Tieši desmit sekundes bija nepieciešamas Ministru kabinetam, lai izskatītu priekšlikumus likumā “Par valsts pensijām” saistībā ar nākamā gada valsts budžetu. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums likumā paredzēt, lai pensiju piemaksas saņemtu visas personas, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, neguva ministru labvēlību. Tas vienkārši vispār netika apspriests.
Pēc finanšu ministra Arvila Ašeradena sacītā, pamatā nav atbalstīti tie priekšlikumi, kuriem ir negatīva fiskāla ietekme.
Pirms nodot parlamentam izskatīšanai otrajā lasījumā ar nākamā gada budžetu saistītus likumprojektus, valdība apsprieda un pieņēma vairākus priekšlikumus dažādos likumos. Viens no likumiem bija pensiju likums, kurā plānots veikt izmaiņas saistībā ar pensiju piemaksām. “Neatkarīgā” rakstīja, ka pēc vairāku gadu stīvēšanās Labklājības ministrija beidzot panākusi vienas no savām prioritātēm īstenošanu - piešķirt pensiju piemaksas personām, kuras pensionējušās, sākot no 2012. gada. Gan valdība, gan Saeima, lemjot par šo priekšlikumu pirmajā lasījumā, ir devusi zaļo gaismu pensiju piemaksu piešķiršanai. Tā, protams, ir laba ziņa.
Tomēr pensiju piemaksas tiks piešķirtas pakāpeniski, tas ir, pirmajiem nākamajā gadā pensiju piemaksas nonāks pie tiem vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem, kuriem pensija piešķirta 2012., 2013. un 2014. gadā. Pilnīgi visi pensionāri saņems piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, tikai sākot no 2029. gada. Daļai pensionāru uz piemaksām vēl būs vairāki gadi jāgaida.
2025. gadā piemaksu pie pensijas plānots izmaksāt tiem, kuriem pensija piešķirta 2015., 2016. un 2017. gadā, 2026. gadā - tiem, kuriem pensija piešķirta 2018., 2019. un 2020. gadā, 2027. gadā - tiem, kuri pensijā devušies 2021., 2022. un 2023. gadā, savukārt tie, kuri pensijā dosies 2024., 2025. un 2026. gadā, piemaksas saņems 2028. gadā, bet tiem, kuriem pensiju piešķirs 2027., 2028. un 2029. gadā, piemaksu izmaksās 2029. gadā. Kā redzams, daudziem pensionāriem pensiju piemaksa būs jāgaida pat septiņus gadus, lai gan citi pensionāri šīs piemaksas jau saņem no pensionēšanās brīža, turklāt tās ik gadu tiek indeksētas.
Labklājības ministrija gan uzsver, ka visiem pensionāriem uzreiz atjaunot pensiju piemaksas viena gada laikā nav iespējams. Pakāpeniska piemaksu piešķiršana noteikta, ņemot vērā valsts pamatbudžeta iespējas un fiskālo telpu. Labklājības ministrijas aprēķini liecina: lai 2024. gadā nodrošinātu visiem vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem piemaksu piešķiršanu, papildus nepieciešamais valsts pamatbudžeta finansējums 2024. gadā būtu 65 miljoni eiro. Jums spriest, vai tas ir nepaceļams finansējums valsts budžetam (pensiju piemaksas maksā no valsts pamatbudžeta, ne sociālās apdrošināšanas budžeta, kurā, starp citu, ir vērā ņemams uzkrājums).
Šo netaisnību pamanīja Saeimas Juridiskais birojs, savā atzinumā uzsverot, ka likumprojekta mērķis ir “novērst nevienlīdzību starp pensiju saņēmējiem atkarībā no pensijas pieprasīšanas gada”. Kur ir šī netaisnība? Personas, kurām pensija piešķirta līdz 2011. gada 31. decembrim, saņem gan pensiju, gan piemaksu, bet personām, kurām pensija piešķirta pēc 2012. gada 1. janvāra, piemaksa pie pensijas netiek piešķirta.
“Lai gan likumprojektā ietvertais regulējums ir vērsts uz to, lai no 2029. gada būtu novērsta iepriekš aprakstītā nevienlīdzīgā attieksme, tas pats par sevi neparedz to, ka līdz 2029. gadam likumdevējs nodrošinās tādu regulējumu, kas atbilstu Satversmē noteiktajam,” teikts atzinumā. Juristi vēlreiz atgādina, ka valsts budžeta līdzekļu ietaupījums nevar kalpot par leģitīmu mērķi atšķirīgai attieksmei pret personu grupām, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, un secina, ka “piedāvātajā regulējumā noteiktajai atšķirīgajai attieksmei nav leģitīma mērķa”. Līdz ar to likumprojektā piedāvātais regulējums neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam. Saeimas Juridiskais birojs aicināja likumprojektā paredzēt, ka piemaksu par katru līdz 1995. gada 31. decembrim uzkrātā apdrošināšanas stāža gadu saņems visas personas, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.
Valdības sēdē, kas izskatīja arī priekšlikumus pensiju likumam, diskusiju par šo jautājumu nebija. Nebija arī neviena jautājuma, nevienas replikas par to, kādu likumprojektu mēs atbalstām. Nevienam nebija jautājuma, kā pieņemt likumu, ja tas neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums netika atbalstīts, un visi tam piekrita.
Šos pensiju likuma grozījumus atbalstījusi arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, bet galīgajā lasījumā parlaments tos skatīs šonedēļ kopā ar valsts budžeta likumu.
