Nepietiekamais valsts finansējums veselības aprūpei un ilūzijas par to, ka kārtējās reformas sakārtos medicīnas nozari Latvijā, ir iemesli, kāpēc pedagogu streikam sekos mediķu protesta akcijas.
Līdzīgi kā attiecībā uz izglītības sistēmu, arī par veselības aprūpi ir plaši izplatīts viedoklis, ka sistēma jāreformē, tad tā sakārtoties un acīmredzot iegūs vairāk finansējuma. “Veselības aprūpes finansēšana Latvijā ir reformēta četras reizes pēdējo gadu laikā, un tam vēl nav gala, tāpēc varbūt ir jābeidz skriet pakaļ reformām, jo galu galā tās arī maksā naudu,” uzskata Latvijas Ārstu biedrības prezidenta Ilze Aizsilniece. Mediķi pirmdien atbalstīja pedagogus protesta gājienā, un jau pavisam drīz veselības nozares profesionāļi pulcēsies pie Saeimas ar savām prasībām.
Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece apstiprināja, ka ir gaidāms arī mediķu streiks. Tas varētu notikt septembrī. “Politiķiem ir jāieklausās un jābeidz mūs saukt par īdētājiem,” sacīja Ilze Aizsilniece. Viņa norādīja, ka Igaunijā reforma veselības aprūpes sistēmā ir notikusi vienu reizi, bet Latvijā šajā nozarē notiek reforma pēc reformas un bez jebkāda rezultāta. “Jābeidz skriet pakaļ reformām, jo arī tās maksā naudu,” sacīja Ārstu biedrības priekšstāve. Viņa uzsver: lai nodrošinātu visiem pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus, ir jāpalielina valsts finansējums veselībai uz vienu iedzīvotāju līdz 2000 eiro.
Latvijas Ārstu biedrības viedokli atbalsta Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, kas cīnās par papildu finansējumu ģimenes ārstiem, savukārt Latvijas Jauno ārstu asociācija plāno jau 11. maijā kopā ar pacientu organizācijām pulcēties protesta akcijā pie Saeimas.
Latvijā veselības aprūpes finansējums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, un te līdzās ir jāmin vēl citi rādītāji - zems vidējais mūža ilgums (viens no zemākajiem Eiropas Savienības valstīs) un augsts novēršamās mirstības rādītājs - gan ar ārstēšanu novēršamā mirstība Latvijā ir uz pusi augstāka nekā vidēji Eiropā, gan ar profilaksi. Šāgada valsts budžeta izdevumi ir tuvu 15 miljardiem eiro, no tā veselības nozares finansējums ir 1,6 miljardi eiro. Politiķi iepriekš sarunās ir vienojušies, ka veselības nozarei būtu jāatvēl vismaz 12 procenti no kopbudžeta izdevumiem, un tam papildus tad gada budžetā vajadzētu vismaz vēl 200 miljonus eiro. “Neatkarīgā” jau rakstīja, ka Veselības ministrija, aprēķinot prioritāšu īstenošanai nepieciešamo finansējumu, norādīja: lai izpildītu visas apņemšanās veselības nozarē, ir nepieciešami 306 miljoni eiro. Tas paredzēts pašas valdības apstiprinātajās Sabiedrības veselības pamatnostādnēs. Veselības ministrija plāno krīzi nozarē novērst ar skaidri iezīmētu valsts budžeta finansējumu veselības nozarei, taču - kad būs redzams konkrēts plāns, kā to izdarīt, nav zināms. Valdība arī vēl nav izšķīrusies, ko darīt ar valsts obligāto veselības apdrošināšanu.
