Latvijā ir vairāk nekā 65 tūkstoši strādājošo pensionāru. Sešdesmit astoņus gadus vecais Aleksandrs ir viens no viņiem. Viņš strādā algotu darbu un papildus savai algai saņem arī vecuma pensiju. Pensiju likums pieļauj šādu iespēju: strādāt un saņemt pensiju, taču viņš veic sociālās iemaksas no algas un arī maksā ienākuma nodokli gan no algas, gan pensijas.
Lai arī visa pasaule šķietami uzelpo, jo ārkārtas situācija ar Covid-19 ir beigusies, šis vīruss nekur nav pazudis un pat neslēpjas. Pēc salīdzinoši mierīgās vasaras laboratoriski veikto analīžu dati, kurus apkopo Slimību profilakses un kontroles centrs, parāda, ka saslimstība ar kovidu palielinās. No visiem veiktajiem Covid-19 testiem ceturtā daļa ir pozitīvi, proti, cilvēki ir inficējušies ar koronavīrusu.
Tā kā algas reālais pieaugums attiecībā pret inflāciju ir mazāks par nulli, tad šā gada pensiju indeksācijā diemžēl izmantos tikai vienu – faktisko patēriņa cenu – indeksu. Tāpēc pensiju pieaugums indeksācijas rezultātā, pat neraugoties uz visai augsto inflāciju, būs vairākas reizes mazāks nekā pagājušajā gadā.
Krievijas Federācijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonds meklē risinājumu, lai varētu veikt naudas pārskaitījumu pensiju izmaksai Latvijā dzīvojošo Krievijas pensiju saņēmējiem, “Neatkarīgajai” pastāstīja Labklājības ministrijā. Kamēr Latvija šo naudu nesaņems, pensijas vai pensiju daļa šiem pensionāriem izmaksāta netiks. Ceturksnī Krievijai ir jāpārskaita apmēram četri miljoni eiro.
Lai arī valdība pēdējā brīdī piešķīrusi vairāk nekā desmit miljonus eiro laboratoriju darba apmaksai, tas nenozīmē, ka iedzīvotāji var vairs nesatraukties par valsts apmaksātu analīžu veikšanu.
Latvijas pirmspensijas iedzīvotājus sasniegusi laba ziņa – paredzamais mūža ilgums ir nedaudz palielinājies. Tas nozīmē, ka, sasniedzot pensijas vecumu, seniors vidēji nodzīvos par gadu ilgāk. Tomēr šai pozitīvajai ziņai seko skaudra atklāsme – paredzamais mūža ilgums ietekmē pensijas aprēķinā iekļauto rādītāju G, un diemžēl – jo G lielāks, jo aprēķinātā pensija mazāka.
Covid-19 Latvijā līdzīgi kā visā Eiropā ir zaudējis savu “ārkārtas” statusu – ne karantīnas, ne ierobežojumu, ne mājsēdes, ne masveida testēšanas. Koronavīrusa izraisīta slimība kļuvusi par sezonālu infekciju, tomēr atšķirībā no gripas, kurai skaidri var noteikt šo sezonalitāti, ar Covid-19 slimo visu gadu.
Bērnu un jauniešu ar invaliditāti vecāki un aizbildņi aicina steidzami mainīt valdības noteikumus un palielināt pabalstu. Pašlaik šis pabalsts ir trīs simti eiro mēnesī, taču tas ne tuvu nesedz visas vajadzības, kādas ir ģimenēm, kurās ir smagi slims un kopjams cilvēks ar invaliditāti.
Valsts noteiktie tarifi par medicīnas pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām, un tas rada zaudējumus veselības aprūpes iestādēm. Šogad pie ārstiem pēc medicīniskās palīdzības vērsušies būtiski vairāk cilvēku nekā iepriekš – pacientu skaits pieaudzis par pat par divdesmit procentiem. Papildu spiedienu uz veselības aprūpes sniedzējiem rada būtisks izmaksu pieaugums – gan par komunālajiem maksājumiem, gan ēdināšanu, gan medikamentiem.
Šā rudens pensijas indeksācija 1. oktobrī pensionāriem neatnesīs rekordlielu pensijas palielinājumu. Pēc “Neatkarīgās” aprēķiniem vidējā pensija augs par 25 eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada indeksāciju pielikums pie pensijas lielākajai daļai pensionāru šķitīs niecīgs.
Mediķu arodbiedrības prasības paaugstināt atalgojumu mediķiem par nieka 4,5 procentiem un nodrošināt vidējās darba samaksas palielinājumu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, ir minimums, ko vispār arodbiedrība varētu prasīt izpildīt Veselības ministrijai un valdībai pašreizējos apstākļos. Tomēr pat par to medicīnā strādājošajiem būs jāpacīnās.
Augošo būvniecības izmaksu dēļ Paula Stradiņa slimnīcas jauno ēku – A korpusa otrās kārtas un B korpusa – celtniecība sagādā satraukumu visiem – vai pietiks finansējuma visu darbu pabeigšanai un vai tas notiks laikus, saskaņā ar plānoto grafiku?
Latvijas vecuma pensiju turpmāk varēs saņemt arī personas, kuras pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Līdz šim pensionāri, kuriem bija pat stāžs Latvijā, nevarēja saņemt Latvijas pensiju, ja nedzīvoja Latvijā un nedzīvoja Eiropas Savienībā.
Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 16 000 pacientu ar dažādām retām slimībām, “Neatkarīgajai” norāda Latvijas Reto slimību alianses valdes priekšsēdētājs Juris Beikmanis.
Pacientam, kurš 51 gada vecumā bija pārcietis miokarda infarktu, pēc kura viņam izveidojās nopietna sirds mazspēja, Rīgas Austrumu slimnīcas ārsti unikālā un sarežģītā operācijā izglābuši dzīvību.
Pasaules veselības organizācija ir saņēmusi vairākus ziņojumus par zāļu viltojumiem. Līdz ar paaugstināto pieprasījumu, kas radījis zāļu piegādes pārtraukumus visā pasaulē, nesnauž zāļu viltotāji, kuri piedāvā iegādāties zāļu viltojumus, turklāt piedāvā tās iegādāties dažādu citu veselības problēmu risinājumam, nekā tas ir norādīts zāļu reģistrācijas apliecībā.
Šā gada atšķirīgā pensiju indeksācija aktualizējusi jautājumu par rādītājiem, kurus izmanto, aprēķinot indeksācijas koeficientus. Kā var izveidoties situācija, ka vidējā alga valstī kāpj, bet pensiju indeksācijā tas neatspoguļojas un pensionāri nesaņem gaidīto pensijas palielinājumu atkarībā no darba stāža?
Infektologi mierina, ka Latvijā tā saucamā vientuļās zvaigznes ērce pagaidām nav konstatēta, bet tās izplatība un radītās negatīvās sekas Eiropā pamazām pieaug. Šī ērce var izprovocēt jaunatklātu alerģijas formu.
Lai piesaistītu mediķus brīvajām darba vietām valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši slimnīcās un ģimenes ārstu praksēs, Veselības ministrija iecerējusi uzsākt jaunu projektu, ko finansēs no Eiropas Savienības fondu naudas.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība neapmierinātībā ar saņemto atbildi no Veselības ministrijas par darba samaksas palielinājumu uzsākusi pirmsstreika procedūru.
Visiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri pirms tam bija Latvijas Republikas pilsoņi vai nepilsoņi un kuri vēlas turpināt uzturēties Latvijā pēc 2023. gada 1. septembra, ir jāiegūst Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss.
Lai arī vidējā alga valstī ir augusi, vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas, ko ņem vērā, aprēķinot pensiju indeksācijā nepieciešamo koeficientu, kāpuma nav, līdz ar to diemžēl šis rādītājs nav izmantojams pensiju pārskatīšanā.