir tādas, kur pozitīva virzība nav novērojama gadiem.
