Saeima sākusi izskatīt iniciatīvu par agrākas pensionēšanās iespēju daudzbērnu ģimeņu vecākiem. Atbildīgās ministrijas pašlaik ir skeptiskas – jo agrāka pensionēšanās nozīmēs papildu slogu sociālajam budžetam.
Savukārt eksperti un iniciatīvas iesniedzēji norāda uz netaisnību, ar kādu saskaras cilvēki, kuri izaudzinājuši vairākus bērnus. Netaisnība saistīta gan ar pensionēšanās vecumu, gan ar pensijas aprēķinu, jo cilvēkiem, kuri audzinājuši bērnus, īpaši sievietēm, ir daudz mazāks uzkrātais pensijas kapitāls.
Valentīna Strautmane, kas ir iniciatīvas idejas autore, norādīja, ka iniciatīvas mērķis ir panākt priekšlaicīgas pensijas noteikšanu daudzbērnu ģimeņu vecākiem, kas var palīdzēt samazināt finansiālo slogu un nodrošināt cienīgāku dzīvi vecumdienās, jo daudzbērnu ģimenes saskaras ar papildu izmaksām par bērnu audzināšanu. Iniciatīvas autore arī uzskata, ka šī iniciatīva var palīdzēt celt šo ģimeņu prestižu sabiedrībā, kā arī pievērst uzmanību daudzbērnu ģimeņu problēmām un tās risināt.
Iniciatīva paredz mainīt pensiju likumu un noteikt, ka abiem vecākiem, kuru ģimenē aug trīs bērni, pensionēšanās vecums būtu 62 gadi, vecākiem, kuri izaudzinājuši četru bērnus - 61 gads, savukārt, ja vecāki izaudzinājuši piecus un vairāk bērnu - 60 gadi.
V. Strautmane norādīja, ka Lietuvā pensijai nepiemēro ienākuma nodokli, kas ir ļoti būtiski pensiju saņēmējiem, savukārt Polijā ir programma “Bērnu pensija”, kas nodrošina papildu sociālo nodrošinājumu daudzbērnu ģimenēm, un vecāki, kuriem ir trīs un vairāk bērnu, aizejot pensijā, var saņemt papildu pensiju. Itālijā pastāv sistēma pensiju sistēmas bonusa punktu uzkrāšanai vecākiem, kuri audzina trīs vai vairāk bērnu, un šos punktus ņem vērā, aprēķinot pensiju. Iniciatīvu parakstījuši 11 460 cilvēku.
“Pētot priekšlikumu, analizējām to no visām pusēm, tostarp ilgtspējas,” saka Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis. “Viena no lietām, kas mūs uztrauc, ir šīs iniciatīvas ietekme uz pensijas adekvātumu, jo pensija ir atkarīga no darba stāža, veiktajām sociālajām iemaksām un pensiju kapitāla. Ja mēs veidojam šādu atvieglojumu vecākiem, tad mēs veidosim mazāku pensijas apmēru.” Viņš arī minēja, ka pensijas likuma mērķis ir veicināt pēc iespējas ilgāku atrašanos darbā un uzkrāt pēc iespējas lielāku pensijas kapitālu, lai saņemtu lielāku pensiju. Šāda iniciatīva arī varot pasliktināt situāciju sociālajā budžetā un būt papildu slogs pensiju sistēmai - jo vairāk “mums cilvēku ir ārpus darba tirgus, jo vairāk jāiesaistās pārējiem”. Tikai dažās valstīs ir papildu atvieglojumi daudzbērnu vecākiem. A. Uršuļskis uzsvēra, ka vispār Labklājības ministrijas prioritāte ir veicināt pirmā bērna piedzimšanu, jo “ja nav pirmā bērna, nebūs arī daudzbērnu ģimenes”.
Finanšu ministrijas Budžeta departamenta Labklājības sfēras finansēšanas nodaļas vadītāja Anita Čemme teica, ka Finanšu ministrijai svarīgākais ir ņemt vērā sociālā budžeta ilgtspēju. “Ja tiek domāts par šādas iniciatīvas virzīšanu, tad tā noteikti jāskata kopā ar sociālo budžetu un budžeta plānošanu,” teica A. Čemme.
Latvijas daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija sacīja, ka apvienība ir par jebkuru iniciatīvu, kas var uzlabot ģimeņu situāciju. “Noklausoties Labklājības ministrijas pozīciju, pārņem skumjas, jo tā ir tāda, kāda vienmēr ir bijusi Finanšu ministrijai, proti, vienmēr skatāmies tikai ietekmi uz budžetu, un skaidrs, ka jebkura ietekme uz budžetu ir negatīva, un Labklājības ministrija, manuprāt, šo funkciju - aizstāvēt ģimeņu un bērnu intereses - pilda vāji,” atzina E. Treija. Viņa uzsvēra, ka pašlaik no sociālās drošības viedokļa ir laba situācija, bērnam piedzimstot, kā arī ir salīdzinoši labs atbalsts laikā, kamēr daudzbērnu ģimenes vecāki ir apgādnieki, bet kritiska situācija ir tad, kad vecāki sasniedz pensionēšanās vecumu. Taču E. Treija norādīja, ka, tikai nosakot agrāku pensionēšanās vecumu, tas nerisinās visas problēmas, kādas ir daudzbērnu vecākiem, īpaši daudzbērnu māmiņām.
Kā piemēru viņa minēja mātes, kuras, audzinot piecus, sešus vai pat 10 bērnus, nepaspēj uzkrāt nepieciešamo pensijas kapitālu un arī atbilstošu darba stāžu, lai saņemtu pensiju. Darba devēju konfederācijas sociālo jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns uz abu ministriju teikto par budžeta ilgtspēju aicināja padomāt, kas tad maksā pašreizējās pensijas pirmajā līmenī - pašreizējie strādājošie, un nākotnē tie būs pašreizējo daudzbērnu ģimeņu bērni - tieši viņi maksās pensijas. “Nekorekti ir saistīt šo jautājumu ar sociālā budžeta ilgtspēju,” aizrādīja eksperts.
Ir skaidrs, ka jautājuma izlemšana nebūs viegla, tomēr diskusijas turpināsies, jo Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, pieņemot šo iniciatīvu izskatīšanai, nolēma par atbildīgo komisiju nozīmēt Sociālo un darba lietu komisiju, kā arī uzdot valdībai rast risinājumu sociāli taisnīgiem pensionēšanās noteikumiem daudzbērnu vecākiem. Apspriežot šo iniciatīvu, vairums piekrita, ka pašreizējā daudzbērnu vecāku, sevišķi sieviešu, pensionēšanās kārtība un noteikumi nav taisnīgi.
