Inga Paparde / Autori

Jau pēc dažiem gadiem demogrāfiskā noslodze Latvijā varētu pieaugt tik katastrofāli, ka būs jādomā, kā darbaspējīgie varēs samaksāt pietiekamas sociālās iemaksas pensijām. Šādu secinājumu izsaka Labklājības ministrija, kas neatbalsta priekšlaicīgas pensionēšanās vecuma noteikšanu daudzbērnu ģimeņu vecākiem. Valsts ir ieinteresēta, lai cilvēki ilgāk strādā.

Lai arī kompensējamo zāļu budžetā ik gadu ir deficīts, pateicoties papildus piešķirtajam finansējumam gan deficīta segšanai, gan zāļu apmaksai jaunām diagnozēm, no šā gada rudens valsts simt procentu apmērā kompensēs medikamentus sievietēm miomas ārstēšanai.

Neraugoties uz diabēta pacientu skaita pieaugumu un slimības radīto komplikāciju smago ietekmi uz sabiedrības veselību, Latvijā diabēts netiek ārstēts atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām, “Neatkarīgajai” norāda Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane. Pacientu tiesību un ārstu organizācijas aicina steidzami rīkoties, lai diabēts tiktu atklāts savlaicīgi, ārstēts atbilstoši pasaules praksei, lai novērstu cilvēku priekšlaicīgu mirstību.

Saeima šonedēļ ķersies klāt nākamā gada budžeta projekta izskatīšanai, un, lai arī tajā ir ieplānoti nepilni 15 miljoni eiro pensiju piemaksu piešķiršanai un, protams, būs arī nauda ikgadējai pensiju indeksācijai, kopumā būtiskas izmaiņas senioru makos jaunais budžets neatnesīs.

Valsts sociālās apdrošināšanas sistēma pašlaik pilnībā nepasargā cilvēkus, kuri veic sociālās iemaksas, bet saslimst, jo pabalsta apmērs tiek izmaksāts ierobežotā apmērā, turklāt tam piemēro arī iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzskata iedzīvotāju iniciatīvas par slimības lapu apmaksu simt procentu apmērā autore Ilga Treimane.

Lai arī visi ir vienisprātis, ka gan bērna kopšanas, gan bērna piedzimšanas pabalsts pašreizējā situācijā ir zaudējis savu pirktspēju un vecāku pabalsta aprēķināšanas kārtība nav taisnīga, īpaši pret vecākiem, kuri vēlētos strādāt, valsts budžeta plānošanas ierobežojumu dēļ pabalstus palielināt varēs tikai 2025. gadā.

Lai arī kā to negribētos teikt, bet bēdīgā situācija ar Stradiņa slimnīcas būvniecības projektu realizāciju vēl vienu reizi apliecina, ka Latvijas medicīnas nozarē ir ļoti lielas problēmas ar spēju pārvaldīt un apsaimniekot finanses, kā arī organizēt procesus. Tur nepalīdz ne valdes, ne padomes, ne visenerģiskākie, kā mūsdienās pieņemts teikt, augstākās raudzes, speciālisti. Bēdīgi – tas vispār būtu maigi teikts, jo situācija būs traģiska, ja patiešām valstij nāksies zaudēt vairāk nekā 70 miljonus eiro Eiropas struktūrfondu pieejamā finansējuma apstākļos, kad ik dienu saskaramies ar stāstiem par nepieejamu un trūcīgu veselības aprūpi.

Pēkšņi, bet ne negaidīti ieceltajai jaunajai Stradiņa slimnīcas valdei ir uzdoti vairāki steidzami risināmi darbi. Viens no svarīgākajiem, taču, iespējams, nereāli izpildāmiem, ir mazināt risku zaudēt miljonus eiro no Eiropas Savienības slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Ja iepriekš Veselības ministrija pieļāva, ka slimnīcas zaudēs ap 46 miljonus eiro, tagad šis skaitlis izaudzis līdz vismaz 70 miljoniem eiro.

Kolēģes Elitas Veidemanes publikācijā speciālists Nils Konstantinovs secina, ka “Latvijā ir pārāk maz kritiskas domāšanas”. Es viņam pilnīgi piekrītu un aicinu, pirms izteikt viedokli par nu jau bestselleru kļuvušo grāmatu “Tur lejā”, to izlasīt pilnībā, nepaļaujoties uz atsevišķu politiķu emocionāliem, detaļām pārsātinātiem stāstījumiem un grāmatas lappušu šķirstīšanu “tiktok” dzīlēs.

Kopš Latvijā ir spēkā likuma norma par kompensācijas piešķiršanu saistībā ar Covid-19 vakcinācijas radīto kaitējumu veselībai, Zāļu valsts aģentūra saņēmusi 172 kompensācijas prasījuma iesniegumus.

Šajā gadā Latvijā vienlaikus cirkulēs gan gripas, gan Covid-19 vīrusi, taču ir grūti prognozēt, cik plaša un cik smaga varētu būt šo infekcijas slimību epidēmija, atzīst Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi. Šobrīd gripas saslimšanas gadījumi ir reģistrēti divās lielākajās Latvijas pilsētās – Rīgā un Daugavpilī, savukārt koronavīruss izplatās pa visu valsti, un salīdzinājumā ar septembra sākumu tā izplatība būtiski pieaugusi.

Nākamgad novirzot mediķu atalgojuma pieaugumam vairāk nekā 70 miljonus eiro, Veselības ministrija vismaz līdz nākamā gada budžeta apstiprināšanai Saeimā apturējusi diskusijas par iespējamo streiku veselības nozarē.

Veselības ministrija plāno vēža skrīninga datu reģistru iegādāties no valstīm, kur šis skrīnings norit augstā līmenī. Reģistrs ļautu stingri sekot šo pārbaužu rezultātiem un plānot turpmāko darbu. Latvijā pašlaik diemžēl iedzīvotāju atsaucība vēža skrīningam joprojām ir zemā līmenī, kas liecina par dažādiem šķēršļiem, tostarp informācijas trūkumu cilvēkiem, kuriem regulāri būtu jāveic vēža skrīnings.

Pieslēgšanās un strādāšana ar e-veselību jau tā viegli nepadodas ne pacientiem, ne arī daudziem mediķiem un farmaceitiem sistēmas darbības problēmu dēļ, taču no nākamā gada, lai pieslēgtos valsts veselības portālam, nepietiks ar ierasto internetbankas autorizāciju.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ceturtdien kopā ar “Hospiss LV” pieredzējušajiem brīvprātīgajiem apmeklēja Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāra “Biķernieki” Paliatīvās aprūpes nodaļu un tikās ar pacientiem.

Veselības nozarei nākamā gada budžetā ir apsolīts papildu finansējums – gandrīz 300 miljoni eiro, kas ir viena no lielākajām pēdējos gados piešķirtajām naudas summām medicīnai. Tomēr ir viens bet – tikai daļa no šīs naudas būs veselības nozarei pieejama jau no 2024. gada sākuma, pārējo valdība sola piešķirt ar atevišķiem lēmumiem.

Vismaz 180 tūkstošiem vecuma pensiju saņēmēju no nākamā gada jāsāk gatavoties obligātai ikgadējai iedzīvotāju ienākumu deklarācijas iesniegšanai. Šāda prasība spēkā būs no 2024. gada 1. janvāra, bet pirmās deklarācijas būs iesniedzamas nākamajā gadā, tas ir, 2025. gada pavasarī.

Formālais iemesls, kāpēc Veselības ministrija atsaukusi vienas no lielākajām Latvijas slimnīcām padomi, ir tās nespēja operatīvi un padziļināti izvērtēt riskus, kas saistīti ar plašajiem un finansiāli dārgajiem slimnīcas būvniecības darbiem.

Sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā kopējais uzkrājums pēc Labklājības ministrijas prognozēm līdz šā gada beigām sasniegs 1,8 miljardus eiro, un plānots, ka nākamgad tas jau varētu pārsniegt divus miljardus eiro. Tas ir lielākais līdz šim uzkrātais finanšu līdzekļu apjoms sociālajā budžetā. Daļa šī uzkrājuma uz laiku ir noguldīta Valsts kasē.

Jaunu un inovatīvu medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā un nodrošināšanu pacientiem aizēno fakts, ka valsts apmaksājamo medikamentu budžets dzīvo ar milzīgu deficītu. Viss papildu finansējums zālēm, ko saņem Veselības ministrija, jānovirza deficīta segšanai, tāpēc ir jāmanipulē starp pienākumu apmaksāt zāles esošiem pacientiem un nepieciešamību iekļaut jaunas zāles jauniem vai tiem pašiem pacientiem, kuri tās gaida, cerot uz izdzīvošanu. 

Krievija joprojām nav pārskaitījusi naudu Latvijā dzīvojošu senioru pensiju izmaksai, “Neatkarīgajai” apliecināja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Pagājušajā nedēļā saņemtas ziņas, ka problēma, kas radusies it kā tehnisku iemeslu dēļ, ir atrisināta un pensiju izmaksai nepieciešamais finansējums drīzumā ienāks Valsts kases kontā.

Jau vairāk nekā desmit gadus cilvēkiem, kuri pensionējas, netiek piešķirtas pensiju piemaksas. To piešķiršanu atcēla brīdī, kad Latvija cīnījās ar ekonomiskās krīzes sekām. Pašreizējais labklājības ministrs Uldis Augulis, kas arī pirms vairāk nekā desmit gadiem vadīja sociālo nozari, sola, ka nākamgad gan “šī netaisnība tiks labota”.