Latvijā katru gadu tiek reģistrēti vidēji 215 jauni ādas melanomas un gandrīz pusotrs tūkstotis citu ļaundabīgo ādas audzēju saslimšanas gadījumu. Tas mūsu valstij ir ārkārtīgi liels skaitlis, jo nes ne tikai lielas ciešanas pacientiem un viņu tuviniekiem, bet arī – jārunā atklāti – milzīgus veselības budžeta izdevumus vēža ārstēšanai. Pēdējos gados saslimstība ar ādas audzējiem tiek diagnosticēta arvien jaunākiem cilvēkiem. Ādas audzēji ir viena no visvairāk izplatītajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā, norāda Slimību profilakses un kontroles centrā, taču vai par to ikdienā aizdomājas Latvijas iedzīvotāji? Pētījuma dati liecina, ka vismaz puse pret savu un savu bērnu ādas veselību izturas visai vieglprātīgi.
Vasara, kad cilvēki ir izslāpuši pēc saules stariem, ir īstais laiks atgādināt būtiskas lietas par aizsardzību no ultravioletā starojuma un vienlaikus sevis pasargāšanu no riska saslimst ar ādas ļaundabīgiem audzējiem. Slimību profilakses un kontroles centrs tāpēc tieši jūlijā uzsācis kampaņu “Necepies. Izvēlies dzīvot!”. “Diemžēl ādas audzēji ir viena no visvairāk izplatītajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā. Mēs esam pārliecinājušies, ka mīti par sauļošanās pozitīvo ietekmi ir plaši izplatīti, tādēļ aicinām iedzīvotājus apdomāt, vai bezatbildīga un mērķtiecīga cepināšanās saulē, lai iegūtu iedegumu, ir veselības un dzīvības vērta,” saka Slimību profilakses un kontroles centra speciālists Mārtiņš Zvackis.
Kādi ir šie mīti, kuriem joprojām tic iedzīvotāji? Vairāk nekā puse - 54 procenti - Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka iedegusi āda ir veselīga, turklāt 41 procents cilvēku, atrodoties saulē, neizmanto saules aizsargkrēmu, jo uzskata, ka tā labāk iedegs jeb nosauļosies. “Tas apliecina, ka iedeguma iegūšana joprojām ir modē, bet tiek pārvērtēta tā nozīme,” saka Mārtiņš Zvackis. Vieglprātīgāk pret ādas aizsardzību, saskaņā ar aptaujas datiem, izturas vīrieši, kuri daudz biežāk atbildējuši, ka neizsargājas no saules kaitīgas iedarbības. Tāpat vīrieši lielākā mērā nekā sievietes uzskata, ka iedegusi āda ir veselīga - tā domā vairāk nekā 60 procenti vīriešu, nepilni 50 procenti sieviešu, kas arī, protams, daudz. Vienlaikus aptauja parāda, ka 43 procentiem Latvijas iedzīvotāju ir bažas par savu ādas veselības stāvokli - viņi aptaujā apliecinājuši, ka viņiem ir kādi ādas bojājumi.
Pēdējos gados novērojama tendence, ka saslimstība ar ādas audzējiem tiek diagnosticēta arvien jaunākiem cilvēkiem - vecuma posmā no 20 līdz 54 gadiem jauni ādas melanomas gadījumi diagnosticēti vidēji 58 cilvēkiem ik gadu un citi ļaundabīgi ādas audzēji - vidēji 126 cilvēkiem katru gadu. To apliecina gan Slimību profilakses un kontroles centra dati, gan dermatologa, biedrības “Dermatologi pret ādas vēzi” valdes priekšsēdētāja Raimonda Karla novērotais praksē.
Tieši tāpat kā citas onkoloģiskās slimības arī ādas audzēji būtiski ietekmē dzīves kvalitāti un izraisa nāvi. Audzēji Latvijā ir otrs izplatītākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām. No 2012. līdz 2021. gadam Latvijā ik gadu no ādas melanomas miruši vidēji 72 cilvēki, taču no citiem ļaundabīgajiem ādas audzējiem vidēji 58 cilvēki. Savukārt 2022. gadā no ādas melanomas miruši 69 cilvēki, bet no citiem ļaundabīgajiem ādas audzējiem - 53 cilvēki.
Dermatologs Raimonds Karls, analizējot aptaujas datus, atzina, ka stereotipu par sauļošanos joprojām ir ļoti daudz, taču ir novērojama situācijas uzlabošanās. “Ja mēs skatāmies uz vecuma grupām, kurās pašlaik ir viens no augstākajiem saslimstības ar melanomu rādītājiem, tie ir cilvēki, kuri auga laikā, kad Latvijā ienāca solāriju kustība,” saka dermatologs. Tās ir sekas šim “solāriju neprātam” un, kā atzina R. Karls, “bumba ar laika degli”. Visos gadījumos, kad runājam par ādas audzējiem, šīs slimības ierosinošais vai riska faktors ir ultravioletais starojums, uzsver ārsts. “Mēs varam divdesmit minūtes pasēdēt saulē, gūt nelielu apsārtumu, bet jāatceras, ka šo saules iedarbību mēs krājam gadiem un tas var rezultēties ādas slimībā,” uzsvēra R. Karls.
Pie dermatologa pašlaik vēršas dažādu grupu cilvēki - viena grupa ir pacienti, kuriem jau ir ādas problēmas, kas steidzami jārisina, savukārt otra grupa ir cilvēki, kuri atnākuši pie dermatologa ar kādu citu jautājumu vai uz skaistumkopšanas procedūru, bet ārsts apskatē atklāj ādas problēmas. Vēl viena no riska grupām, un te dermatologs norāda arī uz aptaujā uzrunātajiem vīriešiem, kuri nedomā par aizsardzību no saules, ir strādnieki, kuri veic darba pienākumus atklātā saulē. Viņi gūst aroda iedegumu, un, pēc ārsta teiktā, vīriešiem viena no ķermeņa daļām, kur bieži konstatē ādas audzējus, ir tieši mugura.
Aptaujas dati arī liecina, ka piektajai daļai cilvēku radu, draugu un kolēģu vidū ir cilvēks, kuram ir ādas bojājumi vai ādas vēzis. Šādas situācijas liek aizdomāties arī pašam par savu veselību, tomēr labāk būtu negaidīt, līdz pats vai ģimenes loceklis saslimst, bet domāt jau tagad, kā pasargāt sevi. Dati arī parādīja, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju nezina, kā veikt ādas pašpārbaudi, kam pievērst uzmanību, apskatot savu ādu, un liela daļa cilvēku nekad mūžā nav bijuši vizītē pie dermatologa.
Ievērojot atbildīgas sauļošanās pamatprincipus un ierobežojot ultravioletā starojuma saskarsmi ar ādu, iespējams samazināt onkoloģisko slimību risku, atgādina eksperti un iesaka atcerēties 3U principu - uzklāj, uzvelc, uzmanies! Tas nozīmē uzklāt saules aizsargkrēmu, uzvilkt cepuri, saulesbrilles un nosedzošu apģērbu un uzmanīties no atrašanās saulē dienas karstākajā laikā.
