Ārsti brīdina: ir laiks sākt saulessardzi pret ādas vēzi

© Vizualizācija

Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs neuzskata, ka no saules iedarbības ir jāsargā āda, bet trešdaļa iedomājas, ka to dara, bet patiesībā – āda no tiešu saules staru iedarbības paliek nesargāta, un tas ir milzīgs risks veidoties ādas vēzim.

Lai izglītotu iedzīvotājus, kā pasargāties no ādas vēža, tostarp īpaši agresīvās un bīstamās melanomas, abas biedrības ikgadējā Melanomas modrības mēneša laikā - maijā - arī šogad rīko kampaņu “Stājies saulessardzē”.

Nesaredz saules apdraudējumu

“Pasaules pieredze rāda, ka labākos panākumus cīņā ar ādas vēzi gūst tās valstis, kas ādas vēža profilaksi māca jau no mazotnes. Sevi un savas ģimenes no ādas vēža vislabāk pasargāt varam mēs paši - zinoši vecāki ar savu paraugu un rīcību šīs zināšanas nododot bērniem,” saka biedrības “Soli priekšā melanomai“ dibinātāja Olga Valciņa. “Tāpēc kampaņas laikā šogad īpaši uzrunājam ģimenes ar bērniem, aicinot stāties saulessardzē un pasargāt savējos no saules kaitīgās iedarbības un ādas vēža. Došanās saulē pasargātam ir jāpadara par ikdienas praksi, kas ir jāpiekopj ikvienam - ģimenes izbraukumos dabā, sporta nometnēs, bērnudārzos, skolās un visur, kur cilvēki saskaras ar sauli.”

Diemžēl realitātē ir citādi. Biedrību “Soli priekšā melanomai” un “Dermatologi pret ādas vēzi” veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka trešā daļa Latvijas iedzīvotāju ādu no saules iedarbības sargā kā pagadās - reizēm jā, reizēm nē, bet teju desmit procenti vispār neuzskata, ka tas ir svarīgi. “Latvijā izpratne par saules kaitīgo ietekmi uz ādas veselību pieaug gados jaunu cilvēku vidū, taču diemžēl lielai daļai sabiedrības attieksme pret savu ādas veselību joprojām ir klaji pavirša - saule netiek uzskatīta par apdraudējumu. Tie, kam nav bijusi saskarsme ar ādas vēzi, par to nedomā un dzīvo pēc principa “ar mani nekas slikts nenotiks”,” situāciju vērtē Olga Valciņa.

Aicina pievienoties saulessardzei

Lai mainītu šo attieksmi, abas biedrības šogad kampaņā aicina iedzīvotājus simboliski stāties saulessardzē un mācīties pareizi lietot aizsardzības “ieročus” pret saules starojuma kaitīgo ietekmi. Pievienoties saulessardzei ir vienkārši, atgādina pacientu un ārstu biedrības, ikdienā praktizējot sešus soļus: pareizi lietojot saules aizsargkrēmu, valkājot saulesbrilles, nosedzošu apģērbu un saulescepuri ar platām malām, izvairoties no tiešiem saules stariem laikā no vienpadsmitiem rītā līdz četriem pēcpusdienā, kā arī veicot regulāras ādas pašpārbaudes, jo agrīni atklāts ādas vēzis ir sekmīgi ārstējams.

Lai dažādu jomu profesionāļi vairāk uzzinātu par ādas vēža un melanomas problemātiku, dermatologi un ārsti onkologi seminārā “Stājies saulessardzē” stāstīs par jaunākajām tendencēm ādas vēža un melanomas izplatībā, klīniskajām pazīmēm, diagnostikas un ārstēšanās iespējām, galvenajiem ādas aizsardzības principiem un ar to saistīto mītu kliedēšanu, kā arī mākslīgā intelekta, jauno tehnoloģiju iespējām ādas vēža diagnostikā.

Pirmspensijas vecuma cilvēki visvieglprātīgākie

Dermatologs Raimonds Karls norāda, ka pret saules aizsardzību īpaši vieglprātīgi izturas cilvēki ap 60 gadu vecumu un tieši viņiem saules iniciētas melanomas atklāj visbiežāk. Dermatologa kabinetā viņi apgalvo, ka melanoma - tas nav aktuāli, ir braukuši uz dienvidiem padomijas laikā un vienmēr sauļojušies un - nekas. “Diemžēl līdz ar nodzīvotajiem gadiem imūnā sistēma mazāk spēj nodrošināt organisma aizsardzību pret ļaundabīgo audzēju veidošanos. Pasaulē jau ir pierādīts, ka jānomainās paaudzei, lai mainītu šīs pārliecības. Ja bērns redz, ka vecāki lieto aizsardzības līdzekļus pret saules stariem, viņš arī darīs tāpat un vēlāk jau mācīs to savam bērnam,” uzsver R. Karls.

Kampaņas laikā maijā tiks aktualizēts arī biedrības izveidotais dermatologu “baltais saraksts” - biedrības mājaslapā “soliprieksamelanomai.lv” ir atrodams ārstu saraksts, kurā apkopoti speciālisti, kas apliecinājuši, ka ievēro labās klīniskās prakses pamatprasības ādas audzēju diagnostikā un darbojas saskaņā ar jaunākajām Eiropas vadlīnijām. “Dermatologi ir dažādi, un mēs, biedrība “Soli priekšā melanomai”, iesakām iet pie tiem, kuri pievērš īpašu uzmanību kvalitatīvai, rūpīgai ādas veidojumu pārbaudei un specializējas tieši ādas audzēju diagnostikā un ārstēšanā,” uzsver Olga Valciņa.

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.

Svarīgākais