Labklājības ministrija plāno nākamgad sākt pāreju uz bāzes pensiju, pirms tam atjaunojot pensiju piemaksu piešķiršanu tiem senioriem, kuri to pašlaik nesaņem, “Neatkarīgajai” apstiprināja ministrijā.
Tomēr to, vai šis ministrijas plāns izdosies, noteiks politiskā diskusija par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm, jo pensiju piemaksas atšķirībā no pensijām nemaksā no sociālā budžeta.
Vasarā nozaru ministrijas apkopo savus prioritāšu plānus nākamajam gadam, un Labklājības ministrijas virzītajiem prioritārajiem pasākumiem 2024. gadā kopumā ir nepieciešami 108,7 miljoni eiro. Viena no pēdējo gadu nebeidzamajām prioritātēm ir piemaksu pie vecuma pensijas atjaunošana. Šī prioritāte ir visu pēdējo trīs labklājības ministru sarakstos, taču tā arī nav izdevies to īstenot.
Arī šogad Labklājības ministrija to ir iekļāvusi prioritāro pasākumu sarakstā, kam 2024. gadā ir 14,5 miljoni eiro. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite “Neatkarīgajai” apliecināja, ka šis finansējums ir plānots pakāpeniskai piemaksu atjaunošanai, sākot no 2024. gada. Aprēķins veikts, plānojot, ka piemaksas nākamgad tiks piešķirtas cilvēkiem, kuri pensionējušies 2012., 2013. un 2014. gadā. Lai arī Labklājības ministrijas speciāliste savās atbildēs atzīst, ka pensiju piemaksas radīja slogu sociālās apdrošināšanas budžetam un ka tās vispār bija plānots piešķirt tikai uz laiku un tikai mazo pensiju saņēmējiem ar lielu darba stāžu, ministrija tomēr virza jautājumu par pensiju piemaksu atjaunošanu visiem tiem, kuri tās nesaņem, bet kuriem, ņemot vērā stāžu vēl par laiku līdz 1995. gadam, būtu uz to tiesības. Labklājības ministre Evika Siliņa norādījusi, ka pensiju piemaksu nepiešķiršana daļai pensionāru nav taisnīga. No Labklājības ministrijas skaidrojuma izriet, ka pensiju piemaksas piešķirs no brīža, kad tiks pieņemts likums un tas stāsies spēkā (visticamāk, 2024. gada janvārī), kas nozīmē, ka par tiem gadiem, kad piemaksas nebija piešķirtas, tās neizmaksās. Tas arī būtu nepaceļams finansiāls slogs.
Atskatoties nesenā pagātnē, pensiju piemaksas tomēr vienmēr bijušas problemātiskas, jo tās patiešām ir izmaksu ietilpīgas. “Sākotnēji kā pagaidu instruments pensiju adekvātuma palielināšanai Latvijā 2006. gadā tika ieviesta piemaksa pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim un ņemts vērā, piešķirot vai pārrēķinot pensiju,” norāda Diāna Jakaite. “Piemaksas ieviešanas sākotnējais mērķis bija uzlabot materiālo nodrošinājumu pensijas saņēmējiem ar nelielām pensijām un lielu apdrošināšanas stāžu, un to piešķiršana bija paredzēta uz laiku līdz 2010. gadam, tomēr šo termiņu pagarināja līdz 2011. gada 31. decembrim, un piemaksu sāka piešķirt bez ierobežojumiem pie visām vecuma un invaliditātes pensijām.”
Tas radīja papildu finanšu slogu valsts sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam, uzsver D. Jakaite, un no 2012. gada 1. janvāra piemaksas pie pensijas par nostrādātajiem gadiem līdz 1995. gadam no jauna vairs nepiešķir. Valsts turpina izmaksāt iepriekš piešķirtās piemaksas. Sākot no 2014. gada, piemaksas izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.
“Piemaksas piešķiršanas atjaunošana ir sākuma punkts virzībai uz bāzes pensiju,” saka Diāna Jakaite. Proti, visiem pensionāriem tiks aprēķināta pensiju piemaksa, ko nākotnē savukārt principā aizvietos bāzes pensija jeb, citiem vārdiem runājot, piemaksa pārtaps par bāzes pensiju. “Jā, bāzes pensijas ieviešana uzsāktos ar pensiju piemaksu atjaunošanu un balstītos uz pieeju, ka piemaksa tiktu ieviesta par katru apdrošināšanas stāža gadu,” “Neatkarīgajai” saka Diāna Jakaite.
Pensija, kura tiek aprēķināta no personas veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, tiek izmaksāta no valsts speciālā jeb sociālā budžeta. Piemaksas pie pensijas tiek maksātas no pamatbudžeta. “Šo pieeju Labklājības ministrija piedāvā saglabāt, īstenojot arī bāzes pensijas ideju,” saka Labklājības ministrijas speciāliste.
Acīmredzot Labklājības ministrijas plāns ir šāds: ir skaidrs, ka pensijas maksā no sociālā budžeta, un, lai neradītu papildu finanšu slogu uz sociālo budžetu, ieviešot bāzes pensiju (noteikta apmēra pamatpensiju ikvienam senioram, neatkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām), varētu būt vēlme to finansēt no pamatbudžeta tāpat kā pašlaik pensiju piemaksas. Jautājums - vai un kā pret to attieksies Finanšu ministrija, jo tas noteikti palielinās pamatbudžeta izdevumus?
Ministre atzīst, ka šis jautājums varētu raisīt nopietnas diskusijas, jo nepieciešamais finansējums ir ievērojams. Labklājības ministrijas dati rāda, ka pensiju piemaksu atjaunošanai nākamgad vajag jau minētos 14,5 miljonus eiro, bet 2025. gadam - 30,1 miljonu eiro, 2026. gadam - 51,4 miljonus eiro. Kopumā 2023. gadā pensiju piemaksas valsts budžetam izmaksā gandrīz 173 miljonus eiro.
