Ja Labklājības ministrija nepanāks, ka tai piešķir papildu finansējumu paliatīvās aprūpes nodrošināšanai uz nāvi slimiem pacientiem, paliatīvās aprūpes mobilo komandu darbs tā arī varētu palikt izmēģinājuma projekta līmenī. Veselības ministrija no savas puses gatava pacientiem šādu aprūpi piedāvāt rudenī, bet Labklājības ministrija – nākamā gada sākumā.
Pensiju indeksācijā šogad ņems vērā tikai vienu indeksu, jo atšķirībā no iepriekšējā gada apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums 2022. gadā ir bijis mazāks par nulli jeb negatīvs, tāpēc tas nav ietverts indeksa aprēķinā.
Nākamajai gripas sezonai valdība gatavojas iegādāties 135 000 pretgripas vakcīnu devu, kas izmaksās četrus miljonus eiro. Pagājušajā gripas epidēmijā nomira 62 cilvēki, kas ir pēdējos četros gados rekordliels nāves gadījumu no gripas skaits.
Sestdien, 5.augustā, vides apsaimniekošanas kompānijas "Eco Baltia" Lietuvas meitasuzņēmumā "Ecoservice" dzēsts ugunsgrēks Viļņas otrreizējo materiālu šķirošanas centrā, informē kompānija.
Slimnīcu reformā būtiski ir vairāki aspekti – reģionālā pieejamība veselības pakalpojumiem no vienas puses, slimnīcu spēja nodrošināt kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus mediķu trūkuma apstākļos – no otras puses. Kā prognozēts, plānotās izmaiņas slimnīcu tīklā un to sniegtajā veselības aprūpes pakalpojumu grozā nenotiks viegli un ātri.
Tiesībsarga birojs, šoreiz kopā ar Labklājības ministrijas un Veselības inspekcijas pārstāvjiem, kam ikdienā jāuzrauga pansionātu darbība, konstatējis būtiskus pārkāpumus jau kārtējā sociālās aprūpes centrā.
Pandēmijas laikā izdevumi slimības pabalstiem dubultojās, taču tagad situācija ir stabilizējusies, proti, izmaksas neaug tik strauji, lai būtu nepieciešami ārpuskārtas budžeta piešķīrumi.
Covid-19 pandēmijas laikā saslimušajiem ar kovidu slimības lapas apmaksāja no pirmās slimības dienas un to uzreiz finansēja no sociālā budžeta naudas. Pamatojums – ārkārtas situācija.
Slimnīcām, kurās gada laikā notikušo dzemdību skaits ir mazāks par 500, nāksies atteikties no šāda veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas vai pierādīt, ka slimnīca spēj nodrošināt dzemdībpalīdzību kvalitatīvā līmenī. Latvijā pašlaik ir sešas slimnīcas, kurās gada laikā pieņemtas mazāk nekā 500 dzemdības.
Labklājības ministrija plāno nākamgad sākt pāreju uz bāzes pensiju, pirms tam atjaunojot pensiju piemaksu piešķiršanu tiem senioriem, kuri to pašlaik nesaņem, “Neatkarīgajai” apstiprināja ministrijā.
Lai gan kopumā Latvijā jaunatklāto B un C hepatīta gadījumu skaits samazinās, tas joprojām ir ievērojami augstāks nekā citās Eiropas Savienības valstīs. Latvijā visbiežāk vīrushepatītu atklāj jau hroniskā stadijā. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka vidējais saslimstības ar C hepatītu rādītājs ES dalībvalstīs ir 4,1 saslimušais uz 100 000 iedzīvotāju. Salīdzinājumam – Latvijā tie ir 36,2 diagnosticētie hepatīta gadījumi.
Ja vīrietis sasniedzis pensionēšanās vecumu, tad viņa vidējais mūža ilgums kā pilntiesīgam pensionāram būs vidēji četrpadsmit gadu. Sieviešu vidējais mūža ilgums pensionējoties patiešām ir garāks – gandrīz divdesmit gadu, bet arī sieviešu paredzamais vidējais mūža ilgums ir lielāks nekā vīriešiem, un tam ir virkne izskaidrojumu.
Latvijā katru gadu tiek reģistrēti vidēji 215 jauni ādas melanomas un gandrīz pusotrs tūkstotis citu ļaundabīgo ādas audzēju saslimšanas gadījumu. Tas mūsu valstij ir ārkārtīgi liels skaitlis, jo nes ne tikai lielas ciešanas pacientiem un viņu tuviniekiem, bet arī – jārunā atklāti – milzīgus veselības budžeta izdevumus vēža ārstēšanai. Pēdējos gados saslimstība ar ādas audzējiem tiek diagnosticēta arvien jaunākiem cilvēkiem.
Ādas audzēji ir viena no visvairāk izplatītajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā, norāda Slimību profilakses un kontroles centrā, taču vai par to ikdienā aizdomājas Latvijas iedzīvotāji? Pētījuma dati liecina, ka vismaz puse pret savu un savu bērnu ādas veselību izturas visai vieglprātīgi.
Veselība un medicīniskās aprūpes pieejamība ir viens no aktuālākajiem jautājumiem Eiropas Savienības valstīs, liecina “Eirobarometra” pētījums. Iedzīvotāju īpatsvars, kuri visvairāk ir satraukti tieši par veselības aprūpi, Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā.
Pasaules veselības organizācijas Ārkārtējo situāciju komiteja ieteikusi pāriet uz Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa pārvaldību, jo “ir vērojama Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaita samazinājuma tendence”, ar Covid-19 saistīto hospitalizāciju un stacionēšanas intensīvās terapijas nodaļās skaita samazināšanās, kā arī iedzīvotājiem ir augsts imunitātes līmenis pret SARS-CoV-2 vīrusu. Viens no ieteikumiem valstu valdībām ir vakcināciju pret Covid-19 iekļaut rutīnas sabiedrības vakcinācijas shēmās. Veselības ministrija sagatavojusi izmaiņas vakcinācijas kārtībā, nosakot, ka Latvijā turpmāk būs divas oficiālas sezonas infekcijas – gripa un Covid-19.
Labklājības ministrija piedāvā vismaz piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas dot iespēju cilvēkam ļaut izvēlēties – palikt valsts fondēto pensiju shēmā (otrajā pensiju līmenī), izvēloties tādu līdzekļu pārvaldītāju, kurš nodrošina pozitīvāko kapitāla apsaimniekošanu, vai pensiju otrā līmeņa kapitālu pārnest uz pensiju pirmo līmeni.
No jūlija cilvēki ar invaliditāti saņems lielāku transporta pabalstu, kas nebija palielināts gandrīz divdesmit gadus. Arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem no jūlija pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai aprēķinās pēc citas metodikas un pārskatīs vismaz reizi gadā.
Pašlaik par jauniešiem, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam, netiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas un līdz ar to arī netiek uzskaitīts darba stāžs, tomēr valdība sola situāciju drīzumā mainīt.
Lai gan sākotnēji bija plānots, ka minimālie pabalsti un pensijas tiks palielinātas jau šāgada sākumā, to paaugstināšana notiek tikai jūlijā. Saistībā ar jaunajiem minimālo ienākumu sliekšņu apmēriem palielināsies valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, minimālās vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas.
Ministrijām un citām valsts iestādēm bija jāmeklē ekonomija savos izdevumos, lai finansētu izglītības un veselības nozares. Valdība apstiprinājusi ministriju “taupības sarakstu” veselības nozares labā, savukārt izglītības nozarei nepieciešamo naudu pedagogu darba samaksas paaugstināšanai – 13,2 miljonus eiro – valdība plāno paņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Vairāk nekā 140 miljonus eiro ir izdevies atrast dažādu nozaru ministriju budžetos, lai papildinātu veselības aprūpes maku. Šodien par to, vai un kā šo papildu naudu novirzīt veselības nozarei, lemj valdība.
Pensiju indeksācijā ņem vērā ne tikai inflācijas rādītājus, bet arī algas pieaugumu, un līdz šim vidējā alga ir kāpusi, līdz ar to atstājot pozitīvu ietekmi uz pensiju indeksāciju.