Covid-19 pandēmijas laikā saslimušajiem ar kovidu slimības lapas apmaksāja no pirmās slimības dienas un to uzreiz finansēja no sociālā budžeta naudas. Pamatojums – ārkārtas situācija.
Pašlaik likumdošanas iniciatīvu portālā “manabalss” iedzīvotāji rosina slimības lapas apmaksāt no pirmās dienas un uzlikt šo pienākumu veikt tikai un vienīgi valstij.
Pašlaik slimības lapas pirmo dienu darba ņēmējam vispār neapmaksā, nākamās deviņas dienas apmaksā darba devējs no saviem līdzekļiem, un, ja slimība turpinās ilgāk, tad pabalsta izmaksu veic valsts. Pandēmijas laikā ar Covid -19 saslimušajiem slimības lapu apmaksāja no pirmās dienas un visas izmaksas uzņēmās valsts.
Iniciatīvas autore Ilga Treimane skaidro, ka cilvēku sociālā apdrošināšana, viņasprāt, nav “sociāli droša”, jo, lai arī viņa un darba devējs maksā visas valsts noteiktās sociālās iemaksas, saslimstot darbiniekiem, atdevi no maksātā darbinieki nesajūt pilnībā. “Proti, slimības lapu pirmās deviņas dienas apmaksā darba devējs, un par pirmo dienu tie ir nulle procenti no algas, par nākamajām divām - 75 procenti, pārējās dienas - tikai 80 procenti no bruto algas. Sanāk, ka slimība mani “soda” divreiz - vienreiz ar algas samazinājumu, bet otrreiz - ar zāļu izmaksām,” par savu pieredzi stāsta Ilga Treimane. “Tā kā es maksāju sociālo nodokli un to dara arī mans darba devējs, uzskatu, ka slimības lapas būtu pilnībā jāapmaksā no sociālā budžeta un 100 procentu apmērā no saslimušā neto algas. Ja ir apdrošināšana, tad tai tādai arī jābūt.”
Iniciatīvā kundze aicina pārskatīt slimības lapu apmaksas kārtību un veikt nepieciešamās izmaiņas, lai slimības laikā, sevišķi jau pašreizējo slimības lapai A paredzēto deviņu dienu periodā, cilvēkam to kompensētu 100 procentu apmērā no neto algas un to izmaksātu no sociālā budžeta. “Jo es kā darba ņēmēja tieši par to jau esmu samaksājusi sociālajā budžetā, un to tur ir samaksājis arī darba devējs. Kaut ne pilnīgi godīga, tomēr reālistiski saprotama ir neapmaksātā pirmā slimošanas diena, kas, iespējams, daļēji pasargā darba devējus no negodprātīgiem šīs sistēmas izmantotājiem,” saka iniciatīvas autore.
Ja tiks mainīta kārtība, cilvēki nebaidīšoties laikus doties pie ārsta, un līdz ar to arī slimības būs mazāk ielaistas un neizmaksās tik dārgi. Saslimšanas gadījumā algas samazinājums būtu vien par pirmo slimošanas dienu. I. Treimane uzskata, ka darba devēji iegūtu ar to, ka viņi uz slimības laiku varētu darbā kādu pieņemt vai deleģēt pienākumus kādam darbiniekam bez bažām un bez papildu izdevumiem. “Slimības rezultātā darba devējs maksā gan tam, kurš slimo, gan tam, kurš saslimušo aizvieto. Arī tas pašreizējā kārtībā nav godīgi, jo darba devējs maksā lielāko daļu no tā, ko būtu jāsedz sociālajai apdrošināšanai,” iniciatīvu parakstīt aicina tās autore.
Ja iniciatīva savāks 12 000 parakstu, priekšlikums būs jāizskata Saeimā. Pašlaik mēnesī slimības pabalstu saņem ap 40 000 cilvēku (vasarā pabalstu saņēmēju skaits samazinās, rudenī, ziemā pieaug). Pandēmijas laikā slimības pabalsta saņēmēju skaits trīskāršojās un būtiski auga budžeta tēriņi. Slimības pabalsta vidējais apmērs arī kāpj, piemēram, šā gada sākumā bija 510 eiro, tagad - 635 eiro.
