Nacionālais veselības dienests, izplatot ziņu par e-veselību, kurai no nākamā gada varēs piekļūt tikai ar e-parakstu, ļoti satraucis sabiedrību, īpaši gados vecākus cilvēkus, kuri e-parakstu neizmanto un, visticamāk, neizmantos.
Kāpēc notiek šādas pārmaiņas un - vai nepietiek ar to, ka personai ir iespēja autorizēties ar bankas starpniecību? Banku nodrošinātais pieslēgums vairs neesot pietiekami drošs.
Nacionālais veselības dienests atgādina, ka no nākamā gada 1. janvāra iedzīvotāji un medicīnas nozares speciālisti e-veselības sistēmai varēs pieslēgties tikai ar kādu no kvalificētiem identifikācijas līdzekļiem - ar eID karti, eParaksta karti un “eParaksts mobile”. Šādu ziņu dienests izplatīja šonedēļ, uzreiz saņemot virkni pārmetumu par kārtējo birokrātiju un apgrūtinājumu cilvēkiem. Īpaši tas skaršot seniorus, kuri pašlaik - lai nepieciešamības gadījumā pieslēgtos e-veselībai - izmanto internetbankas identifikācijas rīku, visbiežāk kodu kalkulatoru. To izmantojot, nav nepieciešams nekas vairāk kā dators un mazais kodu kalkulators, un nav vajadzīgs viedtālrunis. Šiem cilvēkiem tagad būs nepieciešams jauns identifikācijas rīks, ja, protams, saglabāsies vajadzība apskatīt e-veselību.
Valsts e-veselības sistēmā tiek ievadīti un uzglabāti iedzīvotāju veselības dati. Piemēram, informācija par iedzīvotāja diagnozēm, e-receptēm, e-darbnespējas lapām un cita ar ārstniecību un veselības stāvokli saistīta informācija. E-veselībā pašlaik visbiežāk cilvēki pārbauda izrakstītās receptes. To “Neatkarīgajai” apliecināja arī Nacionālā veselības dienesta speciāliste Evija Štālberga. “Visbiežāk vajadzība izmantot e-veselību ir tādā situācijā, ja iedzīvotājs kāda iemesla dēļ vēlas pats apskatīt saņemto e-recepti vai e-darbnespējas lapu,” sacīja E. Štālberga. Tātad obligāti e-veselība nav jāizmanto. No otras puses, ja valsts ir izveidojusi šādu valsts nozīmes veselības portālu un resursu, tad visiem Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu būt tam pieejai bez liekiem apgrūtinājumiem. Tiesa, ironizējot jāsaka, ka nekā daudz e-veselībā pašlaik apskatāma nav - var vēlreiz pārliecināties, kas ir tavs ģimenes ārsts, pieteikt EVAK karti un apskatīties jau minētās e-receptes un e-darbsnespējas lapas.
Kāpēc tad šādas izmaiņas tiek ieviestas? Evija Štālberga skaidro, ka to mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju un veselības nozares profesionāļu piekļuvi valsts e-veselības sistēmā pieejamajiem veselības datiem tikai ar kvalificētiem identifikācijas līdzekļiem. Kvalificētu personas elektroniskās identifikācijas līdzekļu izmantošana sniedz lielāku drošību - tos izmanto, lai identificētu lietotājus digitālajā vidē, un tie ir labāki par citiem pieslēgšanās rīkiem, jo sniedz augstāku drošības līmeni. “Kvalificētie līdzekļi satur digitālu sertifikātu, kas ir pārbaudāms un nodrošina digitālā vidē līdzvērtīgu personas identitātes apliecināšanu tāpat kā klātienē, uzrādot personu apliecinošu dokumentu,” skaidro speciāliste. “Banku identifikācijas līdzekļi nav kvalificēti identifikācijas līdzekļi. Tas ir vēsturisks, pagaidu risinājums, kuram pašlaik ir pieejamas drošākas alternatīvas ar iespēju identificēt personu digitālajā vidē.”
“Ja iedzīvotājam šobrīd nav eID kartes, eParaksta kartes vai “eParaksts mobile”, ieteicams ieplānot kāda no minētajiem autentifikācijas līdzekļiem noformēšanu līdz 1. janvārim,” iesaka Nacionālajā veselības dienestā.
Kā rīkoties senioriem, kuriem nepieciešama e-veselība, bet nav šo jauno, drošāko identifikācijas rīku? Dienestā skaidro, ka tāpat kā līdz šim senioriem un citiem iedzīvotājiem, kuriem vecuma, veselības stāvokļa vai cita iemesla dēļ nav iespējas izmantot digitālus rīkus, ir iespēja deleģēt citu cilvēku piekļuvei saviem e-veselības datiem. Piemēram, savu pieaugušo bērnu, radinieku vai citu personu. To iespējams izdarīt, vēršoties Nacionālā veselības dienesta Klientu apkalpošanas centrā ar iesniegumu - klātienē vai pa pastu (par citām iespējām vairāk dienesta mājaslapā).
Evija Šteinberga sacīja, ka dienests strādā, lai tuvākajā nākotnē šādu iesniegumu būtu iespējams iesniegt arī 166 valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros. “Ja senioram šobrīd ir bankas identifikācijas līdzeklis, tad līdz 2023. gada 31. decembrim viņš var patstāvīgi deleģēt citu personu piekļuvei saviem e-veselības datiem,” saka E. Štālberga. Ja mājās nav pieejams dators un internets, tad var vērsties kādā no valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem.
