Slimnīcām, kurās gada laikā notikušo dzemdību skaits ir mazāks par 500, nāksies atteikties no šāda veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas vai pierādīt, ka slimnīca spēj nodrošināt dzemdībpalīdzību kvalitatīvā līmenī. Latvijā pašlaik ir sešas slimnīcas, kurās gada laikā pieņemtas mazāk nekā 500 dzemdības.
Līdzīgs liktenis gaida slimnīcas, kurās ir zema aktivitāte ķirurģijā - ja dienā slimnīcā veic vienu vai nevienu operāciju, nodrošināt ārstam pietiekamu pieredzes līmeni nav iespējams.
Lai cik tas skarbi izklausītos, nākotnē dzemdību nodaļas slimnīcās, visticamāk, būs jāpārveido par aprūpes gultām smagi slimiem pacientiem, jo dzemdību skaits sarūk, bet aprūpējamu slimu un gados vecāku pacientu skaits aug.
Atšķirībā no skolām, kuras reformē, samazinoties skolēnu skaitam novadā, slimnīcām - pat vismazākajām - slēgšana nedraud. Par to “paldies” jāsaka Covid-19 pandēmijai, kas parādīja, cik svarīgs ir slimnīcu tīkls visā Latvijā un ārstniecības iestādes, kuras krīzes situācijās var uzņemt pacientus, atvieglojot lielo slimnīcu darbu. Pandēmija “atdzīvināja” lokālās slimnīcas. Cits jautājums - kā slimnīcas novados turpmāk strādās un kāda palīdzība tur iedzīvotājiem būs pieejama?
Vērtējot Veselības ministrijas sagatavoto ziņojumu par izmaiņām slimnīcu tīklā, jāsecina, ka tā galvenais uzdevums ir atbilstoši veiktajām pārbaudēm pārskatīt slimnīcu sniegtos veselības pakalpojumus un saprast, vai slimnīcai ir jauda sniegt medicīnisko palīdzību, par ko valsts tai piešķir budžeta finansējumu. Veselības ministrija uzsver, ka esošais slimnīcu tīkls Latvijā tiks saglabāts, bet izmaiņas skars slimnīcu darba organizāciju. Ko tas nozīmē?
Latvijā pašlaik ir reģistrētas 55 stacionārās ārstniecības iestādes, no tām valsts apmaksātus stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus sniedz 26 slimnīcas, kuru sniegtā pakalpojuma apjoms ir noteikts atbilstoši slimnīcu līmenim - no pirmā līmeņa (slimnīcas, kurās ir terapijas un rehabilitācijas nodaļas) līdz piektajam (universitāšu klīnikas, kuras sniedz vissarežģītāko medicīnisko palīdzību). Ceturtā līmeņa slimnīcas ir visas reģionālās slimnīcas, bet otrā un trešā līmeņa slimnīcas mēdz dēvēt par lokālajām, piemēram, Kuldīgas slimnīca ir trešais līmenis, bet Tukumā - otrā līmeņa slimnīca. Vairākas slimnīcas ir izveidojušas arī sadarbības tīklus, piemēram, Daugavpils reģionālās slimnīcas sadarbības teritorijā ir Preiļu un Krāslavas slimnīcas.
Teorētiski arī līdz šim bija noteikts, kādus pakalpojumus sniedz katra no slimnīcām, taču, kā secinājusi Veselības ministrija, izrādās, slimnīcām nav noteiktas prasības un kvalitātes rādītāji stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumu profiliem, un slimnīcas to izpildi saprot kā noteiktu ārstu pieejamību vai noteikta profila gultu pieejamību slimnīcā. Auditā Veselības ministrija secinājusi, ka kvalitāte atšķiras dažādās Latvijas teritorijās un pat vienāda līmeņa slimnīcās. Slimnīcas, lai izpildītu līmenim noteiktās prasības, ir spiestas savā starpā konkurēt, lai piesaistītu speciālistus, līdz ar to ārsti strādā vairākās darbavietās, kas rada darbinieku pārslodzi, risku pacienta drošībai un pakalpojuma kvalitātei. Latvijā tikai aptuveni 35 procenti no visiem ārstiem strādā slimnīcās, salīdzinājumam - OECD valstīs vairāk nekā 75 procenti ārstu strādā slimnīcās un tikai 25 procenti strādā ārpus stacionāriem.
Pasaules banka rekomendē slimnīcu tīkla sakārtošanā izmantot šos rādītājus - ķirurģiskā aktivitāte un dzemdību skaits, jo to apjoms palīdz novērtēt pakalpojumu kvalitāti. Veselības ministrija, vērtējot ķirurģisko aktivitāti slimnīcās, secināja, ka tā pat viena līmeņa slimnīcās ir ļoti atšķirīga. Zema ķirurģiskā aktivitāte pamatā ir otrā līmeņa slimnīcās, kas neļauj nodrošināt ārstam pietiekamu pieredzes līmeni, kas savukārt varētu negatīvi ietekmēt sniegto pakalpojumu kvalitāti. Dati rāda, ka dažās slimnīcās dienā neveic pat vienu operāciju. Pašlaik atbilstoši slimnīcu līgumiem uzņemšanas nodaļā ir jānodrošina ķirurga diennakts dežūra. Lai to nodrošinātu, slimnīcai ir jābūt 4,75 ķirurga slodzēm uzņemšanas nodaļā un papildu ķirurgiem ķirurģijas profila pakalpojuma nodrošināšanai. Secināts, ka vislielākās problēmas ar ķirurgu nodrošinājumu tieši arī ir otrā un trešā līmeņa slimnīcās.
“Ķirurģijas profila izpildē aktuāla problēma ir strutainā ķirurģija, kuru komplicētības dēļ slimnīcas atsakās nodrošināt, kas savukārt apgrūtina neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu darbu,” teikts ziņojumā. Nozares speciālistu skatījumā strutainā ķirurģija ir jānosaka kā obligāta prasība jebkurai slimnīcai ar ķirurģijas profilu. Ja slimnīca nespēj nodrošināt pietiekamu aprūpi strutainās ķirurģijas gadījumā, pacients ir jāpārved uz augstāka līmeņa stacionāro iestādi, kur tiek nodrošināts ķirurģijas profils.
Veselības ministrija piedāvā vērtēt ķirurģijas profila saglabāšanu Preiļu slimnīcā un Siguldas slimnīcā, saglabājot ķirurģiju dienas stacionārā, jo šajās slimnīcās esošais ķirurģijas gultu skaits stacionārā ir nerentabls un neatbilst izvirzītajiem kritērijiem. Šī profila pacientus plānots novirzīt uz Daugavpils reģionālo slimnīcu un Rīgas Austrumu slimnīcu. Līdztekus plānots stiprināt visās slimnīcās neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas, kur pacientiem tiks sniegta pirmā neatliekamā palīdzība.
Pēc Pasaules bankas rekomendācijām, kvalitatīva, droša un izmaksu efektīva dzemdību aprūpe Latvijā esot slimnīcās, kurās dzemdību skaits gadā nav mazāks par 500. Kopumā pērn dzemdību palīdzība tika sniegta 14 517 gadījumos. Piecās ārstniecības iestādēs dzemdību skaits bija mazāks par 500 dzemdībām - Dobeles un apkārtnes slimnīcā, Madonas slimnīcā, Preiļu slimnīcā, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā un Rēzeknes slimnīcā.
Sākotnēji grūtnieču un dzemdību palīdzību plānots pārtraukt Dobeles slimnīcā un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, novirzot pacientes attiecīgi uz Jelgavas pilsētas slimnīcas un Rēzeknes slimnīcas grūtniecības un dzemdību nodaļām. Te jānorāda, ka, piemēram, attālums no Gulbenes līdz Rēzeknei ir aptuveni 90 kilometru. Vienlaikus gan esot plānots stiprināt visās slimnīcās neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas, kur arī grūtniecēm tikšot sniegta pirmā neatliekamā palīdzība.
Preiļu slimnīcā, lai gan tā ir otrā līmeņa slimnīca, dzemdību nodaļa pagaidām tiek saglabāta kā papildu profils, taču tas būs atkarīgs, vai slimnīca spēs nodrošināt visus kvalitātes kritērijus, un pirmām kārtām jau ārstus. Par dzemdībpalīdzību eksperti jau norādījuši, ka ir nepietiekams ginekologu, dzemdību speciālistu īpatsvars slimnīcās, kas īpaši raksturīgs mazās dzemdību nodaļās, kurās ir sarežģīti piesaistīt jaunos speciālistus. Jaunie ārsti tūlīt pēc rezidentūras pabeigšanas vēlas turpināt savu attīstību un redzēt izaugsmes iespējas, taču mazas intensitātes slimnīcas to nevar nodrošināt. Ginekologi, dzemdību speciālisti labprātāk izvēlas strādāt privātajā sektorā vai ambulatorās nodaļās, kur darbs ir salīdzinoši vieglāks un atalgojums ir augstāks.
Ar ziņojumu ir iepazīstinātas slimnīcas, un tas ir nodots atzinumu sniegšanai sadarbības un sociālajiem partneriem, kā arī iesaistītajām ministrijām. Nākamais solis gaidāms pēc 15. augusta.
