Vidējo eiropieti neuztrauc pensijas, bet veselība un klimats

© Pexels.com

Veselība un medicīniskās aprūpes pieejamība ir viens no aktuālākajiem jautājumiem Eiropas Savienības valstīs, liecina “Eirobarometra” pētījums. Iedzīvotāju īpatsvars, kuri visvairāk ir satraukti tieši par veselības aprūpi, Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā.

Visās Eiropas valstīs pirmajā vietā ir inflācija, cenu kāpums un dzīves dārdzība, bet būtiski atšķiras cilvēku viedoklis par citiem jautājumiem, piemēram, ir valstis, kurās iedzīvotāji ir ļoti satraukti par nodokļiem, pensijām, mājokļa pieejamību, savukārt citās valstīs - par klimata pārmaiņām un imigrāciju.

Veselības tēma numur viens gan bagātiem, gan nabagiem

“Neatkarīgā” pētīja iedzīvotāju attieksmi par galvenajiem risināmajiem jautājumiem Eiropas Savienībā un arī katrā valstī atsevišķi, īpašu uzmanību pievēršot attieksmei pret veselībasaprūpi. Vidēji Eiropas Savienībā veselību kā vienu no svarīgākajiem risināmajiem jautājumiem savā valstī norāda 14 procenti eiropiešu. Latvijā savukārt šo iedzīvotāju īpatsvars ir virs 30 procentiem. To varētu izskaidrot ar vājo veselības aprūpes pieejamību un kopējo sabiedrības attieksmi pret medicīnu, bet no šiem datiem, salīdzinot dažāda labklājības līmeņa valstu iedzīvotāju viedokli, nevar droši izveidot saistību starp valsts labklājības līmeni un veselības nozares finansējumu un iedzīvotāju attieksmi, jo arī vairākās valstīs, kurās medicīnas joma ir daudz dāsnāk finansēta nekā Latvijā, veselības jautājumu uz pārējo tēmu fona izceļ vēl lielāks skaits iedzīvotāju.

“Eirobarometra” dati rāda, ka viena no šādām valstīm ir Dānija, kur 41 procents iedzīvotāju veselību atzinuši par vissvarīgāko jautājumu līdztekus klimata pārmaiņām. Visticamāk, dāņi uz veselību raugās kā uz svarīgu jautājumu kopumā, piemēram, cilvēku veselības stāvoklis saistībā ar vides un klimata pārmaiņām. Kas ļauj izveidot šādu secinājumu? Šī paša pētījuma dati, jo Dānijas iedzīvotāji praktiski vispār par svarīgiem jautājumiem neuzskata ekonomisko situāciju, pensijas, bezdarbu un mājokļa pieejamību. Veselību par svarīgu jautājumu atzinuši arī portugāļi un slovēņi.

Vismazāk veselības tēmai uzmanību pievērš Vācijas, Čehijas, Beļģijas, Horvātijas, Luksemburgas, Maltas, Nīderlandes iedzīvotāji. Taču arī piektdaļa somu uzskata, ka veselības aprūpe ir gana nozīmīga tēma.

Topa jautājums - dzīves dārdzība

“Eirobarometrs” rāda, ka visās valstīs bez izņēmuma pirmajā vietā ir cenu kāpums, inflācija un dzīves dārdzība. Uz jautājumu, kā jūs domājat, kuras ir svarīgākās risināmās lietas pašlaik Eiropas Savienībā, turpat trešdaļa eiropiešu atbild, ka tā ir tieši inflācija. Dažās valstīs tā domā pat 70-80 procenti iedzīvotāju, piemēram, Rumānijā, Bulgārijā, Horvātijā. Nākamie svarīgākie jautājumi ir starptautiskā situācija un imigrācija. Migrācijas jautājumus kā vissvarīgākos nosauc Kipras, Grieķijas, Maltas iedzīvotāji. Kopumā piektdaļa eiropiešu kā svarīgu atzīmē arī klimata pārmaiņas. Šī atbilde dominē Eiropas ekonomiski attīstītāko valstu iedzīvotāju atbildēs.

Beļģijas iedzīvotāji kā svarīgāko jautājumu bez inflācijas un klimata pārmaiņām vēl norādījuši izglītības sistēmu, bet Dānijā - veselību un klimata pārmaiņas. Dāņus, piemēram, klimata pārmaiņas satrauc vairāk nekā dzīves dārdzība, pensijas, bezdarbs un ekonomiskā situācija. Arī Vācijā svarīgs jautājums ir klimats, kā arī energoresursi un imigrācija. Tie līdzīgi kā Francijā parāda sabiedrības kopējo noskaņojumu un saistību arī ar politisko un masu mediju dienaskārtību. Francijā viens no būtiskākajiem jautājumiem ir pensijas (saistībā ar pensionēšanās vecuma palielināšanu un nesenajiem protestiem) un noziedzība. Spāņi visvairāk satraukti par ekonomisko situāciju un bezdarbu, bet itāļi - par imigrāciju. Tieši tāpat arī Maltā, līdzīgi kā Grieķijā un Kiprā, viena no būtiskām tēmām ir imigrācija un klimata pārmaiņas. Grieķi vēl papildus satraucas par bezdarbu un arī veselības aprūpi.

Luksemburgā aktuālākais jautājums ir mājoklis (bez papildu izpētes pašlaik nav iespējams atbildēt par iemesliem) un klimata pārmaiņas, arī Īrijā tas ir mājoklis un veselība, savukārt pensiju jautājumi šajās valstīs ir mazsvarīgi.

Pensijas neuztrauc, bet klimata pārmaiņas gan

Bulgārijā un Horvātijā iedzīvotājus visvairāk satrauc dzīves dārdzība, bet klimata izmaiņas uztrauc tikai nelielu daļu sabiedrības - aptuveni četrus procentus. Horvātija ir valsts, kur to iedzīvotāju īpatsvars, kuri satraucas par pensijām, ir visaugstākais Eiropas Savienībā. Ungārus uztrauc ekonomiskā situācija, bet čehus - valdības parāds. Čehijas iedzīvotājus vismazāk satrauc veselība un bezdarbs.

Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājus visvairāk satrauc nodokļu sistēma, kā arī starptautiskā situācija, bet Rumānijas - papildus inflācijai arī izglītības sistēma. Slovākijas iedzīvotāji norādījuši uz energoapgādi un starptautisko situāciju, savukārt Slovēnijas - ekonomiku un veselību. Slovēņus īpaši nesatrauc noziedzība. Somijā aktuāls jautājums, pēc iedzīvotāju domām, ir valdības parādi, starptautiskā situācija un arī veselības jautājumi.

Zviedrija ir valsts, kuras iedzīvotāji vismazāk atzīmējuši inflāciju un dzīves dārdzību kā aktuālu problēmu, bet visaugstāk - noziedzību un vides un klimata pārmaiņas. Ļoti līdzīgi situāciju vērtē Nīderlandes un Austrijas iedzīvotāji - klimata pārmaiņas un imigrācija ir, pēc cilvēku domām, svarīgākie valdību risināmie jautājumi.

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.

Svarīgākais