Latvijā ir viens no zemākajiem sieviešu atsaucības rādītājiem krūts veselībā – tikai trešā daļa sieviešu izmanto uzaicinājuma vēstules, lai veiktu veselības pārbaudi – skrīningu. Kaimiņvalstī Igaunijā šis rādītājs ir būtiski augstās – 56 procenti sieviešu veikušas pārbaudi.
Kopumā tikai sešas Eiropas valstis ir sasniegušas ieteicamo mērķi - 70 procenti sieviešu šajās valstīs regulāri pārbauda savu krūšu veselību, lai pēc iespējas agrīni atklātu krūts audzēju, kas ir visizplatītākā onkoloģiskā slimība sievietēm.
Lai meklētu atbildes, kāpēc Latvijā sievietes izvairās apmeklēt krūts vēža skrīningu, un atgādinātu par agrīnas krūts vēža diagnostikas nozīmi, krūts vēža pacientu organizācijas, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija un Latvijas Onkologu asociācija rīko krūts vēža profilakses kampaņu “Noņem rozā brilles”. Jau tagad eksperti, pamatojoties uz pētījumu datiem, secina, ka sieviešu atsaucību valsts apmaksātajam krūts vēža skrīningam varētu sekmēt labāka pakalpojuma pieejamība, profilakses uzvedības stiprināšana, izglītošana, kā arī lielāks uzsvars uz personalizēto un personisko komunikāciju - ja par skrīningu atgādinātu un par tā rezultātiem sievietēm ziņotu ģimenes ārsts vai ginekologs.
Sieviešu līdzdalība krūts vēža skrīninga programmā ir aktuāla ne tikai Latvijā, jo tikai sešas Eiropas valstis - Somija, Īrija, Nīderlande, Norvēģija, Slovēnija un Apvienotā Karaliste - ir sasniegušas ieteicamo mērķi - 70 procenti sieviešu šajās valstīs regulāri pārbauda krūšu veselību. Latvijā sieviešu atsaucība šīm pārbaudēm svārstās ap 30 procentiem, bet Igaunijā - ap 56 procentiem. Latvijā un Igaunijā veiktie pētījumi rāda, ka abās valstīs zemās skrīninga atsaucības iemesli ir līdzīgi un tie analizējami, ņemot vērā paradumus, emocionālos faktorus un praktiskos ierobežojumus.
“Ja kopš bērnības ierasts, ka ārstu apmeklē jeb “traucē” tikai galējas nepieciešamības gadījumā, ir daudz lielāka iespējamība, ka sieviete krūts vēža skrīningā nepiedalīsies arī pēc uzaicinājuma saņemšanas,” secinājusi viena no pētījumu autorēm, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Vita Savicka. Šādus paradumus no bērnības sievietes apgūst un piekopj visu dzīvi. Vēl šo attieksmi ietekmē tas, kā cilvēki ir mācīti vai pieraduši komunicēt ar ārstu. “Pieaugot vecumam, pieaug iespēja, ka sievietes krūts vēža skrīningā piedalīsies, ja to ieteiks ārsts. Sievietes gaida, ka ārsts atgādinās par izmeklējuma nepieciešamību,” stāsta Vita Savicka.
Viena no būtiskākajām emocionālajām barjerām apmeklēt vēža skrīningu ir bailes uzzināt diagnozi, kas ienesīs dzīvē būtiskas izmaiņas, var nākties zaudēt esošo dzīves veidu, uztraukt tuviniekus. Sieviešu vecumā no 50 līdz 69 gadiem grupā atklājas arī nolemtība un paļaušanās liktenim - “ja liktenis tā lems, lai tā notiek”, “visi esam mirstīgi, mani nevarēs izglābt neviens ārsts”. Vita Savicka norāda, ka pastāv arī bailes no pašas skrīninga procedūras, piemēram, no sāpēm vai nepatīkamām sajūtām izmeklējuma laikā. Turklāt visbiežāk uz to atsaucas sievietes, kas nekad nav bijušas uz skrīningu, bet tikai to dzirdējušas no paziņām.
Ikdienas steiga un aizņemtība darbā un mājās ir galvenie iemesli, ko sievietes min kā praktiskās barjeras, kāpēc nedodas pie ārsta. Īpaši bieži to min reģionos dzīvojošas sievietes, kuras vēlētos, lai šo procedūru var veikt mobilajos punktos vai tuvumā esošajā medicīnas iestādē. Pastāv arī grūtības pierakstīties uz skrīningu sev piemērotā laikā, un grūti sazvanāmi skrīninga pieraksta telefona numuri.
Lai arī pēdējos gados tiek sniegta aizvien konkrētāka informācija, pētījums atklāj, ka joprojām sievietēm trūkst zināšanu par skrīninga programmas organizatorisko pusi un nav skaidrs, kur jāiet, cik ilgi ir derīgs uzaicinājums un virkne citu praktisku un arī nereti vienkārši nokārtojamu lietu. Dažkārt komunikācijā ar ārstu trūkst “cilvēcīgas valodas”, arī šo aspektu min pētījuma autori.
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Vija Veisa norāda, ka skrīninga aptveri varētu veicināt, ja ģimenes ārstu praksēm piešķirtu vairāk līdzekļu profilaktiskajam darbam. Piemēram, ja ģimenes ārsta praksēs tiktu apmaksāts māsas vai vecmātes darbs, lai varētu nodarboties ar sievietes veselības un arī skrīninga jautājumiem. Arī ginekologiem noteikti ir svarīga loma krūts vēža profilaksē - vizītes laikā pārrunāt ar pacienti iespējamos krūts vēža riska faktorus, izmeklēt krūtis un painteresēties, vai ir veikts mamogrāfijas skrīninga izmeklējums, un pamudināt to veikt.
Latvijas Onkologu asociācijas vadītāja Alinta Hegmane ar nožēlu secināja, ka Latvijā krūts vēža skrīnings 14 gadus kopš ieviešanas joprojām nestrādā un, iespējams, ir jāmeklē citi risinājumi, lai panāktu sieviešu aktīvāku iesaisti. Piemēram, Slovēnijā, kas lepojas ar ļoti labu skrīninga aptveri, sieviešu motivēšanā un organizēšanā iesaistās pacientu organizācijas. “Kaut gan mūsu valsts krūts vēža ārstēšanas iespējas atpaliek no Eiropas, arī Latvijā šobrīd ir pieejamas daudzas efektīvas, pasaules standartiem atbilstošas terapijas iespējas, liela daļa no tām - valsts kompensētas,” saka Alinta Hegmane. “Tieši tāpēc daļā gadījumu krūts vēzis ir izārstējams pilnībā vai padarāms par hronisku slimību, ar kuru iespējams dzīvot, tajā skaitā arī metastāžu stadijā.”
Saeimas Onkoloģijas pacientu atbalsta grupas vadītāja Ingrīda Circene norādīja, ka skrīninga organizēšanai uz katrām desmit ģimenes ārstu praksēm būtu nepieciešams viens koordinators, kas apzvanītu sievietes, uzaicinātu uz skrīningu konkrētā laikā, analizētu rezultātus un nepieciešamības gadījumā nosūtītu pie ārsta. Latvijā savulaik īstenotā pilotprojektā ar šādu pieeju skrīninga aptvere sasniedza pat 90 procentus. “Daudzas sievietes izvēlas vizīti uz mamogrāfiju atlikt, tāpēc ir vajadzīgs pamudinājums, personīgs atgādinājums to paveikt,” sacīja Ingrīda Circene.
Pacientu un ārstu kampaņā “Noņem rozā brilles!” apkopotie ekspertu ieteikumi krūts vēža skrīninga aptveres palielināšanai tiks apkopoti un iesniegti izskatīšanai Veselības ministrijā un Nacionālajā veselības dienestā, kā arī Saeimas Onkoloģijas pacientu atbalsta grupai.
